Pāriet uz saturu

Līvānu novads

Vikipēdijas lapa
Līvānu novads
Līvānu novads Līvānu novads
Līvānu novada karogs Līvānu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Līvāni
Kopējā platība:[1] 622,6 km2
  Sauszeme: 606,5 km2
  Ūdens: 16,1 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 10 146
Blīvums (2025): 16,7 iedz./km2
Izveidots: 1999. gadā
Domes priekšsēdētājs: Dāvids Rubens(JKP)
Teritoriālās
vienības:
Jersikas pagasts
Līvānu pilsēta
Rožupes pagasts
Rudzātu pagasts
Sutru pagasts
Turku pagasts
Mājaslapa: www.livani.lv
Līvānu novads Vikikrātuvē

Līvānu novads (latgaliešu: Leivuona nūvods) ir 1999. gadā izveidota pašvaldība Latgales rietumu daļā, Daugavas krastā, kurai 2009. gadā pievienoja bijušā Preiļu rajona Jersikas, Rudzātu un Sutru pagastus. Robežojas ziemeļos un rietumos ar Jēkabpils novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, kā arī dienvidos un austrumos ar Preiļu novadu. Novada centrs atrodas Līvānos.

Novads atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Derīgie izrakteņi: māls, dolomīts, kvarca smilts, kūdra.[3] Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās.

Līvānu novadu šķērso divas lielas upes — Daugava un Dubna, kura Līvānos ietek Daugavā. Caur novadu tek arī Nereta, Dubnas pietekas Feimanka, Sanaude, Sauna un Ūša. Novadā ir 12 ezeri, lielākie no kuriem ir Daguma ezers (54 ha) un Jersikas ezers (44 ha).[4]

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.[3]

Novada apdzīvotība zināma kopš neolīta. Izdevīgā vieta pie Daugavas un Dubnas satekas, kur tagad atrodas Līvāni, piesaistīja Daugavas tirdzniecības ceļa tirgotājus, un pirms 1000 gadiem tajā izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne Dubna. Kopš 1289. gada šajā vietā zināma Livonijas ordeņa Dubnas pils. 1533. gadā šeit uzcēla muižu - Līvenhofu. Lauksaimnieciski neizdevīgā teritorija mudināja šeit attīstīt amatniecību, bet vēlāk rūpniecību. Atšķirībā no Līvāniem, Jersika kopš 9. gadsimta attīstījās kā nocietinājums un lielas teritorijas administratīvais centrs.[5] 13. gadsimta sākumā Jersiku un visu Daugavas ūdensceļu iekaroja krustneši, pēc tam pamazām izplatot savu varu arī pār apkaimes teritorijām.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts, Turku pagasts.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
189712 115    
193516 925+0.88%
195915 457−0.38%
GadsIedz.±% g.p.
196714 798−0.54%
197916 627+0.98%
198917 982+0.79%
GadsIedz.±% g.p.
200015 722−1.21%
201112 496−2.07%
202110 510−1.72%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas
N#NosaukumsStatussPagastsIedzīvotāji
(2025)[4]
1.LīvāniPilsēta6758
2.RudzātiCiemsRudzātu274
3.RožupeCiemsRožupes240
4.SutriCiemsSutru127
5.UpinīkiCiemsJersikas137
6.JaunsilavasCiemsTurku102
7.DrēņiCiemsRožupes78
8.Dubnas viensētasCiemsTurku78
9.GrāveriCiemsJersikas77
10.JersikaCiemsJersikas73

Nacionālais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līvānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[7]
Latvieši (7289)
 
70.0%
Krievi (2436)
 
23.4%
Baltkrievi (163)
 
1.6%
Poļi (163)
 
1.6%
Ukraiņi (108)
 
1.0%
Lietuvieši (33)
 
0.3%
Čigāni (7)
 
0.1%
Igauņi (5)
 
0.0%
Cita un neizvēlēta (207)
 
2.0%

Līvānu novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso autoceļš A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Tāpat, novadu šķērso divi reģionālās nozīmes autoceļi — P62 (Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)) un P63 (Līvāni—Preiļi).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, uz kuras Līvānu novada teritorijā atrodas divas stacijas — Līvāni un Jersika.

Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]