Sarkanā feja

Sarkanā feja ir neparasts zibens paveids. Šis zibens paveids veidojas mākoņos un izlādējas atmosfērā līdz pat 100 km augstumam.Tagad zinātnieki cenšas noskaidrot šīs spēcīgās elektriskās izlādes ietekmi uz klimatu pasaulē.

Kaut arī ziņojumi literatūrā par gaismām virs negaisa mākoņiem ir sastopami jau vairāk kā simts gadus, tomēr tās izdevās nofotografēt tikai 1989. gadā. Pētnieki no Minesotas Universitātes pārbaudīja, kā darbojas augstas jutības TV kamera, ko viņi taisījās sūtīt lidojumā ar raķeti. Kamera filmēja zvaigznes virzienā, kas sakrita ar 250 kilometru tālumā esošu negaisu. 1989. gada 6. jūlijā pulksten 4:14:22 virs tālumā esošā negaisa tika novēroti divi augšup vērsti gaismas uzliesmojumi, kas ilga tikai 33 milisekundes (2 kadri). Tie bija pirmie sarkano feju attēli. Pirmais krāsainais sarkanās fejas uzņēmums (University of Alaska Fairbanks*). Sarkanā feja ir redzama augstumā starp apmēram 40 un 90 kilometriem. Filmā (160kB) var noskatīties fejas, kas ir filmētas no lidmašīnas. Joprojām nav saprasts, kā un kāpēc veidojas sarkanās fejas. Šeit minēsim galvenos novērojumus, kurus jāvar izskaidrot teorijām, kas cenšas aprakstīt sarkano feju veidošanos.

Novērošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanās fejas var tikt novērotas virs jebkura Zemes rajona, ja tikai apakšā ir spēcīgs pērkona negaiss. Parasti pērkona mākoņu augšējā daļa ir lādēta pozitīvi, bet apakšējā negatīvi. Visbiežāk zibens spēriens no mākoņa uz zemi nāk no mākoņa apakšējās, negatīvi lādētās, daļas. Taču pa laikam arī mākoņa augšējā, pozitīvi lādētā, var izlādēties tieši uz zemi, veidojot sevišķi spēcīgu zibeni. Šādas izlādes sauc par pozitīvām mākonis—zeme izlādēm un spēcīgākās no tām var radīt sarkanās fejas. Sarkanajām fejām nav jāveidojas tieši virs zibens vietas, tās var veidoties līdz pat vairākiem desmitiem kilometru nosāņus. Sarkano feju gaisma ir ļoti īslaicīga, starp 5 un 300 milisekundēm. Gaisma nāk no augstuma starp 20 un 100 kilometriem ar maksimumu ap 50 kilometriem. Interesanti piezīmēt, ka cilvēka acs nav domāta vāju un reizē īslaicīgu gaismas uzliesmojumu novērošanai. Tā piemēram, vienu nakti novērojot sarkanās fejas, viena trešā daļa novērotāju krāsa likās sarkana, bet pārējiem tā likās vai nu zaļa vai oranža. Sarkanām fejām struktūra var būt ļoti dažāda, bet visparastākā ir "burkānveida", kāda ir redzama iepriekšējā attēlā. Bieži ir arī novērojama sīkstruktūra, kas parasti atgādina vertikālus stabus.