Rudzāti

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Rudzātu pagastā. Par citām jēdziena Rudzāti nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rudzāti
Vidējciems
Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca
Rudzāti
Koordinātas: 56°25′02″N 26°27′10″E
Valsts	Latvija
Novads	Līvānu novads
Pagasts	Rudzātu pagasts
Platība
• Kopējā	1,0 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	282
Pasta nodaļa	LV-5328 Rudzāti
Rudzāti Vikikrātuvē

Rudzāti (latgaliešu: Rudzātys; agrāk — Rudzēti) ir ciems Līvānu novada Rudzātu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa Krāslava — Preiļi — Madona P62. Autoceļš V761 veido ciema rietuma robežu. Pēc 2009. gada datiem Rudzātos dzīvoja 399 iedzīvotāji, kas apmetušies astoņās daudzdzīvokļu mājās un 49 privātmājās.

Vēsture

Senais Rudzātu ciems atradies Ūšas kreisaja krastā pie Saunas ietekas. Pretējā upes krastā atradās sākotnējā Borhu, vēlāk Plāteru-Zībergu dzimtām piederošās Rudzātu muižas centrs, no kura līdz mūsdienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas. Agrākais Rudzātu ciems ietilpis Preiļu pagastā, bet Rudzātu muiža Stirnienes pagastā.

Latvijas pirmās neatkarības laikā pagastā bija attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un nostiprinājušās vairākas spēcīgas zemnieku saimniecības (Mazā Zemgale).

Padomju laikā Rudzātos 1949. gadā tika organizēts kolhozs "Gaisma", kas vēlāk tika apvienots ar citiem un pārveidots uz sovhozu "Rudzāti".

Iedzīvotāji

1897. gadā katoļu ciemā bija 2 sētas ar 23 cilvēkiem un muižā vel 46 cilvēki, ka ari Рудзяты ciemā 10 sētas ar 174 cilvēkiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 243 —     1970 252 +0.05% 1979 251 −0.04% 1989 427 +5.46%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 387 −0.89% 2011 295 −2.44% 2021 248 −1.72%

Mūsdienās

Rudzāti ir bijušās Rudzātu pagasta pašvaldības administratīvais centrs.

Rudzātos atrodas pagasta pārvalde, apvienota Rudzātu vidusskola un bērnudārzs ar sporta zāli, pasta nodaļa, pagasta bibliotēka, ambulance, aptieka, veikali, kultūras nama zāle un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis — Rudzātu katoļu baznīca. Izbūvētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ciemā darbojas Mednieku klubs, jauktais koris, vīru ansamblis, līnijdeju grupa, ir vairākas zemnieku saimniecības. Sabiedriskā transporta kustības intensitāte caur ciemu ir apmierinoša. Līdzās ciemam atrodas Rudzātu kapsēta.

Cauri ciemam plūst Oša, kas vienā posmā veido tā dienvidu robežas daļu, pārējo dienvidu robežas daļu veido Ošas pieteka Sauna.

Izglītība

Pirmā skola Rudzātos dibināta 1905. gadā. Pagasta teritorijā 1908. gadā darbojušās Būmaņu un Mālkalna 1. pakāpes pamatskolas, bet 1920. gadā — arī Eleonorviles, Steķu-Jaudzemu, Pelšu un Rusiņu 1. pakāpes pamatskolas. Visas skolas atrodas zemnieku mājās līdz 1936. gada oktobrim, kad tiek atklāta jaunuzceltā Rudzātu sešklasīgā pamatskola.

Rudzātu pamatskolas ēka tika sagrauta 1944. gada kaujās. 1948. gadā tika atvērta Rudzātu septiņgadīgā skola, kas ar 1952. gada 18. oktobra Latvijas PSR valdības lēmumu Nr. 1359 tika pārveidota par vidusskolu. Skola izvietojās vairākās ēkās pagasta centrā, bet 1955. gada 4. novembrī tiek atklāta jaunā skola Lūzeniekos, un 1956. gada jūnijā notika pirmais šīs skolas izlaidums.

1981. gada 1. septembrī tiek atklāta Rudzātu vidusskolas jaunā ēka, kas uzcelta pagasta centrā Rudzātos. Skolu cēla Daugavpils vispārējās celtniecības tresta PMK brigāde V. Orupa vadībā. Skolas apkārtnes apzaļumošanā skolotāju vadībā daudz strādāja skolēni, tika veidots ābeļdārzs.

1987. gadā pirmoreiz tika rīkotas sporta tūrisma sacensības “Rudzātu kauss” Steķu mežā. Pēc gadiem desmit sils tika izcirsts, pēc tam sāka rīkot Rudzātos sporta tūrisma sacensības “Ošas kauss”, kur piedalās ap 40 komandu, arī lietuvieši.

Skolas audzēkņi piedalījušies kustībā “Mēs tavi saimnieki, zeme!”, vasaras brīvlaikā palīdzot darbos saimniecībās, kurās dzīvoja — Rudzātu padomju saimniecībā un Oškalna kolhozā. 1990. gadā tika organizētas jauno mehanizatoru veiklības braukšanas un traktormācības zinību pārbaudes sacensības.