Samtainā mietene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Samtainā mietene
Tapinella atrotomentosa (Batsch) Šutara 1992
Samtainā mietene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsAugstākās sēnes (Dikarya)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
ApakšklaseAgaricomycetidae
RindaBeku rinda (Boletales)
DzimtaTapinellaceae
ĢintsTapinella
SugaSamtainā mietene (Tapinella atrotomentosa)
Sinonīmi
Paxillus atrotomentosus
Samtainā mietene Vikikrātuvē
Samtainā mietene ar savu samtaino tumšbrūno kātiņu nav sajaucama ne ar vienu citu sēni Latvijā
Samtaino mieteņu augļķermeņi nereti saaug kopā
Sēnes lapiņas
Sēnes kātiņš var būt cepurītes malā
Dzija, kas nokrāsota ar samtaino mieteni. Tāpat kā daudzas citas, arī šī sēne satur teleforskābi, ko izmanto kā zili violetu krāsvielu.[1]

Samtainā mietene jeb samtkāte (Tapinella atrotomentosa, arī Paxillus atrotomentosus) ir Latvijā bieža liela Tapinella ģints sēne, kuru agrāk ieskaitīja mieteņu ģintī (Paxillus) un latviešu valodā tai saglabāts mietenes zinātniskais nosaukums.

Samtainā mietene aug uz trūdošas koksnes — celmiem, kritalām vai saknēm. Viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai.[2] Sēne atšķirama no citām pēc sava tumšā, samtainā kātiņa.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neraugoties uz to, ka tā ir lapiņu sēne, viņa tiek atzīta par ģenētiski tuvāku bekām nekā ārēji līdzīgākajām sēnēm un ir iekļauta beku rindā.

Sugu pirmais aprakstīja Augusts Bačs 1783. gadā ar nosaukumu Agaricus atrotomentosus.[3] 1833. gadā sugu izveidotajā mieteņu ģintī kā Paxillus atrotomentosus iekļāva Eliass Frīss.[4]

Neraugoties uz samtainās mietenes iekļaušanu Tapinella ģintī 1992. gadā,[5] ne tikai latviešu, bet arī daudzos Rietumu izdevumos to joprojām uzrāda kā pie Paxillus ģints piederošu, jo mieteņu pašreizējā klasifikācija vēl nav uzskatāma par galīgu un var atkal mainīties.[6]

Starp citu autoru šai sugai dotajiem nosaukumiem ir:

  • Gotlobs Rābenhorsts 1844. gadā viņu nosauca par Rhymovis atrotomentosa.
  • Zinātnieku grupa 2004. gadā nosauca šo sugu par Sarcopaxillus atrotomentosus (Batsch) Zmitr., Malysheva & E.F. Malysheva.[7]

1951. gadā Trinidādā tika aprakstīta sugas varietāte var. bambusinus, kura auga uz bambusiem.[8]

Epitets atrotomentosa veidots no latīņu valodas vārda atrotomentosus ("īsi melnmatains").[9]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes.
  • Cepurīte: neregulāri izliekta vai nedaudz ieliekta, parasti asimetriska, reizēm mēlesveida vai pusapaļa, bieza, gaļīga, ar nedaudz ieritinātu malu, gluda vai vāji samtaina, sausa. Krāsa no okerbrūnas un olīvbrūnas līdz sarkanbrūnai, kanēļbrūnai un kafijbrūnai, bieži ar tumšākiem plankumiem, vecumā kļūst tumšāka. Platums 6—20 (30) cm.
  • Lapiņas: šauras, biežas, dažāda garuma, reizēm ar starpsienām vai viļņotas, gar kātiņu nolaidenas, gaiši dzeltenbrūnas, vecākām sēnēm nobrūnē.
  • Kātiņš: klāts ar melngani brūnu samtainu slāni, cilindrisks vai nedaudz mucveidīgs, resns, bez dobuma, parasti neatrodas cepurītes centrā, ar mietveida pagarinājumu. Griezumā ar violetiem plankumiem. Garums 4—8 cm, resnums 2—5 cm.
  • Mīkstums: dzeltenīgs līdz krēmkrāsai, vecumā brūnē, griezumā ar violetiem plankumiem, ar KOH reaģentu krāsojas zaļgani melns, biezs, sūkļains, ar nemanāmu smaržu un maigu vai nedaudz rūgtenu garšu.
  • Sporas: plati ovālas, dzeltenīgas, birumraksts okerbrūns vai rūsgans, gludas, izmēri 4—6/3—4,5 µm.[10][11][12][13][14]
  • Bazīdijas: vālesveida.
  • Cistīdas: nav (cistīdu trūkums un mazākās sporas mikroskopiski atšķir Tapinella ģints sēnes no Paxillus).[15]

