Hermanis Samsons

Hermanis Samsons; Hermannus Samsonius
Personīgā informācija
Dzimis	1579. gada 4. martā ; Rīga, Rīgas brīvpilsēta; ( Latvija)
Miris	1643. gada 16. decembrī (64 gadi); Rīga, Zviedru Vidzeme, Zviedrija; ( Latvija)
Dzīves vieta	Rīga
Tautība	vācbaltietis

Hermanis Samsons (latīņu: Hermannus Samsonius, dzimis 1579. gada 4. aprīlī, miris 1643. gada 16. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1579. gada 4. martā Rīgas brīvpilsētā sardzes kapteiņa Nīmana Samsona ģimenē. 1583. gadā nomira viņa tēvs un māte apprecējās ar Borisu Depkinu. 1599. gadā viņš sāka studēt Rostokas un Vitenbergas universitātēs. 1605. gadā kļuva par maģistru un mācītāju Vitenbergas baznīcā. Polijas-Zviedrijas kara laikā viņš atgriezās Rīgā un 1608. gadā kļuva par Rīgas Domskolas inspektoru. Šajā laikā viņš bija luterāņu mācītājs bez draudzes. 1609. gada 24. jūnijā Samsons apprecēja Helēnu Hartmani, Rīgas tirgotāja Bruno Hartmaņa meitu. 1611. gadā Samsons kļuva par Doma baznīcas mācītāju, bet 1616. gadā par Pētera baznīcas virsmācītāju. Samsons bija pazīstams kā labs Bībeles pazinējs (saukts Herculles biblicus) un ass Romas katoļu baznīcas, īpaši jezuītu pretinieks. 1619. gada 16. jūnijā viņam piedzima dēls, kuru arī nosauca par Hermani. Meita Elizabete dzima ap 1622. gadu. 1621. gadā pēc Rīgas ieņemšanas Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš, savukārt, 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu (1622–1643). 1631. gadā Rīgas rāte pēc viņa priekšlikuma uz Domskolas bāzes pilsētā dibināja Akadēmisko ģimnāziju, un Samsons kļuva par šīs ģimnāzijas rektoru un profesoru, un pasniedza studentiem teoloģiju. 1633. gadā pēc Virskonsistorijas nodibināšanas kļuva par tās viceprezidentu. Hermaņa Samsona darbība bija pienācīgi novērtēta un 1640. gadā viņš tika iecelts muižnieku kārtā ar vārdu Samson von Himmelstierna. Hermanis Samsons miris Rīgā 1643. gada 16. decembrī.

Atspoguļojums kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minhenes Karaliskā stikla glezniecības darbnīca Rīgas Domam 1885. gadā pagatavoja vitrāžu "„Rīgas delegācija sveic Zviedrijas karali Gustavu II Ādolfu 1621. gada 25. septembrī”". Tajā attēlots Hermanis Samsons, kurš kopā ar delegāciju sagaida Gustavu II Ādolfu.

Hermanis Samsons ir viens no varoņiem Rutku Tēva vēsturiskajā romānā "Trīs vella kalpi", kā arī Rīgas Kinostudijas 1970. gada filmā "Vella kalpi" un 1972. gada filmā "Vella kalpi Vella dzirnavās". Filmās Samsona lomu spēlē Kārlis Sebris.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1611. — "Enchiridion articulorum fidei etc."
1615. — "Anti Jesuita" (2 daļas)
1617. — "Abfertigung und Ableinung der 102 Evangelischen Warheite, welche die Jesuiten ... zusammengeraspelt usw ".
1625. — "Himmelische Schatzkammer" (sprediķi, 3 sējumi)
1626. — "Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten"

u.c.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uģis Sildegs "Dažādais Samsons"