Riodežaneiro (štats)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Riodežaneiro
Rio de Janeiro
—  Štats  —
Flag of Riodežaneiro
Karogs
Official seal of Riodežaneiro
Zīmogs
Rio de Janeiro in Brazil.svg
Administratīvais centrs Riodežaneiro
Oficiālā valoda portugāļu
Valsts Karogs: Brazīlija Brazīlija
Administrācija
 - Gubernators Vilsons Žozē Vitcels (Wilson José Witzel) (Sociāli kristīgā partija (PSC))
Platība 
 - Kopējā 43 780 km²
Augstākais punkts 1 109 m
Iedzīvotāji (2017)
 - Kopā 16 718 956
 - Blīvums 381,88/km²
Mājaslapa: www.rj.gov.br
Riodežaneiro Vikikrātuvē

Riodežaneiro (Brazīlijas portugāļu: Rio de Janeiro) ir viens no 26 Brazīlijas štatiem. Tā ekonomika pēc IKP ir otrā lielākā Brazīlijā aiz Sanpaulu štata.[1]

Riodežaneiro štats atrodas valsts Dienvidaustrumu makroreģionā. Riodežaneiro robežojas ar visiem citiem sava makroreģiona štatiem: Minasžeraisu (ziemeļos un ziemeļrietumos), Espiritu Santu (ziemeļaustrumos) un Sanpaulu (dienvidrietumos). Austrumos un dienvidos to apskalo Atlantijas okeāns. Štata galvaspilsēta ir Riodežaneiro pilsēta, kura no 1763. līdz 1815. gadam bija galvaspilsēta Brazīlijas vicekaralistei kā Portugāles kolonijai,[2] vēlāk Portugāles, Brazīlijas un Algarves apvienotajai karalistei no 1815. līdz 1822. gadam, un pēc tam neatkarīgajām Brazīlijas impērijai (līdz 1889.) un republikai no 1822. līdz 1960. gadam, kad galvaspilsētas statuss tika nodots jaunuzceltajai Braziljai.

Riodežaneiro pēc teritorijas ir mazākais štats dienvidaustrumu makroreģionā un viens no mazākajiem Brazīlijā. Tomēr tas ir trešais apdzīvotākais Brazīlijas štats, kurā 2011. gadā bija 16 miljoni cilvēku (padarot to par visblīvāk apdzīvoto štatu valstī), un tam ir trešā garākā piekrastes līnija valstī (pēc Baijas un Maraņaunas štatiem).

Brazīlijas karogā štatu apzīmē zvaigzne Mimoza, Dienvidu krusta beta (β Cru).

Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Štata nosaukuma izruna IPA standartā vietējā dialektā — [ˈʁi.u dʒi ʒɐˈnejɾu], Eiropas portugāļu valodā — [ˈʁi.u ðɨ ʒɐˈnɐjɾu], tulkojumā — "Janvāra upe".[3] Latviski tas pēc tradīcijas tiek rakstīts kā Riodežaneiro, reti Riodežaneira.[2]

Kādreizējais Riodežaneiro kapitānijas un vēlāk štata portugāliskais nosaukums ir "Fluminensi" (Fluminense), kas veidots no latīņu valodas vārda "upe" (flumen). Lai gan "karioka" (no sentupu valodām "carioca") ir vecāks termins, kas pirmo reizi tika atzīmēts jau 1502. gadā, "Fluminense" tika oficiāli apstiprināts 1783. gadā kā oficiālais kapitānijas apzīmējums. Pēc dažādām izmaiņām laika gaitā "Karioka" kļuvis par pilsētas un pilsētnieku apzīmējumu, lai gan reizēm to attiecina arī uz visu štatu, kamēr "Fluminensi" paliek nosaukums tikai visam štatam. Jautājums par apzīmējumu pareizu lietošanu joprojām raisa štatā strīdus.[4] Reizēm štata nosaukumu saīsina līdz "Rio", tomēr parasti ar šo saīsinājumu tiek domāta štata galvaspilsēta.

