Līvānu novads

Vikipēdijas lapa
Līvānu novads
Līvānu novada karte 2021.png
Līvānu novads Līvānu novads
Līvānu novada karogs Līvānu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Līvāni
Kopējā platība:[1] 622,6 km2
 • Sauszeme: 606,5 km2
 • Ūdens: 16,1 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 10 636
Blīvums: 17,5 iedz./km2
Izveidots: 1999. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andris Vaivods(ZZS)
Teritoriālās
vienības:
Jersikas pagasts
Līvānu pilsēta
Rožupes pagasts
Rudzātu pagasts
Sutru pagasts
Turku pagasts
Mājaslapa: www.livani.lv
Līvānu novads Vikikrātuvē

Līvānu novads ir 1999. gadā izveidota pašvaldība Latgales rietumu daļā, Daugavas krastā, kurai 2009. gadā pievienoja bijušā Preiļu rajona Jersikas, Rudzātu un Sutru pagastus. Robežojas ziemeļos un rietumos ar Jēkabpils novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, kā arī dienvidos un austrumos ar Preiļu novadu. Novada centrs atrodas Līvānos.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Derīgie izrakteņi: māls, dolomīts, kvarca smilts, kūdra.[4] Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās.

Līvānu novadu šķērso divas lielas upes — Daugava un Dubna, kura Līvānos ietek Daugavā. Caur novadu tek arī Nereta, Dubnas pietekas Feimanka, Sanaude, Sauna un Ūša. Novadā ir 12 ezeri, lielākie no kuriem Daguma ezers (54 ha) un Jersikas ezers (44 ha).[5]

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada apdzīvotība zināma kopš neolīta. Izdevīgā vieta pie Daugavas un Dubnas satekas, kur tagad atrodas Līvāni, piesaistīja Daugavas tirdzniecības ceļa tirgotājus, un pirms 1000 gadiem tajā izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne Dubna. Kopš 1289. gada šajā vietā zināma Livonijas ordeņa Dubnas pils. 1533. gadā šeit uzcēla muižu - Līvenhofu. Lauksaimnieciski neizdevīgā teritorija mudināja šeit attīstīt amatniecību, bet vēlāk rūpniecību. Atšķirībā no Līvāniem, Jersika kopš 9. gadsimta attīstījās kā nocietinājums un lielas teritorijas administratīvais centrs.[6] 13. gadsimta sākumā Jersiku un visu Daugavas ūdensceļu iekaroja krustneši, pēc tam pamazām izplatot savu varu arī pār apkaimes teritorijām.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts, Turku pagasts.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[5][7]
1. Līvāni Pilsēta 7552
2. Rudzāti Ciems Rudzātu 282
3. Rožupe Ciems Rožupes 271
4. Sutri Ciems Sutru 142
5. Upinīki Ciems Jersikas 149
6. Jaunsilavas Ciems Turku 123
7. Jersika Ciems Jersikas 78
8. Turki Ciems Turku 56
9. Muktupovuli Ciems Rožupes 47
10. Vuceni Ciems Jersikas 39

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[8]
Latvieši (7296)
  
69.9%
Krievi (2505)
  
24.0%
Poļi (169)
  
1.6%
Baltkrievi (167)
  
1.6%
Ukraiņi (99)
  
0.9%
Cita un neizvēlēta (207)
  
2.0%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas Balsu skaits % Vietas
Zaļo un Zemnieku savienība 2827 70.32 11
Latvijas Reģionu apvienība 566 14.08 2
Saskaņa 546 13.58 2

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]