Rubīnbekas

Vikipēdijas lapa
Rubīnbekas
Piparu rubīnbeka
Piparu rubīnbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsRubīnbekas (Chalciporus)
Rubīnbekas Vikikrātuvē

Rubīnbekas (Chalciporus, pēc mikologu daļas uzskatiem - arī jaunveidotā Rubinoboletus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura sastāv no ap 25 sugām, bet Latvijā ir konstatētas divas no tām — rubīnbeku tipiskā suga piparu rubīnbeka un sarkanā jeb rubīna rubīnbeka, turklāt otro no tām Latvijā biežāk pieskaita samtbeku ģintij.[1] Ģints latīniskais nosaukums veidots no sengrieķu valodas un saistīts ar šai ģintij biežajām vara krāsas stobriņu atverēm.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu un Centrālajā Amerikā augošā Chalciporus pseudorubinellus
Rubīna jeb sarkanā rubīnbeka, jeb rubīna samtbeka

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubīnbekas veido mikorizu gan ar skuju, gan ar lapu kokiem, daudzas šīs ģints sēnes ir parazītiskas. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi parasti parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.

Rubīnbeku ģints sēnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Index Fungorum[2] uzrāda 37 sugas vai varietātes, kas pieder vai kādreiz piederējušas pie rubīnbeku ģints, taču ne visas tās pašlaik tiek par tādām atzītas. No Mycobank uzrādītajām pašreiz pie ģints pieder ap 25 sugām:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]