Saules zeme

Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju. Netālu no Šauļiem atrodas sens zemgaļu pilskalns ar svētnīcu, kas mūsdienās ir pazīstams ar nosaukumu Krusta kalns.

Saules zemes vieta

Atskaņu hronika apraksta 1236. gada 22. septembra kauju pie Saules, kurā tika pilnīgi sagrauts Zobenbrāļu ordenis. Tomēr šīs nozīmīgās kaujas vieta līdz šim vēl nav noskaidrota un historiogrāfijā par to valda atšķirīgi uzskati.

Atskaņu hronika vēstī, ka Folkvina vadītais karaspēks saskāries ar ienaidnieku, dodoties caur Sauli uz mājām.
No Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikas var secināt, ka kauja notikusi sauliešu zemes tuvumā (‘‘circa terram Sauleorum‘‘). Saules zemes iedzīvotāji nav bijuši ne lietuvieši, ne žemaiši, jo hronists tos skaidri nodala.
Saules novads minēts dokumentā par Zemgales novada Upmales sadalīšanu 1254.gada aprīlī starp Rīgas arhibīskapu un ordeni. No šī dokumenta var secināt, ka sauliešu zeme atradusies pie zemgaļu dienvidu robežas.
Vācu ordeņa Prūsijas kancelejas dokumentos norādīts, ka Saules zeme atradusies starp Livoniju un Žemaiti. Saules zeme vēl XIV gs. otrajā pusē nav piederējusi pie Žemaitijas un nav bijusi Livonijas ordeņa iekarota.

Atsauces

Atskaņu hronikas teksts latviešu valodā
Dedumietis, D. Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki. 2001. 2(42), 16.-25.lpp.
Biļķins, Vilis. Šauļu teritorijas senie iedzīvotāji // Ceļa zīmes. - 1955. - 378.lpp.
Археология СССР. Финно-угри и балты в епоху срдневековья. - Москва, 1987. - c.372.
Mugurēvičs, Ēvalds (tulk., priekšvārda un kom. aut.). Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. 334 lpp.: il. ISBN 9984-601-44-7