Siāmas kaķis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Siāmas kaķis

Modernais siāmietis
Izcelsme Taizeme, 14.gs.
Īpašības
Svars 3-7 kg
Apmatojuma veids Akromelānisks
Apmatojums Īss, gluds, blīvi pieguļošs
Krāsa Pamatkrāsa gaiši brūna, uz purniņa, astes, kājām un astes tumši pigmentēta
Metiena lielums Vidēji 6 kaķēni
Dzīves ilgums 10-20 gadi
Mājas kaķis (Felis silvestris catus)

Siāmas kaķis jeb siāmietis pārstāv vienu no vispazīstamākajām Austrumu jeb Orientālo kaķu šķirnēm un tā ir pirmā pasaulē atzītā Orientālā šķirne. Siāmietis ir Taizemes (kādreizējās Siāmas) kaķu šķirne. Taju valodā šīs šķirnes nosaukums nozīmē "mēness dimants". Lai arī šķirne ir ļoti veca un tās izcelsme meklējama 14. gadsimtā, Eiropu un Ameriku siāmas kaķis sasniedza tikai 19 gadsimta beigās.

Izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Lielbritānijas Siāmas kaķu čempions kaķu izstādē 1898. gadā

Siāmas kaķi cēlušies Dienvidaustrumāzijas senajā Siāmas karaļvalstī un pirmie kaķi, kas mituši Siāmas karaļu pilī, aprakstīti 1350. gadā.[1] Karaliskā Siāmas kaķa zādzība no valdnieka galma tika sodīta ar nāvi.[2] Precīza informācija par šķirnes izcelšanos nav saglabājusies, bet pastāv uzskats, ka siāmietis ir Siāmas sakrālā tempļa kaķa pēctecis un leģenda vēsta, ka Siāmas kaķis bijis svēts dzīvnieks, kas sargājis Budas templi. Par siāmas kaķi rakstīts Siāmas valsts kaķu grāmatas dzejoļos ("Tamra Maew"), kas rakstīta laikā no 1350. gada līdz 1767. gadam.[3] Kaķu grāmatā parādīti dažādu krāsu un tipu Siāmas kaķu zīmējumi.[4] Siāmas kaķēni tika ļoti augstu vērtēti un iegūt kadu no tiem skaitījās liels pagodinājums.

Pirmo reizi ārpus Āzijas Siāmas kaķus atļāva izvest 1884. gadā. Britu konsulārģenerālis Bangkokā Ouens Gūlds (Owen Gould) savai māsai Misis Velijai (Mrs Veley) uz Lielbritāniju atveda Siāmas kaķu pāri.[5] To viņam uzdāvināja Siāmas karaļi kā atvadu dāvanu pirms aizbraukšanas. Tas tika uzskatīts par lielu godu, jo kaķi nāca no pils karaliskās ģimenes audzētavas.[4] Jau nākamajā gadā kaķi tika izrādīti slavenajā Londonas izstāžu zālē The Crystal Palace. Turpmāko gadu laikā tika ievesti vēl vairāki siāmieši un jau 1901. gadā Misis Velija nodibināja Siāmas kaķu klubu (Siamese Cat Club).[1]

Arī Francijā pirmie siāmieši tika ievesti 19. gadsimta beigās - 1885. gadā. Šķirne samērā ātri kļuva populāra un Francijas centrālā kaķu mīļotāju sabiedrība (SCFF) jau 1892. gadā izstrādāja pirmo Siāmas kaķu standartu.[4] Nav īsti zināms, kad Siāmas kaķis nonāca ASV. Tomēr 1909. gada aprīlī tika nodibināta Amerikas Siāmas kaķu sabiedrība un apstiprināts pirmais standarts Siāmas kaķim.[4] 1950-to un 1960-to gadu laikā šķirnes popularitāte Rietumos sasniedza savu kulmināciju, bet Taizemē (valsts nosaukums mainījās 1949. gadā) siāmiešu audzēšana bija sarukusi līdz pāris audzētājiem.[4]

Siāmieša selekcijas tendences[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionālais Siāmas kaķis jeb Tai kaķis
Modernais Siāmas kaķis

Nemitīgās selekcijas rezultātā tūkstošiem paaudžu laikā izveidojušās 2 siāmiešu apakšgrupas, kuru vizuālās atšķirības ir viegli pamanāmas: tradicionālais siāmietis un modernais siāmietis.

