Mazstraupes pils

Koordinātas: 57°21′15″N 24°57′06″E / 57.35417°N 24.95167°E / 57.35417; 24.95167 Mazstraupes pils (vācu: Klein-Roop) bija 15. gadsimtā celta Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils senās Idumejas teritorijā pie Braslas upes, netālu no Lielstraupes pils (mūsdienās Cēsu novada Straupē). Tai garām veda Limbažu-Cēsu ceļš. 18.-19. gadsimtā viduslaiku pili pārbūvēja par Mazstraupes muižas kungu māju, tās ēkā mūsdienās iekārtota Straupes pamatskola.

Vēsture

Straupes Mazā muiža (luttike hove by Rope) pirmo reizi minēta kādā 1408. gada dokumentā.^[1] Mazstraupes pils (Kleinroop) vārds atrodams 1555. gada Livonijas piļu sarakstā, sākotnēji tā piederēja Rozeniem. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Mazstraupes pils nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas Straupes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijā. Pili atdeva jezuītiem, kas tajā iekārtoja vīriešu klosteri.

Poļu-zviedru kara laikā klosteri slēdza, 1601. gada piļu revīzijā tā pieminēta kā Mazā Straupe (Klein Rope), kuras īpašnieks bija Johans no Rozenes. 1638. gada Zviedru Vidzemes piļu revīzijā minēts, ka pils īpašniece bija Fabiāna Rozena radiniece Sofija Mengdena. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1727. gadā pili nopirka Krievijas Impērijas ķeizara Pētera II galminieks grāfs Kārlis Gustavs Lēvenvolde (Löwenwolde), pēc viņa nāves 1735. gadā tajā saimniekoja viņa atraitne Šarlote, dzimusi Rozena. 1742. gadā viņa pili pārdeva Georgam Johanam Meijendorfam (1718—1771), kas pili pilnīgi pārbūvēja.^[2] Pēc viņa pils īpašnieki bija Kazimirs fon Meijendorfs (1749—1813), Georgs fon Meijendorfs (1795—1863), Fēlikss fon Meijendorfs (1834—1871). Pēdējais muižas īpašnieks bija Aleksandrs fon Meijendorfs (1869—1964), kas 1919. gadā devās bēgļu gaitās uz Angliju. Pilī iekārtoja Straupes skolu, 1938. gadā nojauca seno pils torni.^[3]

Apraksts

Mazstraupes pils bija celta Braslas upes labajā krastā pie dzirnavu ezera. Senākā pils daļa bija 6,5х8,7 metrus liels kvadrātveida četrstāvu sargtornis ar pagrabu zem tā. Torņa sienu biezums sasniedza 2,2 metrus, tajā bija 3,9 metrus plati iebraucamie vārti. Pils tornim vēlāk bija piebūvēti vairāki dzīvojamie korpusi. Pils torni nojauca 1938. gadā.^[4]

Atsauces

↑ Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942, 111. lpp (vāciski)
↑ Astaf von Transehe-Roseneck. Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften. Teil 1, 1: Livland, Görlitz 1929; S. 514
↑ castle.lv
↑ «travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 26. augustā.

Ārējās saites

Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)

[1] Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942, 111. lpp (vāciski)

[2] Astaf von Transehe-Roseneck. Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften. Teil 1, 1: Livland, Görlitz 1929; S. 514

[3] stle.lv

[4] «travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 26. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]