Samtainā mietene satur ķīmiskas vielas, kas apgrūtina kukaiņu kāpuriem tās ēšanu, tādēļ reti ir "tārpaina".[16]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koksnes saprotrofs (ksilotrofs), rada koksnes brūno trupi.[17] Aug vecos skuju koku un jauktos mežos uz celmiem un trūdošām saknēm, visbiežāk priežu. Sastopama arī uz egļu un retos gadījumos lapu koku koksnes.[18] Latvijā parastais augšanas periods — no jūlija līdz oktobrim.[10] Pa vienai vai nelielās ciešās grupās. Biežāk skābās augsnēs, izzūd pie pārmērīga nitrātu daudzuma.

Suga plaši izplatīta Ziemeļu puslodes mērenajos, subtropu un vēsajos reģionos, ievesta arī Jaunzēlandē, ir fiksēti daži atradumi ekvatoriālajā zonā.[19]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samtainais tumšais kātiņš ļauj samtaino mieteni atšķirt no jebkuras citas sēnes Eiropā. Arī Ziemeļamerikas avoti to sauc par vienu no visvieglāk atšķiramajām sēnēm savā reģionā.[17]

Lietošana pārtikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samtainā mietene agrāk tika uzskatīta par neapšaubāmi ēdamu,[20] bet mazvērtīgu sēni, kura lietojama, kamēr jauna, pēc novārīšanas (pēc daļas avotu — vairākkārtīgas) un sālīšanas.[21] Kopš tās plaši lietotā radiniece kailā mietene tikusi atzīta par indīgu ar neprognozējami ilgu saindēšanās periodu, visas tai radnieciskās sēnes tiek turētas aizdomās par līdzīgu toksīnu un antigēnu saturēšanu, lai gan pilnvērtīgi pētījumi nav veikti,[22] bet nepilnīgi neuzrāda tādu kaitīgu vielu klātbūtni, kas nebūtu raksturīga lapiņu sēnēm vispār.[23] Vairums mūsdienu avotu iesaka to neēst, tomēr liela daļa no tiem saglabā viedokli par jaunu sēņu lietojamību pēc novārīšanas.[24][25][26][27] Vecas sēnes ir rūgtākas un var radīt gremošanas traucējumus un dažiem cilvēkiem pat saindēšanos,[12][24][28] un tā kā ksilotrofu augļķermeņiem parasti ir ilgāks dzīves cikls nekā augsnes sēnēm, vecuma bojātos eksemplārus grūtāk atšķirt.[24]

PSRS to kopā ar citām mietenēm līdz 1981. gadam iepirka valsts sēņu produktu lielražošanai, un 1970. gados to iepirkšanas cena Latvijas PSR bija līdzvērtīga bērzlapēm.[29]