Štata simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērglis, Brazīlijas karaliskās ģimenes simbols, parādīts štata karogā ar fonā esošu klinšu veidojumu Dedo de Deus (“ Dieva pirksts”) netālu no Teresopolisas. Ģerboņa ārējā daļa attēlo lauksaimniecības bagātību, cukurniedres (pa kreisi) un kafiju (pa labi). Fons sastāv no pa diviem baltiem un gaišziliem taisnstūriem šaha lauciņu izkārtojumā.

Agrākais Riodežaneiro provinces karogs (1821–1889) bija bez ģerboņa un ar otrādi izkārtotiem baltajiem un gaišzilajiem taisnstūriem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riodežaneiro pilsēta, Riodežaneiro štata galvaspilsēta

Kapitānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropiešu klātbūtne Riodežaneiro ir tikpat sena kā pati Brazīlija, datēta ar 1502. gadu. Riodežaneiro kapitāniju izveidoja no Santomes un Sanvisentes kapitāniju daļām, taču kolonizācija nesākās resursu trūkuma un indiāņu naidīguma dēļ. Laikā no 1555. līdz 1567. gadam daļu teritorijas bija okupējusi Francija, kura bija iecerējusi tur ierīkot koloniju — Antarktisko Franciju. Lai traucētu francūžu okupāciju, 1565. gada martā Estasiu di Sa sāka būvēt Sansebastjanas du Riodežaneiro pilsētu, no kuras plānoja veikt operācijas pret frančiem. 1567. gadā franči un to sabiedrotie tamoijo cilts indiāņi pie Riodežaneiro tika galīgi sakauti un franči zaudēja ietekmi šai teritorijā.

Liellopu un cukurniedru audzēšana 17. gadsimtā stimulēja centrālās pilsētas un tās apkaimes attīstību, kas vēl paātrinājās, kad caur ostu sāka eksportēt zeltu, ko 18. gadsimtā sāka iegūt Minasžeraisā. 1763. gadā Riodežaneiro kļuva par Brazīlijas kolonijas — vicekaralistes galvaspilsētu, pārņemot šo titulu no Salvadoras. Pēc Portugāles karaliskās ģimenes bēgšanas no Portugāles uz Brazīliju Napoleona karu laikā 1808. gadā šis reģions guva labumu no karaliskā galma klātbūtnes. Starp daudzajiem uzlabojumiem bija valsts pārvaldes un tiesu sistēmas pārveide, jaunu baznīcu un slimnīcu būve, valsts pirmās bankas — Banco do Brasil — dibināšana un karaliskā drukātava, kas izdeva Gazette do Rio of Janeiro. Turpmākajos gados izveidoja Botānisko dārzu Jardim Botânico, Karalisko (vēlāk Nacionālo) bibliotēku un militāro akadēmiju.

Pēc tam sekoja kultūras izaugums, ko ietekmēja ne tikai karaliskās ģimenes klātbūtne, bet arī Eiropas mākslinieku klātbūtne, kuri tika nolīgti, lai iemūžinātu Brazīlijas sabiedrības un dabas iezīmes. Tajā pašā laikā tika dibināta arī Escola Real de Ciências, Artes e Ofícios (Karaliskā zinātņu, mākslas un darbu skola).

Neitrāla pilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gvanabaras pils, štata valdības ēka
Tiradentes pils, štata parlamenta ēka
1892. gada Riodežaneiro štata karte

Pēc Brazīlijas neatkarības pasludināšanas 1822. gadā un kapitāniju kļūšanas par provincēm, 1834. gadā Riodežaneiro tika pārveidota par “neitrālu pilsētu”, paliekot par valsts galvaspilsētu, bet par provinces galvaspilsētu kļuva kaimiņpilsēta Niteroja. 1889. gadā valsts no monarhijas kļuva par republiku, neitrālā pilsēta kļuva par federālo apgabalu, bet province tika nosaukta par štatu. 1894.—1902. gadā par štata galvaspilsētu Niterojas vietā bija Petropolisa.[5] Ar federālās galvaspilsētas pārvietošanu uz Brazilju 1960. gadā Riodežaneiro federālais apgabals kļuva par Gvanabaras štatu pēc Gvanabaras okeāna līča nosaukuma. Niteroja palika Riodežaneiro štata galvaspilsēta, savukārt Riodežaneiro šādā statusā bija Gvanabarai.

