Rubīna samtbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rubīna samtbeka
Xerocomus rubinus
Rubīna samtbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsSamtbekas (Xerocomus)
SugaRubīna samtbeka (X. rubinus)
Rubīna samtbeka Vikikrātuvē

Rubīna samtbeka jeb sarkanā rubīnbeka (Xerocomus rubinus jeb Rubinoboletus rubinus, agrāk arī Chalciporus rubinus) ir maza, Latvijā iespējami ļoti reti atrodama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ. Pēc pēdējām klasifikācijas izmaiņām tā pieskaitīta jaunizveidotajai rubīnbeku ģintij (Rubinoboletus), kurā izraudzīta par tipisko sugu, taču Latvijā vēl parasti tiek lietots sēnes agrākais samtbeku ģints nosaukums (Xerocomus). Suga, vadoties no iespējamās atrašanas pie Lubānas, tika iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, taču pašlaik nav pārliecības, ka tā tiešām ir atrasta Latvijā un tādēļ tā tikusi svītrota no īpaši aizsargājamo sugu saraksta,[1] lai gan tehnisku iemeslu dēļ vēl palikusi Sarkanajā grāmatā.[2][3]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubīna samtbekai raksturīgā stobriņu krāsa
Izaugusi rubīna samtbeka
  • Cepurīte: krāsa sākumā sārti brūna, asinssarkana vai dzeltenbrūna, vēlāk izbalē. Forma sākumā puslodes, vēlāk plakani izliekta. Platums līdz 8 cm. Virsmiziņa sausa, samtaina, mitrā laikā lipīga, nav novelkama. Mīkstums bāls, dzeltenīgs, ar patīkamu smaržu un skābenu garšu, griezumu vietās krāsu nemaina.
  • Stobriņi: cieši, gar kātiņu garāki, gaiši karmīnsarkani, vecumā dzeltē. Atveres arī gaiši karmīnsarkanas. Iespiedumu vietās krāsu nemaina.
  • Kātiņš: īss, rozā vai dzeltenīgi brūns, lejasdaļā ar sarkanu apsarmi. Garums līdz 7 cm, resnums 0,5—2 cm. Mīkstums bāls, pie pamata koši dzeltens.
  • Sporas: plati eliptiskas, gludas, dzeltenīgas līdz dzeltenbrūnas, masā olīvbrūnas, 5,5—8,5/3,5—5,5 µm.[4]
  • Bazīdijas: četrsporu, vālesveida, 25—35/6—10 µm.
  • Cistīdas: 35—50/7—16 µm.[5]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādu koku mikorizas sēne. Aug pa vienai vai mazās grupās zāļainās vietās vai pārplūstošās pļavās, parasti zem ozoliem, īpaši veciem un vientuļi stāvošiem.[6] Reti - uz ozolu celmiem. Pasaulē zināmas tikai ap 40 augšanas vietu, praktiski visas no tām Eiropā.[7] Aug no jūlija līdz septembrim, gados ar sausu un vēsu klimatu augļķermeņi var neveidoties vispār.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama. Sēne ir ārkārtīgi reta un tāpēc pārtikā izmantot to nav vēlams.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piparu rubīnbekas cepurīte ir dzeltenīgi brūna un mīkstums dzeltenīgā nokrāsā, un tā aug zem bērziem un skujkokiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]