Sarkanais fodijs
Sarkanais fodijs Foudia madagascariensis (Linnaeus, 1766) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Audējputnu dzimta (Ploceidae) |
Ģints | Fodiji (Foudia) |
Suga | Sarkanais fodijs (F. madagascariensis) |
Sarkanais fodijs Vikikrātuvē |
Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga,[1] kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru. Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
Sarkano fodiju pirmo reizi ilustrēja franču gubernators Madagaskarā Etjēns de Flakurts. Viņš 1658. gadā uzrakstīja grāmatu par salas dienvidu daļas dabu, vēsturi, kultūru, kur iekļāva dažus vietējās faunas un floras zīmējumus. Sarkano fodiju grāmatas autors nosauca par "Foulimene", un, iespējams, kaut nabadzīgi attēlots, tas ir pirmais iespiestais audējputna atveidojums.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji bija sastopams Madagaskarā, no kurienes ieviests Maurīcijā, Reinjonā, Seišelu salās, Komoru salās, Rodrigesā, Amirantes salās, Čagosa arhipelāgā Indijas okeānā un Svētās Helēnas Salā Atlantijas okeānā. Komorās suga ieviesās bez cilvēku līdzdalības.[3]
Sugas populācija visā tās plašajā izplatības areālā ir stabila.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķermeņa garums 13 cm. Svars 13—20 grami.[5]
Vairošanās sezonā tēviņš tumšsarkans, laukumi ap acīm un to priekšpuse melni. Melni svītrota arī spārnu augšpuse un knābis. Pārējā laikā tēviņi ir dzeltenīgi vai ar oranžu nokrāsu un olīvbrūnām astes spalvām un spārniem. Mātītes un jaunuļi olīvbrūni un līdzinās mājas zvirbuļiem. Maurīcijā sugu nereti sajauc ar apdraudēto Maurīcijas fodiju.[6]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Barības pamatu veido dažādas sēklas, uzturu papildina arī nektārs, kukaiņi un zirnekļi. Nektāru putni iegūst kā no vietējiem, tā ieviestajiem svešzemju augiem. Sarkanie fodiji mēdz apvienoties vairāku simtu īpatņu lielos baros, nodarot nopietnu kaitējumu rīsu laukiem.[3][7]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarkanie fodiji vairošanās sezonā veido monogāmus pārus. Ligzdošanas laikā putni nepulcējas kolonijās, taču ligzdas var būt novietotas tuvu viena pie otras. Ligzdas ir ovālas, ar ieeju netālu no tās virspuses. Virs ieejas neliels lievenītis, nereti ar īsu tunelīti. Ligzdas no zāles vij galvenokārt tēviņi. To nostiprina pie niedrēm, garas zāles, krūmiem vai kokiem. Reizēm atrodas kokosriekstu palmā. Atsķirībā no citu audējputnu ligzdām, sarkano fodiju ligzdas ir salīdzinoši vienkāršas.
Perējumā 2—4 olas. Perēšanas ilgums 11—14 dienas. Putnēnu barošanā piedalās abi vecāki, un tie pamet ligzdu 15—16 dienas pēc izšķilšanās.[3][8]
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Tēviņš ārpus vairošanās sezonas
-
Mātīte
-
Sarkanā fodija olas
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Animal Divrsity Web: Foudia madagascariensis
- ↑ World Bird List: Old World sparrows, snowfinches, weavers, 2018
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Weaver Watch. Monitoring the Weavers of the World: Madagascar Fody Foudia madagascariensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. augustā. Skatīts: 2016. gada 31. jūlijā.
- ↑ Foudia madagascariensis[novecojusi saite], Sarkanā grāmata[novecojusi saite]
- ↑ Alive: Red Fody (Foudia madagascariensis)
- ↑ Birds. Île Maurice • Rodrigues. Jacques de Spéville. December 2014. ISBN 978-99949-38-04-9, page 78
- ↑ Handbook of the Birds of the World Alive: Red Fody (Foudia madagascariensis)
- ↑ «Waza: Madagascar weaver». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 3. novembrī.