Jaunais Riodežaneiro štats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1975. gadā Gvanabaras un Riodežaneiro štati tika apvienoti un Riodežaneiro pilsēta kļuva par jaunā štata galvaspilsētu. Bijušie Riodežaneiro štata simboli tika saglabāti tam, savukārt Gvanabaras simboli tika saglabāti Riodežaneiro pilsētai.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orgaunsas grēdas nacionālais parks

Štats ir daļa no atlantisko mežu biomas, kura stiepjas gar visu Brazīlijas dienvidaustrumu un austrumu piekrasti, un sastāv no diviem atšķirīgiem morfoloģiskiem apgabaliem: piekrastes līdzenuma, kas pazīstams kā baišada (baixada), un plato, kas stiepjas paralēli Atlantijas okeāna krasta līnijai iekšzemē Minasžeraisas virzienā.

Piekrastes līnija ir 635 kilometru gara, un to veido Gvanabaras, Sepetibas un Iļagrandes līči. Netālu no okeāna ir stāvas nogāzes, kurās sastopama daudzveidīga flora, piemēram, restinga jeb piekrastes meži, okeāna līči, lagūnas un tropiskie meži .

Tomēr štata lielāko daļu veido augstienes, reizēm augstākas par 1000 m, kuru veido vairākas kalnu grēdas, piemēram, Maras grēda (Serra du Mara), kas atdala "Rio" no Sanpaulu štata. Štata augstākais punkts ir Aguļasnegrass (Pico das Agulhas Negras, "Melno adatu virsotne"), kurš atrodas Mantikeiras grēdā, kas veido fizisko robežu ar kaimiņu Minasžeraisas štatu.

Galvenās upes ir Gvandu, Pirai, Paraiba du Sula, Makae un Murjae.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tropu meži sākotnēji klāja vairāk nekā 90% štata teritorijas; lielas to platības tika nopostītas urbanizācijai un lauksaimniecības stādījumiem (īpaši kafijkokiem un cukurniedrēm) un tagad tie aizņem ap 10% teritorijas. Saglabājušās neskartas teritorijas var atrast galvenokārt kalnu grēdu stāvākajās daļās, liela daļa no tām ir dabas rezervāti.

Štata tropiskā piekraste un upju krasti ir pēdējais atlikušais zeltainā lauvpērtiķa biotops.[6]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riodežaneiro štata klimata tipu sadalījums.

Viss štats atrodas tropos (Mežāža trops stiepjas tikai dažus kilometrus uz dienvidiem no štata galējā dienvidu punkta), tāpēc tajā dominē tropu klimats. Tomēr augstuma dēļ dažās vietās temperatūra var pazemināties līdz sasalšanas punktam vai zemāk. Dažās kalnieņu pilsētās, piemēram, Teresopolisā, Novafriburgu un Petropolisā, ekstremālos gadījumos temperatūra var nokrist zem nulles, un Itatiajas nacionālajā parkā ik pa laikam tiek ziņots par sakritušo sniegu kalnu virsotnēs.

Gada vidējā temperatūra piekrastē ir ap 23°C, 26°C vasarā un 20°C ziemā. Kalnos gada vidējā temperatūra ir ap 18°C, bet var svārstīties no 20°C 600—700 m augstumā virs jūras līmeņa līdz 7°C Itatiajas nacionālajā parkā. Vasaras šajās teritorijās mēdz būt siltas, bet ne karstas, un vidējie rādītāji ir ap 22°C. Pēc Brazīlijas standartiem, ziemas kalnos ir diezgan aukstas ar zemāko vidējo atzīmi 8—9°C.

Lietus ievērojami biežāk līst vasarā (no decembra līdz martam), kamēr ziemā (no jūnija līdz septembrim) ir sausā sezona. Lielākā daļa štata saņem 1000—1500 mm nokrišņu gadā.

Demogrāfiskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1872 1,057,696
1890 1,399,535
1900 1,737,478
1920 2,717,244
1940 3,611,998
1950 4,674,645
1960 6,709,891
1970 9,110,324
1980 11,489,797
1991 12,783,761
2000 14,367,083
2010 15,989,929
2018 17,159,960
Rases Riodežaneiro štatā (2004. gadā)
Rase procenti
Baltie brazīlieši
  
54.2%
Pardu (jauktas rases)
  
33.8%
Melnie brazīlieši
  
11.5%
Dzeltenie brazīlieši
  
0.2%
Indiāņi
  
0.1%

Urbanizācija: 96,9% (2004. gadā); iedzīvotāju skaita pieaugums: 1,3% (1991–2000).

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējā PNAD (Nacionālā mājsaimniecību apsekojuma) skaitīšana uzrādīja šādus skaitļus, pēc Brazīlijā pieņemtās iedzīvotāju rasu klasifikācijas: 8 509 000 balto (54,2%), 5 302 000 brūno jeb "pardu" (jauktās rases) (33,8%), 1,809 000 melno (11,5%), 25 000 dzelteno (0,2%), 19 000 indiāņu iedzīvotāju (0,1%).[7]

Kitandiņas pils Petropolisā, pilsētā ar spēcīgu vācu ietekmi.[8]

Vairums štata iedzīvotāju ir portugāļu izcelsmes, un arī XX gadsimtā Portugāles pilsoņi bija nozīmīga daļa toreizējās galvaspilsētas iedzīvotāju vidū. Brazīlijas 1920. gada tautas skaitīšana parādīja, ka 39,74% Brazīlijā dzīvojošo portugāļu dzīvoja Riodežaneiro pilsētā. Ieskaitot visu štatu, proporcija palielinājās līdz 46,30% valstī dzīvojošo portugāļu. Portugāļi bija 72% no galvaspilsētā dzīvojošajiem ārzemniekiem. Pašā Portugālē dzimušie bija 20,36% no Riodežaneiro iedzīvotāju skaita, bet tie, kuriem no turienes bija tēvs vai māte — 30,84%.[9]

Citas Eiropas etniskās grupas, piemēram, šveicieši, somi un vācieši, galvenokārt apmetās kalnainajos apgabalos (Novafriburgu, Petropolisā u. c.). Itālieši un spāņi ir biežāk sastopami galvaspilsētā, kā arī apkārtējās pilsētās.[10][11]

Afrikāņu izcelsmes cilvēku ir daudz, jo īpaši galvaspilsētā. Jauktu senču rases iedzīvotāji ir vairākumā daudzās pilsētās. Itagvai pilsēta 20. gadsimtā tika uzskatīta par japāņu koloniju, taču daudzi tur kādreiz dzīvojušo Āzijas ieceļotāju pēcteči pārcēlušies uz ārzemēm (vairums no tiem uz Japānu), kā arī uz citiem Brazīlijas štatiem, piemēram, kaimiņu Sanpaulu.

Reliģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2010. gada datiem, lielākās grupas ir katoļi — 46% štata iedzīvotāju, 29% ir dažādi evaņģēlisti un 15% — neticīgie.[12]

Lielākās pilsētas (2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Pilsēta Reģions Iedzīvotāji[13]
1. Riodežaneiro Riodežaneiro 6 355 949
2. Sangonsalu Riodežaneiro 1 008 064
3. Duke di Kašjasa Riodežaneiro 861 157
4. Nova Igvasu Riodežaneiro 799 047
5. Niteroja Riodežaneiro 489 720
6. Belfordrošu Riodežaneiro 472 008
7. Kampusa dus Goitakazisa Kampusa dus Goitakazisa 468 086
8. Sanžuauna di Meriti Riodežaneiro 459 379
9. Petropolisa Petropolisa 296 565
10. Voltaredonda Voltaredonda-Baramansa 259 011

Citas lielākas pilsētas ir Maže, Makae, Itaburai, Kabufriu, Armasauna dus Buzjusa, Angra dus Reisa, Novafriburgu, Barramansa, Bara du Pirai, Teresopolisa, Meskita un Nilopolisa.

