Rolands Zagorskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rolands
Dzimis Rolands Smilškalns
1949. gada 3. septembrī (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Inčukalns, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija),
Nodarbošanās Aktieris
Dzīvesbiedre Liene Rolanda
Bērni

Elizabete Zagorska-Veikša

Markuss Rolands

Rolands Zagorskis-Rolands (līdz 2009. gadam Rolands Zagorskis; dzimis 1949. gada 3. septembrī[1] Inčukalnā[2]Rolands Smilškalns, māte Zenta Smilškalne (dzim. Drubiņa), četru gadu vecumā adoptēts par Zagorski (adoptētājs Antons Zagorskis))[3] ir latviešu aktieris. Viņa meita Elizabete Zagorska, mazmeitas Loreta, Luīze un Emma. Dēls Markuss Rolands.

1970. gadā Zagorskis absolvējis Latvijas konservatorijas Teātra fakultāti (ar izcilību).[2] Laikā no 1970. līdz 1997. gadam bijis Drāmas teātra (vēlāk Latvijas Nacionālais teātris) aktieris.[2] No 1996. gada bija Latvijas Aktieru asociācijas prezidents un teātra-kluba "Hamlets" mākslinieciskais vadītājs.[2] No 1995. gada līdz 2018. gadam vadīja Rolanda Zagorska teātra studiju.

1974. gadā kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, Latvijas Kinematogrāfu savienības biedru.[2] 1988. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zagorskis tēlojis lomas daudzās filmās.[2] Pazīstamākās no tām ir filmas "Ceplis" (1972), "Puika" (1977), "Rallijs" (1978), "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), "Fronte tēva pagalmā" (1984), "Apbraucamais ceļš" (1986), "Zītaru dzimta" (1989). Par lomu filmā "Medības" (2009) ieguvis Lielā Kristapa balvu nominācijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".

Teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spilgtas titullomas viņa karjerā - Spartaks, Mirabo, Olivers u.c. Citas ievērojamas lomas: Ņurga Brigaderes izrādē “Maija un Paija”, Aleksis un Dūdars (Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”), Emīls Tišbeins (Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”), Hļestakovs (Gogoļa “Revidents”), Rellings (Ibsena “Meža pīle”) un daudzas citas.

Režisors, producents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aristofāna "Putni", J.Jurkāna "Dekamerons", Ž.Anuija "Bikses", mūzikls "Zolitūdes stāsts", muzikālā izrāde "Sapnis".[4]

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Ulda Stabulnieka dziesmu izpildītājs.[5]

VDK kartotēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rolanda Zagorska kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Aivars" savervēts 1974. gada aprīlī.[6] Pats Zagorskis 2010. gadā stāstīja, ka par savu atrašanos šajā kartotēkā uzzinājis piecus gadus pirms tam, un paziņoja, ka tolaik bijis LKP komitejas sekretārs un visiem esot zināms, ka komunistus nedrīkstējuši vervēt.[7] Viņš apstiprināja, ka uz teātri VDK "kuratori" nākuši bieži, taču viņam neko parakstīt nav nācies. Viņš arī izteica pieņēmumu, ka šis fakts varētu būt sastāvdaļa priekšvēlēšanu kampaņā un izteica gatavību tiesāties. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra atzinums apgalvo, ka Zagorskis bijis VDK aģents, tomēr atzīst, ka tiesas šai lietā nav bijis.[8] Vēl 2017. gadā Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Jānis Taurēns izteica cerību uz komisijas papildu darbu pie šīs lietas, jo neesot pietiekamu skaidrojumu.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]