Rolanda statuja (Vecrīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rolanda statuja
Rolanda statuja
Mākslinieks Augusts Folcs
Gads 1896
Tips skulptūra
Materiāls smilšakmens
Atrašanās vieta Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīga

Rolanda statuja ir viens no galvenajiem Rīgas apskates objektiem, tas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, Rātslaukumā.

Tēlnieka Augusta Folca veidotā skulptūra tika uzstādīta 1896. gadā. Tās skices autors ir arhitekts Vilhelms Neimanis, viens no tā laika vadošajiem eklektikas arhitektūras un arheoloģijas ekspertiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pirmais direktors. Skulptūra izgatavota no Silēzijas smilšakmens.

Vēsture un funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rolanda skulptūra, veidota no akmens vai koka, viduslaikos bija sastopama galvenokārt Ziemeļvācijas pilsētās, kuras bija noslēgušas savstarpējas tirdzniecības un ekonomiskas sadarbības līgumus un pakāpeniski izveidoja Hanzas savienību. Rīga šai savienībai pievienojās 13. gadsimta beigās kā nozīmīgs un ietekmīgs Livonijas Konfederācijas tirdzniecības priekšpostenis, taču ir grūti pateikt, cik Rolanda koka skulptūru viduslaiku periodā bija pilsētas tirdzniecības rajonā. Ir zināms tikai tas, ka 1474. gadā Rīgas dome uzdeva kokgriezējam, vārdā Jēkabs, izveidot jaunu statuju iepriekšējās vietā, par ko liecina pilsētas hronikas ieraksti. Tas ir pirmais saglabājies Rolanda statujas dokumentālais pieminējums Rīgā. Pie koka Rolandiem Rīgā un citās Hanzas pilsētās bieži nāca ar lūgumu pēc palīdzības, svētās aizsardzības, ar lūgšanām par veselību, peļņu un veiksmīgu tirdzniecību, kā arī cerībā atrast taisnīgu tiesu.[1]

Versijas par izcelsmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rolanda statujas precīza izcelsme un nozīme nav zināma, bet par Rolanda tēla veidošanos Eiropas viduslaiku kultūras telpā ir vairākas versijas. Daži pētnieki šo statuju saista ar leģendārā bruņinieka Rolanda, imperatora Kārļa Lielā māsasdēla personību. Tiek uzskatīts, ka Rolanda statujas, kas rotāja viduslaiku Hanzas pilsētu tirdzniecības rajonus, simbolizēja brīvo tirgu, pilsētas domes neatkarību, kam piederēja visaugstākā tiesu vara un komerctiesības, kā arī laicīgo iestāžu prioritāti attiecībā pret reliģiskām iestādēm.

Rolanda zobens bija taisnīguma alegorija un norādīja uz atriebības neizbēgamību.

Rolanda akmens statujas uzstādīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Krūmiņa veidotā Rolanda statuja

Rolanda statuja Rātslaukumā tika uzstādīta kā simboliska artēziskās akas apdare. Tas bija Rīgas ģeometriskais centrs; Rolanda zobena gals tradicionāli atzīmēja koordinātu krustošanās punktu. Jaunā statuja nomainīja iepriekšējo, no koka veidoto, kas tolaik jau bija apsūbējusi. Acīmredzot, Rolanda jaunās statujas uzstādīšana starp Rīgas rātsnamu un Melngalvju namu 19. gadsimta beigās bija paredzēta, lai ar īpatnēju "pieminekļu konfrontāciju" uzsvērtu Vācijas kultūras nosacīto vēsuriski dominējošo stāvokli Baltijas jūras reģionā.

Daļēja sagraušana un restaurācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gadā skulptūra cieta vācu artilērijas apšaudes laikā. 1970. gadā skulptūras daļēju restaurāciju veica igauņu tēlniece Marija Ehelaide, kas arī aktīvi bija piedalījusies Pētera baznīcas portālu skulpturālā ansambļa atjaunošanā.[2] Vēlāk, 1984. gadā skulptūra tika nodota Rīgas arhitektūras un pilsētplānošanas veicināšanas centram, kas atradās atjaunotajā Pētera baznīcā, kur skulptūra atrodas arī tagad.

Kopijas izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gada maijā uz speciāli izgatavota postamenta tika uzstādīta Edvīna Krūmiņa veidotā Rolanda skulptūras kopija.[3] Tādējādi Rīgā ir divas Rolanda statujas (oriģināls atrodas Pētera baznīcā, kopija Rātslaukuma centrā). Jāatzīmē, ka Rīgas Rolanda statuja atrodas Eiropā vistālāk uz ziemeļiem (vistālāk uz dienvidiem Eiropā Rolanda statuja atrodas Dubrovnikā, Horvātijā). Šī kopija ir vietējas nozīmes mākslas piemineklis.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]