Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
St. Gertrude New Church, Riga.JPG
Jaunā Ģertrūdes baznīca (Rīga)
Jaunā Ģertrūdes baznīca
Jaunā Ģertrūdes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Brīvības iela 119, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′46.92″N 24°8′11.35″E / 56.9630333°N 24.1364861°E / 56.9630333; 24.1364861Koordinātas: 56°57′46.92″N 24°8′11.35″E / 56.9630333°N 24.1364861°E / 56.9630333; 24.1364861
Piederība konfesijai Luterisms
Mājaslapa www.jaunagertrudesdraudze.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Vilhelms fon Striks
Arhitektūras stils eklektisms
Celtniecības beigas 1906
Būvniecības izmaksas 135 000 rubļu

Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Brīvības ielā 119, Rīgā. Baznīcā darbojas Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes draudze.

19.gadsimta otrajā pusē strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, un attiecīgi pieauga arī Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcas noslogojums. Jaunie baznīcēni galvenokārt bija latvieši, vecā baznīca kļuva par mazu un radās vajadzība pēc savas baznīcas latviešu kopām. Jaunās baznīcas celtniecībai Rīgas pilsēta dāvināja zemi nesen uz Aleksandra (Brīvības) un Matīsa ielas stūri pārceltā Aleksandra tirgus vecajā vietā — laukumā starp Cēsu, Aleksandra (Brīvības) un Rēveles (Tallinas) ielu.[1]

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskās baznīcas filiālbaznīcas projekta konkursā 1899. gadā uzvarēja Rīgas Politehniskā institūta profesors Vilhelms fon Striks.[2] Pamatakmeni lika 1903. gada 29. maijā (11. jūnijā pēc jaunā stila). Celšanas darbus veica būvuzņēmējs mūrniekmeistars Pēteris Radziņš. Baznīca izmaksāja 135 000 rubļu, naudu savāca ziedojumu ceļā.

Baznīca tika celta no 1903. līdz 1906. gadam, to iesvētīja 1906. gada 11.jūlijā. Baznīcai ir 1600 sēdvietu un 1000 stāvvietu. Staltā, no sarkanajiem ķieģeļiem uz granīta kvadru cokola celtā baznīca ir asimetriska būve ar plastiski bagātu apjomu kompozīciju.[2] Atturīgās neoromāniskās formās veidotā ēka ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām eklektisma stila celtnēm, kuras arhitektūrā gan vērojamas jau atsevišķas jūgendstila iezīmes, kas izpaužas tās asimetriskajā kompozīcijā ar stūrī novietoto torni un funkcionāli ērto plānojumu ar plašo draudzes telpu vidusjomā un balkonu sānu jomā.[1] Tas ir viens no nedaudzajiem Rīgas baznīcu interjeriem, kur parādās gan baznīcu iekštelpu apdares pirmsākumi — romānikas elementu stilizācija, gan neogotikas traktējums, kas bija raksturīga 19. gadsimta 60. — 80. gadiem, gan arī 20. gadsimta sākumā valdošā jūgendstila elementi iekšdurvju apdarē, draudzes telpas solu un vitrāžu izveidē.[3]

1906. gadā baznīcas ērģeles tikušas pārvestas no Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas, kurai uzstādīja lielākas un modernākas.[2] Altāri rotā Jaņa Rozentāla 1911. gada eļļas altārglezna "Kristus svētī bērnus", kas tiek uzskatīta par vienu no mākslinieka sakrālās mākslas šedevriem.[3] Baznīcai ir 69 metrus augsts tornis.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Andris Caune. Rīgas Vidzemes priekšpilsēta pirms 100 gadiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 122.lpp. ISBN 978-9984-824-34-5
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 704. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  3. 3,0 3,1 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 190.—199. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
  4. «Evaņģēliski Luteriskā jaunās svētās Ģertrūdes baznīca». Vietas.lv. Skatīts: 2014. gada 9. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]