Rozeni

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rozenu dzimta)
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis

Fon Rozeni (vācu: von Rosen) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības un Igaunijas bruņniecības matrikulās.

Kopā ar Ikšķiļiem, Līveniem, Patkuliem, Tīzenhauzeniem, Ostenzakeniem un Ungerniem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (vācu: Baltischer Uradel), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā rakstītā ziņa par Rīgas arhibīskapa vasali Valdemāru no Rozenes (Waldemarus de Rosen) atrodama 1282. gadā. Iespējams, ka viņa tēvs bija Teoderihs fon Bukshēvdens, bet māte Pleskavas kņaza Vladimira Mstislaviča meita.[1] 13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Rozenu dzimtai izlēņoja Straupes novadu, pie viņiem piederošās Lielstraupes pils izauga pilsēta, kas 1356. gadā kļuva par Hanzas savienības locekli, pilsētas ģerbonis bija līdzīgs Rozenu dzimtas ģerbonim. 1350. gadā arhibīskaps Fromholds "Rozenu māju" (husz tho Rosen) izlēņoja savam vasalim Volmāram Rozenam.

Georgs no Rozenes 1551. gadā bija Turaidas pils fogts. Konrāds fon Rozens (1628—1715) 1689. gadā bija Anglijas karaļa Džeimsa II īru karaspēka maršals, vēlāk kļuva par Francijas maršalu. Georgs Gustavs fon Rozens (1651—1737) bija Austrijas feldmaršals, kam 1693. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Leopolds I piešķīra barona titulu. Gustavs Frīdrihs fon Rozens (1688—1769) Lielā Ziemeļu kara laikā kļuva par Zviedrijas karaspēka ģenerāli (1722).

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai Rozeni dienēja arī tās armijā. Tā Georgs Andreass fon Rozens (Georg Andreas von Rosen, 1776—1841) Napoleona karu laikā bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1809). 1857. gadā Mazstraupes muižas īpašniekam Johanam Gustavam fon Rozenam izdevās atpirkt arī Lielstraupes muižu, kuras pēdējais īpašnieks bija Krievijas Impērijas 3. Valsts domes deputāts Hanss fon Rozens (1870—1945).

Slaveni Rozeni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozenu muižas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Astafs fon Tranzē-Rozeneks: Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 2: Livland, Lfg. 9-15, Bd.: 2, Görlitz, ca. 1935, S. 1049-1155
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1: Estland, Görlitz, 1930, S. 208-236

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Claus Frhr. von Rosen: Die Familie v. Rosen im Militär- und Staatsdienst. In: Baltische Ahnen- und Stammtafeln, Jg. 47, 2005, S. 21-37
  • Hans Frhr. von Rosen: Aus acht Jahrhunderten. Sippenchronik eines livländischen Geschlechts. In: Lüneburger ostdeutsche Dokumentationen, Bd. 10. Lüneburg, 1986
  • Hans Frhr. von Rosen: Rosen-Chronik. Rosbach v. d. H. 1980
  • Hans Frhr. von Rosen: Das Erblehen Roop. Schlüssel zum Herkunftsproblem der Herren von Rosen. In: Archiv für Sippenforschung, Bd. 44, 1978, S. 449-468
  • Hans Frhr. von Rosen: Der Livlandfahrer Helmoldus de Luneborg. Ein Beitrag zum Herkunftsproblem des Geschlechts von Rosen. In: Archiv für Sippenforschung, Bd. 34, 1968, S. 488-495
  • Rosenscher Familienverband (Hrsgb.): Archiv-Katalog des Verbandes der Freiherrn und Grafen von Rosen. Flensburg 1977
  • Woldemar, Fabian u. Ingeborg von Rosen: Familiengeschichte der Freiherren und Grafen von Rosen. 2 Bände, Flensburg 1972

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]