Anticiklons

Anticiklons, augsta spiediena apgabals, Austrālijas dienvidos 2012. gada septembrī

Anticiklons ir liels atmosfēras veidojums ar augstu atmosfēras spiedienu. Parasti atmosfēras spiediens ir 1020—1035 hPa liels, bet tas var sasniegt pat 1080 hPa. Tā diametrs ir no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem kilometru. Tas atnes sausu un skaidru laiku — vasarā siltu, ziemā aukstu laiku. Ziemeļu puslodē anticiklons griežas pulksteņrādītājvirzienā, dienvidu puslodē — pretpulksteņrādītājvirzienā. Anticiklonā gaiss pārvietojas prom no centra.

Veidošanās

Gaisa masu saplūšana kopā augšējos līmeņos palielina gaisa daudzumu un kopējo masu noteiktā rajonā. Tas izraisa barometriskā spiediena kāpšanu zemes virsmas līmenī. Ziemeļu puslodē gaiss virsmas līmenī cirkulē pulksteņrādītāja virzienā ap augsta spiediena apgabalu ar tā izplūšanu pāri izobārām zemāka spiediena rajonu virzienā. Izplūstošo zemes virsmas līmeņa gaisu aizvieto tikai sausais gaiss, kurš nosēžas vertikāli uz leju. Augsta spiediena sistēma pastāvēs tik ilgi, cik konverģence augšējos līmeņos pārsniegs diverģenci zemākos līmeņos. Kad konverģentā gaisa plūsma augšējos līmeņos pārtrauks barot gaisa nosēšanos, sistēma izsīks.

Gaiss augšējos līmeņos ir sauss un, tam nosēžoties augsta spiediena apgabalos, gaiss sasilst tā saspiešanas dēļ. Tādējādi labi attīstīta anticiklona centrālajā daļā gaiss 500 metru augstumā parasti ir siltāks nekā zemāk esošais. Šo gaisa temperatūras palielināšanos ar augstumu sauc par inversiju un tas ir ļoti stabils stāvoklis, kurā jebkāda gaisa virzība uz augšu tiek pārtraukta zemā līmenī. Tā kā mākoņu un lietus veidošanās notiek pie augšup vērstām gaisa plūsmām, anticiklona centrālajā daļā parasti ir labs un sauss laiks.

Tipi

Ziemeļu puslodes anticiklona shēma

Anticiklonus var iedalīt divos veidos - aukstajos anticiklonos un siltajos anticiklonos. Klasifikācija balstās pie zemes virsmas esošā gaisa temperatūrā.

Aukstajos anticiklonos gaiss ir vēsāks par apkārtējo gaisu. Tie veidojas ziemā virs lielām zemes masām. Šādi anticikloni īpaši raksturīgi Sibīrijai, kur spiediens var sasniegt 1 050 hPa vai vairāk, bet retāk Ziemeļamerikai. Formēšanās process ir pretējs termālās zema spiediena ieplakas formēšanās procesam, tāpēc šādus anticiklonus var saukt arī par termālajiem augsta spiediena apgabaliem, kuros ilgstošā laika periodā, virs auksta zemes apgabala, gaiss atdziest. Gaisa kolonna virs aukstās virsmas vertikāli saraujas radot gaisa iztrūkumu augšējos līmeņos (augšējo līmeņu zema spiediena ieplaku). Sekojošā gaisa pieplūde augšējos slāņos palielina rajona kopējo gaisa daudzumu un svaru, kā rezultātā barometriskais spiediens virsmas līmenī pieaug. Radītais aukstā gaisa slānis ir ļoti plāns, tikai 3 vai 4 kilometri. Virs šī slāņa gaisam ir normāla temperatūra. Tas nozīmē, ka šie anticikloni neparādās uz augstāku līmeņu meteoroloģiskajām kartēm.

