Georgs fon Rozens

Ģenerāļa Georga fon Rozena portrets.

Georgs Andrejs fon Rozens (vācu: Freiherr Georg Andreas von Rosen, krievu: Григорий Владимирович Розен; 1782—1841) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālis, piedalījās Novembra sacelšanās apspiešanā un Kaukāza karā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1782. gada 30. (19. pēc VS) septembrī Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajora Voldemāra fon Rozena (1742—1790) un viņa sievas Olimpiadas, dzimušas Rajevskas, ģimenē. Ticams, ka tāpat, kā viņa vecākais brālis Aleksandrs fon Rozens (1780—1833) dzimis Ostrogorskā (tagad Ukrainas Mikolajivas apgabalā). 1789. gadā viņš sāka dienēt Preobraženskas leibgvardes pulkā, 1797. gadā paaugstināts par praporščiku, 1798. gadā par poručiku, 1799. gadā par štāba kapteini, 1803. gadā par kapteini.

1805. gadā viņš piedalījās Trešās koalīcijas karā pret Napoleonu, 20. novembrī cīnījās Austerlicas kaujā, pēc Krievijas armijas sakāves 1806. gadā viņš atgriezās Krievijā un tika paaugstināts par pulkvedi. 1807. gada 15. janvārī pulkvedi Georgu fon Rozenu iecēla par 1. Jēgeru pulka priekšnieku un viņš piedalījās Ceturtās koalīcijas karā pret Napoleonu. Pēc zaudētajām kaujām Austrumprūsijā un Tilzītes miera noslēgšanas viņu 1808. gadā nosūtīja uz Somiju, kur viņš Krievu-zviedru kara (1808—1809) laikā piedalījās Ālandu salu sagrābšanā un citās kaujās, paaugstināts par ģenerālmajoru.

1812. gada kara laikā piedalījās Borodinas kaujā, tad pēc paaugstināšanas par ģenerālleitnantu 1813. gada oktobrī cīnījās Leipcigas kaujā Sestās koalīcijas karā pret Napoleonu, kas noslēdzās ar Parīzes ieņemšanu 1814. gada 31. martā. Pēc atgriešanās Krievijā komandēja 20. kājnieku divīziju, vēlāk 1. gvardes kājnieku divīziju. 1818. gadā viņu paaugstināja par ģenerāladjutantu. 1821. gadā viņš komandēja 18. kājnieku divīziju, 1826. gadā paaugstināts par infantērijas ģenerāli, 1827. gadā viņu iecēla par Lietuvas atsevišķā korpusa (Литовский отдельный корпус) komandieri. Kā korpusa komandieris viņš piedalījās Novembra sacelšanās apspiešanā Polijā un Lietuvā, zaudēja 1831. gada 10. aprīļa kaujā pie Iganas Sedlces apkārtnē, bet uzvarēja itāļu ģenerāļa Džerolamo Ramorino komandēto 2. poļu korpusu 1831. gada 21. augusta kaujā.

1831. gada septembrī ģenerāli Rozenu iecēla par Kaukāza atsevišķā korpusa (Кавказский отдельный корпус) komandieri Tbilisi. 1832. gada oktobrī viņa vadītā Krievijas Impērijas armija uzvarēja Dagestānas imama Gazi Muhammada karaspēku Gimri aulā, bet nespēja pieveikt imama Šamila vadīto karaspēku. 1837. gada novembrī viņš bija spiests atkāpties no amata sakarā ar senatora Paula fon Hāna (Paul Theodor von Hahn) komisijas ziņojumu par nelikumībām ķeizaram Nikolajam I viņa Kaukāza vizītes laikā. Nelikumībās bija iesaistīts ģenerāļa Rozena znots kņazs Dadiani (Дадианов). Pēc nozīmēšanas darbā Senāta departamentā Rozens cieta no smadzeņu infarkta un mira 1841. gada 15. (6.) augustā Maskavā.

• 
  Parīzes ieņemšana 1814. gada martā: Krievijas ķeizars Aleksandrs I un Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III
• 
  Poļu uzbrukums ģenerāļa Rozena korpusam 1831. gada 10. aprīļa kaujā pie Iganas
• 
  Rozena vadītā karaspēka uzbrukums Gimri aulam 1832. gada oktobrī
• 
  Ģenerāļa Rozena portrets Kaukāza kara laikā
• 
  Barons Rozens Tiflisā (1836)

Ārējās saites

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.