Radisson Blu Hotel Latvija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Radisson Blu Hotel Latvija
Viesnīca "Latvija", Reval Hotel Latvija
Riga Elizabetes iela 2009.jpg
Radisson Blu Hotel Latvija (Rīga)
Radisson Blu Hotel Latvija
Radisson Blu Hotel Latvija
Koordinātas: 56°57′18″N 24°07′04″E / 56.95500°N 24.11778°E / 56.95500; 24.11778Koordinātas: 56°57′18″N 24°07′04″E / 56.95500°N 24.11778°E / 56.95500; 24.11778
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Adrese Elizabetes iela 55, LV-1010
Apkaime Centrs
Statuss Pabeigta
Celtniecība 19761979
Ekspluatācijā no: 1979. gada
Rekonstrukcija 2001
Pielietojums Viesnīcas ēka
Tehniskais raksturojums
Antena, spice 98,26 m
Jumts 85,65 m
Stāvu skaits 27
Platība 24 000
Celtniecība
Arhitekts (i) Arturs Reinfelds
Aija Grīna
Valters Maike
Henrijs Lācis (konstr.)
Inženieris (i) Edmunds Valeinis
Īpašnieks (i) Linstow International
Emporis Nr. 111004
Ārējā saite radissonblu.com

Radisson Blu Hotel Latvija (agrāk Viesnīca "Latvija", "Reval Hotel Latvija") ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Centra apkaimē. Ēkas augstums ir 85,65 metri (augstums no grīdas līmeņa līdz jumtam), konstruktīvais ēkas augstums ir 98,26 metri (kopā ar dekoratīvo izbūvi uz jumta).[1] Pēc kopējās platības 24 000 m² ēka ir lielākā viesnīca Latvijā.[2] Ēka tika pabeigta 1976. gadā, bet tika rekonstruēta 2001. gadā. Padomju laikos ēkā arī atradās viesnīca un ēkas oficiālais nosaukums bija Viesnīca "Latvija".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitekta I. Strautmaņa skice "Intūrista" viesnīcai Ļeņina (tagad Brīvības) ielā. 1962. gads.

Pirmās idejas par Radisson Blu Hotel Latvija vietas apbūvi parādījās jau 1960. gadu sākumā, kad arhitekta I. Strautmanis 1962. gadā prezentēja skici "Intūrista" 10 stāvus augstai viesnīcai Ļeņina (tagad Brīvības) ielā.[3] Laika gaitā projekts tika pārstrādāts un ēkas augstums sasniedz jau 23 stāvus. Par šo tēmu ironiski trāpīgs komentārs 1968. gadā tika publicēts žurnālā "Literatūra un Māksla": ""Viesnīcas Latvija" 23 stāvi ir daudz spēcīgāks akcents, nekā rekonstrukcijas priekšlikumā iecerētie desmit...".[4] Lai gan bija pretestība no daļas arhitektu un iedzīvotāju puses par jūgentstila ēku nojaukšanu paredzamās augstceltnes būvniecības kvartālā starp Brīvības, Dzirnavu, Baznīcas un Elizabetes ielām, tomēr tas netika ņemts vērā un daļa ēkas spridzinot tika nojauktas. Saglabāta tika tikai ēka Baznīcas ielā 4, kura pēc 2001. gadā veiktās augstceltnes rekonstrukcijas un 2004-2006. gada rekonstrukcijas otrās kārtas [2] vecās viesnīcas izstāžu zāles piebūves nojaukšanas un jaunas piebūves uzbūvēšanas, tika renovēta un ieguva trešo vietu konkursā "Gada labākā būve 2008" - nominācijā labākā gada rekonstrukcija.[5]

Viesnīcas "Latvija" bija PSRS Valsts ārzmju tūrisma komitejas augstākā "B" kategorijas viesnīca, kurā bija 680 numuriņi un tā atradās Kirova ielā 55 (tagad Elizabetes iela 55). Viesnīcā bija paredzēts apkalpot organizētas ārzemju un padomju tūristu grupas pēc tūristu ceļazīmēm. Viesnīcā atradās konferenču zāle ar 80 vietām tajā un sinhronās tulkošanas kabīnēm, radioaparātu un videoaparatūru. Augstceltnē bija arī restorānu komplekss ar 876 vietām, suvenīru un avīžu kioski, pasta nodaļa, sadzīves pakalpojumu komplekss, kā arī Valsts bankas valūtas maiņas punkts.

Celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viesnīcas "Latvija" būvniecība tika pabeigta 1976. gadā, bet tikai 1979. gadā tā tika nodota ekspluatācijā. Augstceltnes arhitekti ir Arturs Reinfelds, Aija Grīna, Valters Maike, kā arī konstruktors Henrijs Lācis un inženieris Edmunds Valeinis. Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta, kuru aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Interjeru veidoja mākslinieku kolektīvs Ojāra Ābola vadībā. Ēkas fasādei tika izmantota arī kinētisks objekts "Sakta", kuras mākslinieks bija Artūrs Riņķis.[6]

Rekonstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 30 gadu ilgas ekspluatācijas, ēka bija gan fiziski, gan morāli novecojusi, tādēļ 1998. gadā tika pieņemts lēmums augstceltni rekonstruēt. Rekonstrukcija tika sadalīta divās kārtās, no kurām pirmajā kārtā rekonstruēja augstceltni, bet otrajā kārtā ēkas kompleksa piebūvi. Rekonstrukcijas pirmā kārta sākās 2000. gadā, tika pabeigta 10 mēnešu laikā 2001. gada maijā. Lai to paveiktu, darbā tika iesaistīti 26 apakšuzņēmēji. Pirmās kārtas rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas sastādīja 25 miljonus ASV dolāru.[7]

Kompleksa otrās kārtas rekonstrukcija notika no 2004. līdz 2006. gadam, bet vecās izstāžu zāles "Latvija" ēkas nojaukšanas darbi sākās jau 2003. gadā. Rekonstrukcijas otrās kārtas rezultātā tika uzbūvēta pilnīgi jauna, 6 stāvus augsts viesnīcas bloku ar 200 jauniem viesnīcas numuriem, vienstāvu stikla veikalu pasāžu, ka arī izveidot lielu un multifunkcionālu konferenču zāli ar 1000 vietām.[8]

Pēc rekonstrukcijas abu kārtu pabeigšanas ēkas kopējā platība ir sasniegusi 24 000 m², tādējādi padarot to par lielāko viesnīca Latvijā. Ēkas stāvu skaits ir pieaudzis no 24 uz 27 stāviem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Augstākās celtnes Rīgā, la.lv, 06.01.2012.
  2. 2,0 2,1 Viesnīcas "Latvija" rekonstrukcija un kvartāla apbūves 2. kārta, skontobuve.lv
  3. "Rīga, kuras nav". - R.: Zinātne, 1998. - 178. lpp. ISBN 5-7966-1191-7
  4. A. Holcmanis. Kā piepildās ieceres pilsētas galvenās maģistrāles izbūvē // Literatūra un Māksla. — 1968. — 2. marts
  5. Latvijas Būvinženieru savienība apbalvo labākos būvinženierus, tvnet.lv, 2009. gada 25. maijā
  6. Enciklopēdija Rīga. - R., 1988. - 399. lpp.
  7. "Nams24": oktobrī plānots sākt "Reval Hotel Latvija" otro paplašināšanas kārtu, nams24.lv, 2004. gada 1. jūnijā
  8. Viesnīcas Latvija renovācija, skontobuve.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]