Kustīgi aukstie anticikloni bieži veidojas jūras polārajās gaisa masās vidējos platumos aiz ciklonu ģimenēm. Vāji anticikloni dažreiz pārtop par spēcīgiem centriem, ja tie pārvietojas pāri aukstai zemei ziemas laikā. Vasarā šādām sistēmām parasti ir īss mūžs. Anticiklons vai augsta spiediena kore, kura atdala vienu otram sekojošus vienas ģimenes ciklonus, normāli pārvietojas kopā ar šiem cikloniem. Ziemā, piekrastē, kur gaiss ir mitrs, zem subsīdences inversijas līmeņa veidojas slāņu mākoņi. Lielos industriālos rajonos vai to tuvumā zem subsīdences inversijas uzkrājas arī dūmu un putekļu piesārņojums veidojot anticiklona dūmaku. Šādos apstākļos dienas laikā, lai strādātu iekštelpās, var būt nepieciešams mākslīgais apgaismojums. Tālāk iekšzemē, kur gaiss ir sausāks, skaidrās nakts debesis var veicināt zemes virsmas radiācijas atdzišanu, kas savukārt izraisa sarmu vai radiācijas miglu.

Siltajos anticiklonos zemes virsmas tuvumā esošais gaiss ir siltāks nekā apkārt esošais. Šo anticiklonu augstāko līmeņu gaiss patiesībā ir aukstāks nekā apkārt esošais atbilstoša augstuma gaiss. Siltos anticiklonus var identificēt uz visu augstuma līmeņu meteoroloģiskajām kartēm visā troposfēras biezumā. Šādus anticiklonus veido gaisa kustība augšējā atmosfērā.

Pastāvīgie, siltie anticikloni ir okeānu maksimumi subtropu joslās. Šīs sistēmas ir ļoti stabilas un laikapstākļi tajos parasti ir labi ar mazu mākoņu daudzumu un labu redzamību. To vidējā sezonālā kustība uz ziemeļiem un dienvidiem sekojot saulei notiek starp 30° un 40° platumu abās puslodēs, bet vidējie centru stāvokļi noteiktā mēnesī var būtiski atšķirties no gada uz gadu. Subtropiskie maksimumi ir jūras tropiskā gaisa avoti, kurš plūst uz augstākiem platumiem pretim polārajām frontēm.

Īslaicīgie siltie anticikloni ir augsta spiediena kores, kuras pārvietojas Azoru maksimuma ziemeļu perifērijā. Dažreiz tās ir atsevišķas sistēmas, kuras veidojas no korēm, tām atšķeļoties no galvenās sistēmas. Vasarās īslaicīgie siltie anticikloni ir biežāk sastopami un pastāv ilgāku laiku. Īslaicīgie siltie anticikloni var veidoties arī no īslaicīgiem aukstajiem anticikloniem, kuri ilgstošu periodu ir stacionāri un kuros gaiss nosēžoties tiek saspiests un tāpēc sasildīts. Siltais anticiklons atnes skaidru, labu laiku, īpaši vasarā un tālāk iekšzemē. Visa gada garumā, bet it īpaši pavasarī un vasaras sākumā, var veidoties jūras migla. Rudenī un ziemā lēni jūras vēji var veicināt radiācijas miglu.

Daži pastāvīgi anticikloni

Āzijas maksimums — augsta atmosfēras spiediena apgabals Āzijas vidusdaļā gandrīz visā ziemas periodā. Tas atrodas Sibīrijas dienviddaļā un Mongolijā. Atmosfēras spiediens šeit ziemā ir visaugstākais uz Zemeslodes. Vasarā šeit pārsvarā ir zems spiediens un no dienvidos un austrumos esošajiem okeāniem gaiss tiek iesūkts šurp ar veselu virkni taifūnu un musonu vēju palīdzību. Ziemā vēji pūš prom no Āzijas vidienes un izraisa sausu un ļoti aukstu ziemu.

Antarktiskais maksimums — salīdzinoši augsta atmosfēras spiediena zona Antarktīdā visa gada laikā. Kaut arī šeit tas nav pārāk augsts, salīdzinājumā ar pārējiem Zemeslodes reģioniem, tas tomēr ir augstāks, nekā okeānā ap Antarktīdu.

Arktiskais maksimums — augsta atmosfēras spiediena zona virs Arktikas. Ziemā tam ir divi centri — viens ir virs Grenlandes, otrs ir virs Kanādas.

Subtropiskais maksimums — augsta atmosfēras spiediena zona virs Azoru salām (Azoru maksimums) un Havaju salām (Havaju maksimums) ziemeļu puslodē un Dienvidamerikas rietumiem (Klusā okeāna dienvidu maksimums), Atlantijas okeāna dienvidiem (Dienvidatlantijas maksimums) un Indijas okeāna dienvidiem (Dienvidindijas maksimums).

Skatīt arī

• Ciklons

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anticiklons.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)