Roberts Zuika
| ||||||||||||
Roberts Zuika (1913. gada 20. janvāris — 2015. gada 4. februāris) bija latviešu kordiriģents. Bijis 20. Dziesmu svētku virsdiriģents, 21.—23. Dziesmu svētku Goda virsdiriģents.[2]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Roberts Zuika dzimis 1913. gada 20. janvārī Lubejas pagasta "Ambātos". Dziesma un diriģēšana viņam mīļa jau agros mūža gados. Kusas pamatskolas izlaiduma aktā Roberts vada Ādolfa Ābeles dziesmu "Vienu pašu."[3] 1936. gadā Roberts pabeidz Rīgas Skolotāju institūtu ar īpašu korvadoņa un vijoles skolotāja ieteikumu diplomā. Skolas nobeiguma koncertā diriģē Jurjānu Andreja kantāti "Tēvijai" ar 300 balsu kuplo institūta kori. Pēc skolas iegūst skolotāja darbu Kocēnu (toreiz Kokmuižas) pagasta pamatskolā, Valmieras pievārtē un turpina izglītību Valmieras mūzikas skolā. Šai laikā vada korus Liezerē, Kocēnos, Valmierā un Liepājā. [4]
Kara gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Robertu Zuiku iesauca Latviešu leģionā 1943. gada rudenī. Jau 1944. gadā Dundagā izveidoja vīru kori un paspēja dziedāt dievkalpojumos Dundagā, Popervālē un Valdemārpilī. Tad vienību pārcēla uz Poliju, Pozemsdorfā pie Tornas. Sekoja juceklīga atkāpšanās Pomerānijā, padošanās gūstā Šverīnē, tad Hāgenovā un pēdīgi lielajā gūstekņu nometnē Putlosā (Ziemeļvācijā), kur nometnes pastāvēšanas laikā sniegti 23 koncerti, kam bijusi neaizstājama loma gūstā saņemto karavīru morālā gara uzturēšanā. Gūsta laikam beidzoties, koris nolēma neizirt un turpināja darboties ar "Zuikas vīru kora" nosaukumu, pulcējoties Lībekā. Bēgļu nometņu laikā koris sarīkoja divus ļoti plašus koncertceļojumus pa latviešu nometnēm (19 un 14 koncertus), piedalījas dziesmu dienās Gēstahtā, Lībekā, Eslingenē.[4]
Gadi ārpus Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bēgļu nometnēm tukšojoties, Zuikas vīru koris 1947. gada rudenī izceļo uz Angliju. Kori no sairuma paglābj komponists Viktors Baštiks, kas tolaik dzied korī, jo Zuikam kā ģimenes cilvēkam uz Angliju izceļošana liegta un tikai vēlāk privāti izdodas atkal korim pievienoties. Anglijā Zuikas vīru koris ir viena no aktīvākajām vienībām, izpelnās vairākas godalgas koru sacensībās, dzied BBC raidījumā, slavenajā Vigmora aulā Londonā, izpelnās atzinību Velsas internacionālajā festivālā Langolenā, ir noturīgs balsts visās Anglijas latviešu sarīkotajās dziesmu dienās. Roberta, kā arī daudzu viņa koristu, ikdienas darbs bija metāllietuvēs Korbijā, bet, neskatoties uz lielo slodzi, diriģents un viņa koris satiekas mēģinājumos.
Tomēr pēc 11 gadu dzīves Anglijā, darba apstākļu samezglojuma dēļ, Zuika šķiras no sava sirds lolojuma un 1961. gadā kopā ar savu ģimeni dodas uz ASV, apmetoties uz dzīvi Kalamazū, Mičiganā. Drīz vien viņš uzņemas Detroitas latviešu kora vadību, turp dodamies ik sestdienu 5 stundu līkloču braucienā ar satiksmes autobusu no Kalamazū. 1966. gadā uzņemas Kalamazū latviešu vīru kora Grand Rapidu jauktā kora vadību. 1967. gadā Roberts noorganizē Garezera Pirmo Dziesmu dienu, kas turpinās joprojām. Roberts arī Garezerā noorganizēja diriģentu kursus ar komponista Jāņa Kalniņa piedalīšanos, kas atbalsojās arī Austrālijas latviešu kultūras dienu sarīkojumos un bija necerēti kupli jauniešu apmeklēti. Vērojot trimdas koru spēka samazināšanos, viņš nerimstoši rosināja koru sadarbību un tā radusies arī apvienotā vīru kora "Kalēja" (kurā piedalās dalībnieki no Kalamazū, Grand Rapidiem, Čikāgas un Milvokiem, ASV) sadraudzība ar Latvijas koru dzīves norisēm. Šķiet, Roberts nekad nav juties ērti, kamēr prātā nenāk jauna doma, pie kuras pieliekama roka. Un iedvesma parasti sākas ar viņa nu jau slaveno teicienu: "Tagad tā...". Kopš 1977. gada viņš ir oficiālais žurnāla Latvju Mūzika redaktors, veidotājs. Drīz pēc savas 85. gadskārtas Roberts sāk jaunas ieceres īstenošanu Latvijā: rosināt mūsu tautasdziesmu prasmi skolas bērnos, ko pats ar necerētu panākumu ieviesis Garezera vasaras vidusskolā. Tā ar Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras fonda un Goppera fonda finansiālu atbalstu Latvijas skolām un svešatnes latviešu skoliņām izsūtīti vairāk nekā 25 tūkstoši paša sakārtota tautasdziesmu krājuma Lakstīgalas grāmatiņu.
Roberts Zuika ir bijis virsdiriģents dziesmu svētkos Toronto, Klīvlendā, Bostonā, Čikāgā, Eiropas Dziesmu svētkos Hannoverē un Londonā, 32. Kultūras dienās Austrālijā, XX Vispārējos dziesmu svētkos un goda virsdiriģents XXI, XXII un XXIII dziesmu svētkos Rīgā, Latvijā, kā arī daudzos citos novada dziesmu svētkos. Roberts ar savu pašatdevi un sirsnību, savu nenogurstošo degsmi par latviešu dziesmu nav taupījis, bet devis nesavtīgi tālāk, īstenojot domu, ka "paliek tikai tas, ko tu atdod citiem". Viņš labprāt dalās savā pieredzē ar citiem koru vadoņiem, it sevišķi jaunajiem, jo tie nāk pēc mums.[4]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga 2003. gada 29. jūnijā pasniedza Robertam Zuikam IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[5]
PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienība) 2004. gadā pasniedza Robertam Zuikam balvu par ilggadīgu, pašaizliedzīgu latviešu mūzikas lauka kopšanu un jaunās paaudzes iedvesmošanu.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Leģendārā virsdiriģenta Roberta Zuikas 100.jubilejai veltīts sarīkojums». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 18. janvārī.
- ↑ http://www.dziesmusvetki2003.lv/index.php?sadala=88&id=105#top Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. XXIII. Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
- ↑ No Kusas pamatskolas arhīva
- ↑ 4,0 4,1 4,2 http://www.pbla.lv/?id=47 Pasaules brīvo latviešu apvienība
- ↑ http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=6524 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. president.lv
- ↑ http://www.pbla.lv/?p=12 PBLA balva
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|