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar sarkanu iezīmētas robežas 5 štata mezoreģioniem, ar zilu - 14 mikroreģioniem.
Riodežaneiro štata 92 municipalitātes.

Štata parlamenta 2019.—2022. gada sasaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējais parlaments (asambleja) sastāv no 70 deputātiem. 29 no tiem pārstāvēja 15 štata valdības pusē esošās partijas, 33 — 8 opozīcijas partijas un 8 deputāti bija no 4 neatkarīgajām partijām. Štata opozīcijā un visā parlamentā lielākā partija ir labējā valsts prezidenta Bolsonaru pēdējā pārstāvētā Sociāli liberālā partija ar 12 deputātiem, citām partijām nav vairāk par 5 deputātiem.

Štata valdība 2019.—2022. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par štata gubernatoru ievēlēts agrākais tiesnesis Vilsons Žozē Vitcels (Wilson José Witzel) no Sociāli kristīgās partijas (PSC), viņa vice-gubernators ir Klaudiu Kastru (Cláudio Castro) no tās pašas partijas.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brasil Kirin dzērienu fabrika Kašueirasā di Makaku.

Rūpniecības nozare 2004. gadā bija svarīgākā štata IKP sastāvdaļa — 51,6%, tai sekoja pakalpojumu sektors — 47,8%. Lauksaimniecība veidoja 0,6% no IKP. Eksports 2002. gadā: nafta 44,8%, degviela 17,5%, dzelzs izstrādājumi 13%, ķīmiskās vielas 3,6%, krāsainie metāli 2,8%, transportlīdzekļi 2,1%.

Īpatsvars Brazīlijas ekonomikā: 15,6% (2004. gadā).

Štatā uz 2006. gada janvāri bija 3 915 724 transportlīdzekļi, 10 miljoni mobilo tālruņu, 5,3 miljoni stacionāro tālruņu.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riodežaneiro štata izglītība tiek uzskatīta par ceturto labāko Brazīlijā, atpaliekot tikai no Federālā apgabala un Sanpaulu un Gojasas. Tajā ir ceturtais zemākais analfabētisma līmenis Brazīlijā — apmēram 4% no štata iedzīvotājiem.[14][15]

Koledžas un universitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa štata vadošo universitāšu ir valstij piederošas. Prestižākā no tām ir Riodežaneiro Federālā universitāte, otrā labākā Brazīlijā un piektā labākā Latīņamerikā, un otrajā vietā Sanpaulu universitāte, labākā Latīņamerikā, pēc QS pasaules universitāšu reitinga.[16][17][18]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karnevāls Riodežaneiro pilsētā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karnevāls notiek pēdējās piecās dienās no piektdienas līdz otrdienai pirms kristiešu Lielā gavēņa, kurš sākas trešdienā Pelnu dienā,[19] parasti iekrizdams februārī. Tas ir viens no populārākajiem publiskajiem festivāliem pasaulē ar ap pieciem miljoniem dalībnieku un skatītāju, starp kuriem ir simtiem tūkstošu ārzemju tūristu.[20][21] Riodežaneiro to svin dažādos veidos, taču galvenā daļa ir konkurss starp sambu skolām, kurā katrā skolā ir tūkstošiem dejotāju un katrai jāsacer jauns 82 minūšu garš enredo de samba (sambas priekšnesuma scenārijs) pasākumam un kuru popularizē pirms karnevāla sākuma, tādējādi publika jau zina dziesmu tekstus, tēmas un ritmus. Katra sambas skola sastāv no dejotāju "spārniem", kuri tērpušies, lai izpildītu vienu dziesmas tēmas aspektu. Šis karnevāls aizsākās 1894. gadā, tomēr īsti populārs kļuva XX gadsimta trīsdesmitajos gados ar politiķu atbalstu kā cenšanos pielabināt Lielās depresijas dēļ nemierīgos iedzīvotājus.[22] Sākotnēji to pilnībā rīkoja zem atklātas debess, līdz 1980. gados tika uzcelts pārklājams sambadroms 80 tūkstošiem skatītāju.