Sēnē esošais atromentīns, kas nosaka tās cepurītes brūno krāsu, tiek uzskatīts par antibakteriālu līdzekli.[30][31]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Värjäystä samettijaloilla Dyeing with mushroom Paxillus atrotomentosus
  2. Свинушка толстая, Paxillus atrotomentosus
  3. Batsch AJGK. (1783). Elenchus Fungorum. Magdeburg, Halle: Apud Joannem Jacobum Gebauer. p. 89, plate 8:32
  4. Fries, Elias Magnus (1838). Epicrisis Systematis Mycologici. Uppsala, Sweden: Typographia Academica. p. 317.
  5. Høiland K (1987). "A new approach to the phylogeny of the order Boletales (Basidiomycotina)". Nordic Journal of Botany. 7 (6): 705—18. doi:10.1111/j.1756-1051.1987.tb02038.x.
  6. Buczacki S, Shields C, Ovenden D (2012). Collins Fungi Guide: The most complete field guide to the mushrooms and toadstools of Britain & Ireland. HarperCollins UK. ISBN 978-0007413430.
  7. Species Fungorum — pilns Tapinella atrotomentosa sinonīmu saraksts
  8. Baker RE, Dale WT (1951). Fungi of Trinidad and Tobago. Mycological Papers. 33. Kew: Commonwealth Mycological Institute. p. 92.
  9. Nilson, Sven; Persson, Ole (1977). Fungi of Northern Europe 1: Larger Fungi (Excluding Gill-Fungi). Harmondsworth, UK: Penguin. p. 121. ISBN 0-14-063005-8.
  10. 10,0 10,1 Sugu enciklopēdija: Samtainā mietene
  11. I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 316. lpp.
  12. 12,0 12,1 Nature First: Tapinella atrotomentosa (Batsch) Šutara — Velvet Rollrim
  13. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 81. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  14. FungiLv. Samtainā mietene
  15. Šutara J. (1992). "The genera Paxillus and Tapinella in Central Europe". Ceská Mykologie. 46 (1—2): 50—56.
  16. Haas H. (1969). The Young Specialist Looks at Fungi. Burke. p. 56. ISBN 0-222-79409-7.
  17. 17,0 17,1 Arora D. Mushrooms Demystified: a Comprehensive Guide to the Fleshy Fungi. Berkeley, Calif : Ten Speed Press, 1986. 478. lpp. ISBN 0-89815-169-4. Mushrooms Demystified: A Comprehensive Guide to the Fleshy Fungi (angliski)
  18. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 160. lpp.
  19. GBIF sugas atrašanas vietu karte
  20. Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937., 70. lpp.
  21. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 81. lpp.
  22. Smith AH, Weber NS (1980). The Mushroom Hunter's Field Guide. Ann Arbor, Michigan: University of Michigan Press. p. 211. ISBN 978-0-472-85610-7.
  23. Zhuk YT, Papilina VA. "Food value of the fungi Lactarius necator, Lactarius deliciosus and Paxillus atrotomentosus growing in western Siberia USSR". Rastitel'nye Resursy. 18 (2): 256—59. ISSN 0033-9946.
  24. 24,0 24,1 24,2 123Pilze. Samtfußkrempling, Samtfuß-Holzkrempling, Wurstsalatpilz ESSBAR!
  25. Zeitlmayr L. (1976). Wild Mushrooms: An Illustrated Handbook. Hertfordshire, UK: Garden City Press. pp. 75—76. ISBN 0-584-10324-7.
  26. Roberts P, Evans S (2011). The Book of Fungi. Chicago: University of Chicago Press. p. 304. ISBN 978-0-226-72117-0.
  27. Світ грибів України. Свинуха товста, Свинуха чорна
  28. Musselius SG, Ryk AA, Lebedev AG, Pakhomova GV, Golikov PP, Davydov BV, Donova LV, Zimina LN, Platonova GA, Selina IE, Skvortsova AV (2002). "K voprosu o toksichnosti gribov vida svinushka tonkaia i tolstaia". Anesteziologiia I Reanimatologiia (2): 20—35. PMID 12226995.
  29. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 127. lpp.
  30. Zheng CJ, Sohn MJ, Kim WG (2006). "Atromentin and leucomelone, the first inhibitors specific to enoyl-ACP reductase (FabK) of Streptococcus pneumoniae". Journal of Antibiotics. 59 (12): 808–12. doi:10.1038/ja.2006.108. PMID 17323650.
  31. Holzapfel M, Kilpert C, Steglich W (1989). "Pilzfarbstoffe, 60 Über Leucomentine, farblose Vorstufen des Atromentins aus dem Samtfußkrempling (Paxillus atrotomentosus)". European Journal of Organic Chemistry (in German). 1989 (8): 797—801. doi:10.1002/jlac.198919890227.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]