Andrejs Jurjāns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andrejs Jurjāns
Andrejs Jurjāns
Personīgā informācija
Dzimis 1856. gada 30. septembrī
Ērgļi
Miris 1922. gada 22. septembrī (65 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Piebalga, Pēterburga, Harkova, Rīga
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils vokālā mūzika, simfoniskā mūzika
Mācības Pēterburgas konservatorija
No kreisās Andrejs, Pāvuls, Pēteris, Juris Jurjāni (1880. gads)

Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis 1856. gada 30. septembrī, miris 1922. gada 28. septembrī) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists. Latviešu kantātes žanra aizsācējs. Viņam pieder pirmie latviešu simfoniskie darbi, pirmā koncertžanra paraugautors, kā arī mūzikas folklorists. Viņš nostāda uz zinātniskas bāzes latviešu mūzikas kritiku, veic lielu atskaņotājmākslinieka darbu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Jurjāns dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās zemnieku ģimenē. Viņa tēvs bijis visā apkārtnē iecienīts audējs un māte — liela tautas dziesmu zinātāja. Vecāku ietekmē Andrejs jau no mazotnes izjūt interesi par tautas mākslu.

Ērgļos apguvis klavierspēli, vēlāk mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, kur ir aktīvs mūzikas dzīves līdzdarbinieks. 1873. gadā dziedājis I vispārējo latviešu dziesmu svētkos. Šo svētku ietekmē Andrejā rodas apņēmība kļūt par mūziķi. Šajā pašā gadā viņš iestājas Baltijas skolotāju seminārā, bet līdzekļu trūkuma dēļ skolu atstāj.

1875. gadā Andrejs, sava drauga un skolotāja Stērstu Andreja (1853—1921) atbalstīts, dodas uz Pēterburgas konservatoriju mācīties ērģeles (pabeidz 1880. gadā pie L. Homiliusa), kompozīciju (pabeidz 1881. gadā pie N.Rimska-Korsakova) un mežragu (1882. gadā pie Fr. Homiliusa). Studiju gados rodas viņa pirmās dziesmas, kas publicētas krājumā "Daiņa" (1877)

Pēc konservatorijas beigšanas strādājis mūzikas skolā Harkovā, Ukrainā (1882—1916), taču nezaudē saikni ar Latviju. Viņš bija aktīvs vispārējo Dziesmu svētku organizētājs un mākslinieciskais vadītājs.

1880. gados Jurjānu Andrejs kopā ar brāļiem — vēlāko diriģentu Juri (1861—1940), dziedāšanas pedagogu un latviešu operteātra tēvu Pāvulu (1866—1948), kā arī mūzikas mīļotāju Pēteri (1851—1900), nodibina brāļu Jurjānu mežraga kvartetu, kas piedalās III vispārējos dziesmu svētkos (1888) un apceļo Latviju, iepazīstinot visplašākās tautas masas ar klasiskās mūzikas vērtībām.

A.Jurjāns aktīvi piedalās tautas dziesmu vākšanā (sevišķi 1891. un 1892. gada vasarā), kā arī uzsāk nopietnus zinātniskus pētījumus mūzikas folkloras laukā.

Ap 1910. gadu Jurjāna dzirde kļūst vājāka. 1916. gadā viņš ir spiests pamest pedagoga darbu. Smagi slims viņš 1920. gadā atgriežas Latvijā, kur 1922. gadā mirst.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacerējis 15 simfoniskos darbus, 5 vokāli instrumentālos darbus, kā arī solo dziesmas, kora dziesmas, daudzas tautasdziesmu apdares. Viņš ir pirmais, kas sīki izklāsta latviešu tautas dziesmu raksturojumu, tādējādi pievērsdams sabiedrības uzmanību latviešu un krievu folkloras kopīgajām iezīmēm. Bieži vien savos skaņdarbos Jurjāns izmanto tautas dziesmu intonācijas un fragmentus. A.Jurjāns aicina jaunos latviešu komponistus mācīties no krievu klasiskās mūzikas — it sevišķi no Mihaila Gļinkas

  • Jurjānu Andreja mūža darbs — 6 "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcas (1894—1926), kas ir latviešu mūzikas folkloristikas pamats.

Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.


Tautas dziesmu apdares[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīru korim ir ap 70 tautas dziesmu apdaru, bērnu korim ap 40, solo balsī ap 20. Jurjāns apdarinājis melodijas pēc diatonisma principa. Izvēlējies skaistas harmonijas, balsīm nav vienāds ritms, tās ir brīvas un kustīgas, melodiskas. Dažreiz izmantojis polifonijas paņēmienus.

Kora dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jurjānu Andrejs sarakstījis ap 30 kora dziesmām. Lielākā daļa no tām ir patriotiskas. Tajās atspoguļota brīvības tēma un mīlestība pret Tēviju.

Simfoniskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kantāte "Tēvijai" (A.Jurjāna vārdi)

Sacerēta 1886. gadā, to izpilda jauktais koris, orķestris, soprāns. Kantāte ir viendaļīga, bet veidota trijdaļu formā. Vidusdaļā ir soprāna solo "Lūgšana". Pirmo reizi atskaņota III Dziesmu svētkos (1888) un atkārtoti citos Latviešu dziesmu svētkos[1]

Simfoniskā svīta "Latvju dejas"

Sacerēta 1883.—1884. gadā. Tās pamatā ir Jurjāna savāktas un pierakstītas tautas dziesmas un tautas deju melodijas. 1.daļa "Jandāls". Izmantota sena latviešu tautas melodija, kurai pielikts ievads un vidusdaļā izmantota tautas dziesma "Cūka rudzos" 2.daļa "Tūgaliņ, tāgadiņ". Izmantots dejas senlaicīgs variants. Šo daļu A.Jurjāns uzrakstīja pirmo. Tikai pats sākums ir līdzīgs šai dejai. 3.daļa "Nabaga deja". Izmantots augsts reģistrs un augsti skanoši instrumenti. Vidusdaļā skan latviešu tautas dziesma "Pieci gadi kalpiņš biju". 4.daļa "Ačikops". Izmantotas 5 dažādas melodijas, jūtama krievu tautas mūzikas ietekme.

  • "Dziesmu svētku maršs" (1880), kas kļūst par pamatu latviešu simfoniskās mūzikas attīstībai
  • Simfoniskais tēlojums "Latvju tautas brīvlaišana" (1891)
  • Kantāte "Līgojiet, līksmojiet" (1893)
  • "Sēru maršs" (1907)

Solo dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Šūpļa dziesmiņa"
  • "Kā zagšus"
  • "Asaras"
  • "Jel nevaicā"
  • "Jel pasmaidi", u.c.
  • Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] (1940. gada Latgales Dziesmu svētku ieraksts Daugavpilī)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]