Citās pilsētas daļās notiek citi karnevāla svētki, ieskaitot Banda de Ipanema — ielu parādi ar transvestītu tērpiem. Pilsētas centrā karnevāla pēdējā naktī Pelnu trešdienā vēlajās stundās izceļas kilombo (kādreiz — izbēgušo vergu koloniju nosaukums) ar Āfrikas tērpiem. Citiem karnevāls ir laiks demonstrēt tērpus dārgajos Dienvidu rajona klubos.

Vecgada vakars Riodežaneiro pilsētā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uguņošana virs Kopakabanas pludmales, Riodežaneiro.

Riodežaneiro Jaungada svētkos iesaistās gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji. Vietējie iedzīvotāji un tūristi dodas uz okeānu, lai atzīmētu gada beigu nakti, kad tiek pateiktas pateicības un izteikti vēlējumi afrikāņu ūdeņu dievietei Jemanžai. Par godu viņas tradicionālajam tērpam svinētāji ģērbjas baltā krāsā un sniedz dāvanas, piemēram, baltas puķes vai baltas krāsas deserta ēdienu — blanmanžē. Pusnaktī pludmales viesi šai parasti karstajā naktī ieiet viļņos un iemet tajos ziedus un vēlējumus nākamajam gadam, lai godinātu dievieti (ticējums saka, ka vēlmes pārvērtīsies realitātē, ja viļņi aiznesīs dāvanas okeānā, un tas nenotiks, ja dāvanas tiks izskalotas pludmalē). Apkārtējās ballītes un koncerti ilgst līdz rītausmai, daudzi pēc tā pirmo janvāri pavada, guļot pludmalē. Pēdējos gados ugunskuri un stāstniecības mutiskā tradīcija pie Jemanžas statujām ir modernizējušies līdz pirotehnikai un lielkoncertam slavenajā Kopakabanas pludmalē.

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās lidostas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2004. gada augusta, pārceļot daudzus lidojumus uz Riodežaneiro-Galeaunas starptautisko lidostu, tā kļuva par otro lielāko Brazīlijas starptautisko lidostu.[23] Papildus iekšzemes lidojumiem, Galeaunas lidostai ir gaisa līnijas uz 18 citām valstīm. Ir īpaši autobusi, kas savieno Galeaunu ar galvenokārt iekšzemes lidojumiem paredzēto Riodežaneiro Santusa-Dimona (Santos Dumont) lidostu. Lidostas kompleksā atrodas Brazīlijas garākais skrejceļš, kurš ir 4240 m garš, kā arī viens no Dienvidamerikas lielākajiem kravu loģistikas termināļiem.

Autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BR-040, šoseja no Riodežaneiro uz Brazilju.

Galvenās federālās šosejas, kas šķērso štatu, ir: BR-040, 101, 116, 354, 356, 393, 465, 493, 495

Ostas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā sāka darboties 90 km2 lielā Asu osta (Superporto do Açu). Šis 1,6 miljardu dolāru dārgais projekts Sanžuaunā da Barā, aptuveni 280 kilometru attālumā no Riodežaneiro, tika būvēts kopš 2007. gada. Bija plānots, ka caur ostu gadā pārkraus vairāk nekā 63 miljonus tonnu dzelzsrūdas, 15 miljonus tonnu ogļu un 22,5 miljonus tonnu citu kravu. Paredzēja arī viļņlauža aizsprostu, lai pasargātu kuģus no okeāna viļņiem.[24] No ostas izbūvēts 48 km garš transporta koridors uz kaimiņpilsētu Kampusu dus Goitakazisu.

