Sanoka
| Sanoka | |||
|---|---|---|---|
 Sanoka | |||
| |||
  Sanoka | |||
| Koordinātas: 49°33′33″N 22°12′16″E / 49.55917°N 22.20444°EKoordinātas: 49°33′33″N 22°12′16″E / 49.55917°N 22.20444°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Piekarpatu vojevodiste | ||
| Apriņķis | Sanokas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1339 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 38,08 km2 | ||
| Augstums | 318 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 35 546 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.sanok.pl/ | ||
 Sanoka Vikikrātuvē | |||
Sanoka (poļu: Sanok, pilnā nosaukumā Karaliskā brīvpilsēta Sanoka (poļu: Królewskie Wolne Miasto Sanok)) ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē, Sanas krastos, vēsturiskā novada Galīcijas teritorijā. Vēsturiskās Sanokas Zemes (ziemia sanocka) centrs. Līdz Otrā pasaules kara beigām - ukraiņu un lemku kultūras centrs.
Par Sanokas Zemi ir ziņas no 981. gada, kad teritorijā iebruka Kijevas Krievzemes kņazs Vladimirs Svjatoslavičs. Pati Sanoka pirmoreiz pieminēta 1150. gadā Ipatjevas hronikā. 1339. gadā Galīcijas kņazs Boleslavs Ježijs piešķīra Sanokai Magdeburgas tiesības. Pilsēta attītījās kā tirdzniecības centrs ceļā no Polijas uz Ungāriju caur Lupkovas pāreju Karpatos. No 1772. līdz 1918. gadam pilsēta atradās Austrijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara gados 1915. gadā ap pilsētu notika sīvas cīņas starp uzbrūkošo Krievijas karaspēku un Austroungārijas spēkiem. Starp pasaules kariem Sanoka bija ukraiņu nacionālisma centrs. 1943. gadā tā bija viena no 14. ieroču SS grenadieru divīzija (ukraiņu Nr. 1) veidošanas punktiem. Pēc Otrā pasaules kara daļa ukraiņu iedzīvotāju tika pārvietoti uz PSRS, bet atlikusī daļa - izvesti uz citiem Polijas rajoniem 1947. gadā operācijas "Visla ietvaros.
Pilsētā atrodas liela gumijas izstrādājumu rūpnīca Stomil Sanok, Polijas naftas un dabasgāzes kompānijas PGNiG struktūrvienība, kā arī autobusu fabrika Autosan.
Pilsētā atrodas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Muzeum Budownictwa Ludowego w Sanoku), bet Sanokas pilī atrodas bagātīga ikonu kolekcija.
Sanoka ir gleznotāja Zdzislava Beksiņska (Zdzisław Beksiński, 1929 - 2005) dzimtā pilsēta.
Pilsētas pievārtē dzimis katoļu misionārs Andžejs Bobola (Andrzej Bobola, 1591 - 1657).
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sanokas pils (Zamek Królewski w Sanoku)
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Sanokas pils
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/061813317011-0953510?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 5 oktobris 2022.