Saka (atteka)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Daugavas sānteku pie Jēkabpils. Par citām jēdziena Saka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Saka
Saka (atteka) (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka pie Jēkabpils
56°30′30″N 25°50′17″E / 56.50833°N 25.83806°E / 56.50833; 25.83806
Ieteka Daugava
56°31′49″N 25°45′46″E / 56.53028°N 25.76278°E / 56.53028; 25.76278Koordinātas: 56°31′49″N 25°45′46″E / 56.53028°N 25.76278°E / 56.53028; 25.76278
Baseina valstis Latvija
Garums 7 km
Kritums 2 m  
Gada notece 0,14 km³ 
Baseina platība 569 km² 
Galvenās pietekas Ziemeļsusēja, Rudzaite, Pelīte

Saka ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Sakas sala jeb Vidsala. Sākas pie Jēkabpils.

Upes raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atteka ir 7 km gara, atrodas Jēkabpils pilsētas un Salas novada Salas pagasta teritorijā[1]. Sakas baseins atrodas Aknīstes nolaidenumā, tā lielāko daļu veido Sakas pietekas Ziemeļsusēja, Pelīte un Rudzaite. Baseina teritorija ir 569 km². Upes kritums ir 2 metri (0,3 m/km). Gada notece no sateces baseina ir 0,14 km³. Upes gultnes platums ir 45 — 110 metri. Pavasaros, veidojoties ledus sastrēgumiem lejpus Jēkabpils, Sakai ir būtiska nozīme sastrēgumu mazināšanā.[2] Saka visā tās garumā ir publiskā upe, zvejas tiesības pieder valstij. Aiz Sakas ietekas Daugavā ir Prižu krāces.

Dambis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gar Sakas un Ziemeļsusējas kreiso krastu ir uzbērts dambis 3,6 kilometru garumā, bet gar Sakas labo krastu 1,7 km garumā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]