Citas nozīmīgas ostas ir Riodežaneiro, Makae, Itagvaja un Angra dus Reisa.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No sporta veidiem populārākais, kā parasti Brazīlijā, ir futbols. Riodežaneiro ir mājvieta četriem tradicionālajiem Brazīlijas futbola klubiem: Flamengo, Vasco, Fluminense un Botafogo. Štata futbola līga saucas Campeonato Carioca. Riodežaneiro pilsētā notika 2014. gada FIFA pasaules kausa izcīņa, uz kuru uzcēla jaunu Žuana Avelanži stadionu, kurā var atrasties 45 000 skatītāju, netālu no galvenā 1950. gadā celtā Marakanas stadiona ar ap 80 000 vietām.

No citiem ievērojamiem sporta notikumiem Rio var minēt MotoGP Brazīlijas Lielās balvas un pludmales volejbola starptautiskas sacensības. Žakarepagva bija Pirmās formulas Brazīlijas Lielās balvas izcīņas vieta 1978.—1990. gadā un Champ Car sacensības — 1996.–1999. gadā. WCT/WQS sērfošanas čempionāti pludmalēs notika no 1985. līdz 2001. gadam.

Riodežaneiro pilsēta 2009. gada 2. oktobrī tika izraudzīta 2016. gada olimpisko spēļu rīkošanai, kuras bija pirmās Dienvidamerikā.[25]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Veja o PIB dos Estados brasileiros (portugāliski)
  2. 2,0 2,1 Latvijas Padomju enciklopēdija, VIII:415.—416. lpp.
  3. Larousse Concise Dictionary: Portuguese-English, 2008, p. 339
  4. Lucas, Jorge Alexandre (1 de janeiro de 2014). «Somos todos cariocas: identidade e pertencimentos no mundo globalizado». Revista Científica Ciência em Curso. 3 (2): 111–123. ISSN 2317-0077 Archived 2016. gada 23. augustā, Wayback Machine vietnē. (portugāliski)
  5. «Emperor Street». World Digital Library. 1860–1870. Skatīts: 2013-08-24. (portugāliski)
  6. «Chicago Zoological Society - Golden Lion Tamarin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-07. Skatīts: 2012-04-29. (portugāliski)
  7. Sistema IBGE de Recuperação Automática - SIDRA. State of Rio de Janeiro, Brazil : IBGE. 2008. ISBN 85-240-3919-1. (portugāliski)
  8. Antônio Eugênio Taulois. «História de Petrópolis», February 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 28. novembris. (portugāliski)
  9. Os lusíadas na aventura do Rio moderno Carlos Lessa (portugāliski)
  10. «A Colônia Suíça de Nova Friburgo». Multirio.rj.gov.br. Skatīts: 2014-08-24. (portugāliski)
  11. A COLONIZAÇÃO ALEMÃ E DE OUTRAS NACIONALIDADES (portugāliski)
  12. «2010 Census - Religions» . IBGE. 2010 (portugāliski)
  13. Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística Sinopse do Censo Demográfico 2011 (portugāliski)
  14. Ideb 2013: Veja a nota do ensino médio de todos os Estados brasileiros (portugāliski)
  15. IBGE: Resultados Preliminares do Universo do Censo Demográfico 2010 (portugāliski)
  16. Center for World University Rankings: As 18 melhores universidades do Brasil em 2015 (portugāliski)
  17. QS University Rankings: Latin America 2015 (portugāliski)
  18. Folha: Ranking de universidades (portugāliski)
  19. Llamatours: Carnival in Rio de Janeiro (angliski)
  20. Festivals and Events in Rio de Janeiro (angliski)
  21. World Travel Guide: Rio de Janeiro Events (angliski)
  22. Multirio: A história dos desfiles das escolas de samba (portugāliski)
  23. RIOgaleão – key facts (angliski)
  24. Luciana Magalhaes. «Credibility Hangs on Unfinished Port, Ambitious Project of Brazilian Billionaire Is Important Both for Nation's Infrastructure and to Prove Doubters Wrong». Wall Street Journal, 2013. gada 1. aprīlis. (angliski)
  25. Owen Gibson. «Olympics 2016: Tearful Pele and weeping Lula greet historic win for Rio». The Guardian (London), 2009. gada 2. oktobris. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]