Samsoni-Himmelšernas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Samsonu-Himmelšernu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").

Samsoni-Himmelšernas (vācu: Samson von Himmelstjerna) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16. gadsimtā un 1752. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1809. gadā Igaunijas, bet 1840. gadā Sāmsalas un Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vēlāk dzimta izplatījās arī Krievijā, ASV un Francijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas aizsācējs bija Nīderlandes virsnieks Nīmans Samsons (Naeman Samson), kurš pēc Nīderlandes Neatkarības kara sākuma bija spiests pamest dzimteni un 1568. gadā kļuva Rīgas brīvpilsētas sardzes kapteini. Viņa dēls Hermanis Samsons (latīņu: Hermannus Samsonius) Polijas-Zviedrijas kara laikā 1616. gadā kļuva par Pētera baznīcas luterāņu virsmācītāju. 1621. gadā Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā Hermani Samsonu iecēla par Vidzemes superintendentu. 1631. gadā viņš kļuva par jaundibinātās Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas rektoru un teoloģijas profesoru. Bet 1633. gadā pēc Virskonsistorijas nodibināšanas kļuva par tās viceprezidentu. Hermaņa Samsona darbība bija pienācīgi novērtēta un 1640. gadā viņš tika iecelts dižciltīgo kārtā ar vārdu Samsons no Himmelšernas.[1]

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai daudzi Samsonu dzimtas locekļi kļuva par ierēdņiem un muižniekiem. No 1819. gada dzimtai piederīgie lietoja uzvārdu Samson von Himmelstjerna. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, Baltijas vietējo likumu izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (1778-1858), ģenerālleitnants Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (1800-1881), Tērbatas universitātes rektors Hermanis Samsons fon Himmelšerna (1809-1868), Baltiešu konstitucionālās partijas priekšsēdētājs, Baltvācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna, 1872–1958), Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, LKo kavalieris Felikss Samsons fon Himmelšerna (1885-1967).[2]

Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bija Vestienas muiža (Festen) u.c. muižas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Damier, P. E. & Ando Pajus, 2007. Eestimaa rüütelkonna vapiraamat. Tänapäev, lk 139 (igauniski)
  2. vesture.eu