Saka (atteka)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Daugavas sānteku pie Jēkabpils. Par citām jēdziena Saka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Saka
Saka (atteka) (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka pie Jēkabpils
56°30′30″N 25°50′17″E / 56.50833°N 25.83806°E / 56.50833; 25.83806
Ieteka Daugava
56°31′49″N 25°45′46″E / 56.53028°N 25.76278°E / 56.53028; 25.76278Koordinātas: 56°31′49″N 25°45′46″E / 56.53028°N 25.76278°E / 56.53028; 25.76278
Baseina valstis Latvija
Garums 7 km
Kritums 2 m  
Gada notece 0,14 km³ 
Baseina platība 569 km² 
Galvenās pietekas Ziemeļsusēja, Rudzaite, Pelīte

Saka ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Sakas sala jeb Vidsala. Sākas pie Jēkabpils.

Upes raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atteka ir 7 km gara, atrodas Jēkabpils pilsētas un Salas novada Salas pagasta teritorijā[1]. Sakas baseins atrodas Aknīstes nolaidenumā, tā lielāko daļu veido Sakas pietekas Ziemeļsusēja, Pelīte un Rudzaite. Baseina teritorija ir 569 km². Upes kritums ir 2 metri (0,3 m/km). Gada notece no sateces baseina ir 0,14 km³. Upes gultnes platums ir 45 — 110 metri. Pavasaros, veidojoties ledus sastrēgumiem lejpus Jēkabpils, Sakai ir būtiska nozīme sastrēgumu mazināšanā.[2] Saka visā tās garumā ir publiskā upe, zvejas tiesības pieder valstij. Aiz Sakas ietekas Daugavā ir Prižu krāces.

Dambis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gar Sakas un Ziemeļsusējas kreiso krastu ir uzbērts dambis 3,6 kilometru garumā, bet gar Sakas labo krastu 1,7 km garumā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]