Samsons Izjumovs
| ||||||||||||
Samsons Izjumovs (dzimis 1950. gada 20. maijā) ir operdziedātājs, kamerdziedātājs un ilggadējs Latvijas Nacionālās operas solists — baritons. Koncertējis Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, Holandē, Austrijā, Itālijā, Šveicē, Beļģijā, Spānijā, Anglijā un Somijā un citviet. Samsona Izjumova balss tembram piemīt „samtaina nokrāsa”, viņa baritonam raksturīgs „sulīgs” un silts skanējums. Spoža aktierspēle, spēja iedziļināties izpildāmo tēlu būtībā un dabas dotā skatuves pievilcība nodrošina Samsonam Izjumovam pastāvīgus panākumus un publikas atzinību nu jau vairāk kā 40 gadu garumā.
Bērnība un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1950. gada 20. maijā Daugavpilī. Viņa māte bija Daugavpils Muzikāli dramatiskā teātra aktrise un tēvs — administrators. Kad 20. gadsimta 60. gadu sākumā teātri slēdza, visa ģimene pārcēlās uz Minsku, kur viņa vecāki turpināja spēlēt teātrī. Vēlāk ģimene atgriezās Latvijā un abi vecāki sāka strādāt Operetes teātrī. Viņa tēvs un māte sapņoja par to, ka dēls sekos viņiem pa pēdām, tomēr zēnu jau bērnībā vairāk saistīja mūzika, nevis teātra māksla.
1970. gadā Samsons Izjumovs iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, pēc kuras beigšanas no 1974. gadā uzsāka studijas Latvijas Valsts konservatorijā. vokālās mākslas nodaļas profesora Gurija Antipova klasē, ko kā operdziedātājs pabeidza 1979. gadā. 1978. gadā, vēl studiju laikā, Samsons Izjumovs tika uzaicināts par solistu Latvijas Nacionālajā operā, kur joprojām aktīvi turpina darbu pēc vairāk kā 40 gadiem.
Operdziedātāja darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Samsons Izjumovs piedzīvoja savu debiju ar Jevgeņija Oņegina lomu Pētera Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”. Pakāpeniski, iegūdams profesionālo pieredzi, viņš sāka izpildīt praktiski visas galvenās operu partijas no liriski dramatiskā baritona repertuāra:
- Žoržs Žermons Džuzepes Verdi operā "Traviata";
- Šārpless Džakomo Pučīni operā "Madama Butterfly";
- Nabuko Džuzepes Verdi operā "Nabuko";
- Grāfs Ankarstrēms, Renāto Džuzepes Verdi operā "Masku balle";
- Amonasro Džuzepes Verdi operā "Aīda";
- Skarpijs Džakomo Pučīni operā "Toska";
- Dēmons Antona Rubinšteina operā "Dēmons";
- Vecais trimdinieks, Boriss Timofejevičs Dimitrija Šostakoviča operā "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta";
- Tomskis Pētera Čaikovska operā "Pīķa dāma";
- Aleko Sergeja Rahmaņinova operā "Aleko”
un daudzas citas.
Operdziedātāja repertuārā ir arī baritona partijas no lielās formas skaņdarbiem, kā piemēram Volfganga Amadeja Mocarta "Rekviēmā", Džuzepes Verdi "Rekviēmā", Gabriela Forē "Rekviēmā", Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēmā" un Kārļa Orfa kantāte "Carmina Burana".
Samsonam Izjumovam ir arī plašs kamermūzikas repertuārs: viņš uzstājas ar solokoncertiem Latvijā un aiz tās robežām. 2000. gadā tika izdots kompaktdisks „Samsons Izjumovs. Operu ārijas”.
Brīvajā laikā māksliniekam patīk makšķerēšana un sēņošana, labprāt klausās populāru estrādes mūziku, īpaši franču un itāļu dziedātājus.
Apbalvojumi un konkursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alfrēda Kalniņa starptautiskā vokālistu konkursa laureāts Rīgā (1979. g., 2. prēmija);
Georga Otsa starptautiskā vokālistu konkursa laureāts Tallinā (1985. g., 1. prēmija);
Teātra gada prēmija (1994. g., 1997. g.);
Lielās Mūzikas Balvas laureāts (1996. g.);
Aldara Starptautiskās Gada balvas laureāts (1997. g.);
IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2010. g.);
Latvijas Gāzes Gada balvu operai par ieguldīto mūža darbu mākslinieciskajā jomā (2015. g.)