Pāriet uz saturu

Rolands Zagorskis

Vikipēdijas lapa
Rolands Zagorskis-Rolands
Dzimis Rolands Smilškalns
1949. gada 3. septembrī (76 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Inčukalns, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija),
Nodarbošanās aktieris, dziedātājs, režisors
Dzīvesbiedre Gunta Virkava, Liene Rolanda
Bērni

Rolands Zagorskis-Rolands (līdz 2009. gadam Rolands Zagorskis; dzimis 1949. gada 3. septembrī[1] Inčukalnā[2]Rolands Smilškalns) ir latviešu kino un teātra aktieris un dziedātājs. Vēlāk arī režisors, teātra vadītājs un producents.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1949. gadā Zentas Smilškalnes, dzimušas Drubiņas, ģimenē. Četru gadu vecumā viņu adoptēja Antons Zagorskis, pēc adopcijas mainīja uzvārdu un kļuva par Rolandu Zagorski.[3]

1970. gadā viņš absolvēja Latvijas konservatorijas Teātra fakultāti[2] un kļuva par Drāmas teātra (vēlāk Latvijas Nacionālais teātris) aktieri.[2] 1974. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, Latvijas Kinematogrāfu savienības biedru.[2] No 1996. gada bija Latvijas Aktieru asociācijas prezidents un teātra-kluba "Hamlets" mākslinieciskais vadītājs.[2] No 1995. gada līdz 2018. gadam vadīja Rolanda Zagorska teātra studiju.

Pagodinājumi

[labot | labot pirmkodu]

R. Zagorska meita ir dziedātāja Elizabete Zagorska, dēls Markuss Rolands. Ir trīs mazmeitas.

Zagorskis tēlojis lomas daudzās filmās.[2] Pazīstamākās no tām ir filmas "Ceplis" (1972), "Puika" (1977), "Rallijs" (1978), "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), "Fronte tēva pagalmā" (1984), "Apbraucamais ceļš" (1986), "Zītaru dzimta" (1989). Par lomu filmā "Medības" (2009) ieguvis Lielā Kristapa balvu nominācijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".

Teātris

[labot | labot pirmkodu]

Spilgtas titullomas viņa karjerā — Spartaks, Mirabo, Olivers u.c. Citas ievērojamas lomas: Ņurga Brigaderes izrādē “Maija un Paija”, Aleksis un Dūdars (Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”), Emīls Tišbeins (Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”), Hļestakovs (Gogoļa “Revidents”), Rellings (Ibsena “Meža pīle”) un daudzas citas.

Režisors, producents

[labot | labot pirmkodu]

Aristofana "Putni", J. Jurkāna "Dekamerons", Ž. Anuija "Bikses", mūzikls "Zolitūdes stāsts", muzikālā izrāde "Sapnis".[4]

Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Ulda Stabulnieka dziesmu izpildītājs.[5]

VDK kartotēka

[labot | labot pirmkodu]

Rolanda Zagorska kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Aivars" savervēts 1974. gada aprīlī.[6] Pats Zagorskis 2010. gadā stāstīja, ka par savu atrašanos šajā kartotēkā uzzinājis piecus gadus pirms tam, un paziņoja, ka tolaik bijis LKP komitejas sekretārs un visiem esot zināms, ka komunistus nedrīkstējuši vervēt.[7] Viņš apstiprināja, ka uz teātri VDK "kuratori" nākuši bieži, taču viņam neko parakstīt nav nācies. Viņš arī izteica pieņēmumu, ka šis fakts varētu būt sastāvdaļa priekšvēlēšanu kampaņā un izteica gatavību tiesāties. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra atzinums apgalvo, ka Zagorskis bijis VDK aģents, tomēr atzīst, ka tiesas šai lietā nav bijis.[8] Vēl 2017. gadā Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Jānis Taurēns izteica cerību uz komisijas papildu darbu pie šīs lietas, jo neesot pietiekamu skaidrojumu.[9]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]