Saules akmens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saules akmens
Swedbank Centrālā ēka
Saules akmens 2012.jpg

Saules akmens 2012. gadā

Saules akmens (Rīga)
Saules akmens
Saules akmens
Koordinātas: 56°56′56″N 24°05′23″E / 56.94889°N 24.08972°E / 56.94889; 24.08972Koordinātas: 56°56′56″N 24°05′23″E / 56.94889°N 24.08972°E / 56.94889; 24.08972
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Adrese Balasta dambis 1a, LV-1048
Apkaime Ķīpsala
Statuss Pabeigts
Celtniecība 2002-2004
Pamatakmens 2003. gada 14. februārī
Pabeigts 2004
Atvērts 2004. gada 17. novembrī
Ekspluatācijā no: 2004. gada
Pielietojums Swedbank Latvijas filiāles centrālā ēka
Tehniskais raksturojums
Antena, spice 122,78 m
Jumts 91 m
Stāvu skaits 29+2
Platība 29 908
Liftu skaits 9
Izmaksas 20 miljoni Ls
Celtniecība
Arhitekts (i) Viktors Valgums
Alvis Zlaugotnis
Arhitektu birojs (i) Zenico Projekts
Tectum
Projekta vadītājs (i) Vineta Verika
Būvnieks (i) Merks
Īpašnieks (i) A/S Hansabanka
Emporis Nr. 140377
Ārējā saite swedbank.lv

Saules akmens (Swedbank Centrālā ēka) ir biroju augstceltne Pārdaugavā, Ķīpsalas apkaimē. Ēkai ir 27 stāvi (26 stāvi + viens tehniskais stāvs), kur kopējais augstums (neskaitot tās antenu) ir 120,8 metri, kas tādējādi to padara par otru augstāko ēku Rīgā un Latvijā. Augstceltnes būvniecība tika uzsākta 2003. gada 14. februārī ar pamatakmens ielikšanu. Ekspluatācijā ēka tika nodota 2004. gada 17. novembrī. Ar šo augstceltni Rīgā tika aizsākta moderno augstceltņu celtniecība[nepieciešama atsauce]. Ēkā atrodas Swedbank centrālais birojs.[1]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāvu funkcionālā risinājuma pamatā ir plānojums ar centrālo kodolu vidū un darba telpām ap to. Šāds risinājums paver lielisku skatu no iekštelpām uz Vecrīgu, Pārdaugavu un ostu. Pēc ēkas kompozicionālās uzbūves torņa daļā lietoti divi fasāžu konstruktīvie risinājumi ar uzsvērtu horizontālu dalījumu slīpā augstuma fasādes daļā - stiklojums no grīdas līdz griestiem, cilindriskā torņa daļā — stiklotās fasādes sistēma.

Ēkas apkārtnē apmēram 2 ha platībā tiek veidota visai sabiedrībai pieejama zaļā zona ar atpūtas vietām un pieeju Daugavas krastam. Ir nostiprināta Āgenskalna līča krasta līnija. Zaļās zonas teritorijā tiek veidoti atstarojošie baseini dažādos līmeņos, kuros spoguļosies fasādes stiklojums un apkārtējā vide, tādējādi sasaistot ēku ar ūdens virsmas vizējumu un atstarojot Vecrīgas panorāmu. Diennakts tumšajā laikā ēku iezīmēs fasādes apgaismojums.[2]

Fakti par augstceltni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ēkas augstums ir 122,78 metri (spices augšgals) [P 1]
  • Stāvu skaits: 27 virszemes stāvi, 2 pazemes līmeņi.
  • 286 pāļi, iedzīšanas dziļums līdz 27 metriem.
  • Kopējā platība: 29 908 m²
  • Autonovietnes platība: 6735 m²
  • Stāvu platības: vidējā 756 m²
  • Darbavietas: 1100
  • Autostāvvietas: 400
  • Liftu kopējā kravnesība: 14 500 kg
  • Metāla konstrukcijas: 100 tonnas
  • Betons: 14 000 m³
  • Stikls: 13 000 m²
  • Elektrības kabeļi: 500 km
  • Caurules: 50 km
  • Nodarbināto celtnieku skaits: 300
  • Iesaistītie projektētāji, konsultanti: 80
  • Augstākais būvniecībā izmantotais ceļamkrāns: 128,5 metri.[3]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēc citas informācijas ēkas augstums ir 123,1 metrs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]