Tradicionālais Siāmas kaķis jeb Tai kaķis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais — tradicionālais siāmietis (ābolgalvas siāmietis, Tai kaķis)[4] ir ar vienmērīgām ķermeņa proporcijām, stūraināku komplekciju un apaļīgāku galvu. Šo siāmiešu tipu izstāžu ringos kādu laiku pārtrauca izstādīt, jo 1960-to gadu sākumā smagnējie tradicionālie siāmieši sāka zaudēt savu popularitāti, tieneši sāka dod priekšroku garākai, tievākai ķermeņa konstitūcijai un veicināt šķirnes attālināšanos no oriģinālā robustā siāmieša.[4] Tikai 1986. gadā tradicionālais siāmietis atgriezās kaķu izstādēs.[4] Tradicionālo siāmieti "izglāba" tā patiesie cienītāji, kas neskatoties uz modes tendencēm, turpināja audzēt šo siāmiešu tipu. Daudzi modernā siāmieša audzētāji, nepārzinot šķirnes vēsturi, pat uzskatīja, ka tradicionālais siāmietis ir nekvalitatīvāks šķirnes īpatnis. Lai aizsargātu un paglābtu izzūdošo vēsturisko siāmieti, 20. gadsimta beigās tradicionālā siāmieša audzētāji apvienojās un sāka sponsorēt izstādes, kurās varēja izstādīt tradicionālos siāmiešus.[4] Mūsdienās arvien lielāks skaits organizāciju atzīst tradicionālos siāmiešus, novērtējot oriģinālo asins līniju veselīgumu un ilgmūžību. Arī sabiedrība kopumā sāk apzināties nepieciešamību izvairīties no audzēšanas, dzenoties pēc ekstrēma izskata, kas, lai arī dažiem ir pievilcīga, atstāj negatīvu iespaidu uz dzīvnieku veselību. Lielākā daļa Eiropas valstu ir atkal atzinusi tradicionālo Siāmas kaķi un atklāti veicina tā attīstību, kritizējot amerikāņu tendenci audzēt ekstrēmo tipu.[4]

Modernais Siāmas kaķis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrais — modernais siāmietis selekcijas rezultātā radīts ļoti slaids, tievām ekstremitātēm, iegarenu Y-veida galvu, garu un spicu purniņu un lielām ausīm. Iemeslus, kādēļ radās modernais siāmietis, min dažādus. Daži apgalvo, ka siāmieši bija kļuvuši tik populāri, ka kaķēnu cenas kļuva ļoti zemas. Daudzi audzētāji bija ieinteresēti padarīt tos atšķirīgākus, eksotiskākus, lai padarītu šķirni populārāku un vērtīgāku. Otrs izplatīts uzskats ir tāds, ka mazāki un izsmalcinātāki kaķi ir daudz skaistāki. Turklāt, attīstoties vakcīnām pret dažādām slimībām, varēja audzēt mazākus, trauslākus īpatņus, kuri bez šiem medicīnas sasniegumiem agrāk nebūtu izdzīvojuši.[4] Visticamākais, ka šķirnes izmaiņas ietekmēja abi iemesli. Lai izpatiktu modes tendencei, šķirnes standarti pārrakstīti vairākas reizes, lai atbalstītu konstanto virzīšanos uz mazākiem, tievākiem un pagarinātākiem ķermeņiem, lai arī šie kaķi parasti dzīvoja īsāku un mazāk veselīgu mūžu nekā to tradicionālie priekšteči.[4]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modernais Siāmas kaķis

Tradicionālais siāmietis ir samērā masīvs, muskuļots un liels kaķis ar apaļu galvu un ķīļveida purniņu. Ausis vidēji lielas, novietotas augstāk nekā modernajam siāmietim. Spilgti zilās acis vidēji lielas, mandeļu formas, kuras nereti šķielē.[5] Viena no nereti satopamām šķirnes īpatnībām ir saīsināta vai lauzta aste. Tradicionālie siāmietis ir diezgan smags kaķis – runcis var svērt 5-7 kg, kaķene – 4-6 kg.[4]

Modernais siāmities ir slaids, elegantām, smalkām ķermeņa līnijām, elastīgs un muskuļots. Siāmas kaķis sver daudz vairāk nekā varētu šķist, spriežot pēc ārējā izskata (3-5 kg[1]). Galvai ir trīsstūrveida forma ar šauru, garu purnu. Profīlam jābūt taisnam, bez izliekumiem vai pārrāvumiem. Zods zemu novietots un spēcīgs.[2] Acis spilgti zilas, mandeļveida, novietotas slīpi. Tā ausis ir lielākas un smailākas kā tradicionālajam siāmietim un novietotas plaši, attālināti viena no otras. No degungala uz ausu galiem jāveidojas ideālam trīsstūrim. Modernajam siāmietim ir gara, tieva aste.[5] Lauztā aste tiek uzskatīta par trūkumu.[4] Kājas ir slaidas un ķepas - mazas un ovālas.

Apmatojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmatojums īss, smalks un zīdains. Tas ir cieši pieglausts un tam nav pavilnas.[5] Siāmiešiem parasti ir krēmkrāsas kažoks, bet to purni, ausis, kājas un aste ir kādu toni tumšāki. Starp pigmentētām ķermeņa daļām un gaišo pamatkrāsu jābūt labi saredzamam kontrastam.[1] Tumšākajiem no Siāmas kaķiem “ietonēta” ir arī mugura un pēcpuse. Kaķa kažoka tonējumu nosaka siltumjutīgs ferments. Visi mazie Siāmas kaķēni ir gaišā krēmkrāsā, bet pirmo dzīves mēnešu laikā krāsa mainās un kaķēni paliek vai nu gaišāki vai tumšāki, vai pat nomaina nokrāsu.

Siāmas kaķis ir izmantots, lai selekcionētu daudzas jaunas šķirnes vai lai izveidotu citu krāsu siāmiešus kā pierasts (balti, zilpelēki u.c.). Tās ir Bali kaķis, Birmas kaķis, Himalaju kaķis, Javiešu kaķis, osikats, īsspalvainais orientālais kaķis, garspalvainais orientālais kaķis, sniegakurpju kaķis un Tonkinese kaķis.[5] Selekcionāri ir sakrustojuši arī Siāmas kaķi ar Bengālas kaķi, iegūstot jaunu kaķu šķirni — Serengeti kaķi. Serengeti kaķi reizēm nav iespējams pat atšķirt no ierastā siāmieša.

Aste[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionālais Siāmas kaķis
Kādreiz šķirnes standartos bija obligāta prasība - lauzums astē
Visiem siāmiešiem ir koši zilas acis, attēlā modernais siāmietis

Lai arī mūsdienās siāmiešu aizlauztā aste ir kļuvusi par trūkumu, agrīnajās izstādēs šī īpašība bija obligāts noteikums. Tikai siāmietis ar lauzumam astē tika uzskatīts par īstu siāmieti.[4] Laika gaitā šī pazīme zaudēja savu popularitāti un tika izskausta no šķirnes, cik nu iespējams. Tomēr tā ir dziļi iesakņojusies ģenētikā un joprojām laiku pa laikam parādās dažās līnijās vairāk nekā citās. Tā kā šī pazīme neietekmē kaķa veselību, daudzi audzētāji kļuvuši iecietīgāki pret šo pazīmi. Vai nu audzētāji pieņem vai nepieņem šo īpatnību, bet aizlauztā aste ir daļa no siāmiešu vēstures.[4]

Leģendas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siāmā tiek stāstītas vairākas leģendas, kā kaķis ieguvis savu aizlauzto asti un šķielējošās acis. Pirmā stāsta, ka reiz bijusi kāda Siāmas princese, kas ļoti baidījās pazaudēt savus gredzenus, kamēr viņa mazgājās upē. Lūkodamās apkārt, kur atrast ērtu vietu savām rotaslietām, viņa pamanīja, ka viņas iemīļotais kaķis bija pasniedzis asti viņas ērtībai. Kamēr princese mazgājās, kaķis aizmiga un gredzeni ieslīdēja ūdenī. Princese sadusmojās un sasēja kaķa asti mezglā.[2] Kopš tiem laikiem visiem Siāmas kaķiem astes galā ir aizlauzums, lai noturētu princešu gredzenus.[4]

Otra leģenda vēsta, ka jauns kaķis tika nosūtīts karaliskā biķera meklējumos, kas bija pazudis no kāda Siāmas tempļa. Uz džungļiem runcis paņēma līdzi savu sievu. Atraduši dārgumu, runcis nolēma, ka sievai jāpaliek džungļos sargāt biķeri, kamēr viņš pats devās atpakaļ uz pilsētu informēt priesteri par savu atradumu. Noraizējusies kaķene nogūlās un apvija savu asti ap biķera kāju, lai būtu pārliecināta, ka neviens to nevar paņemt, viņai to nezinot. Pēc četrām naktīm viņas vīrs atgriezās un atklāja, ka ir kļuvis par tēvu pieciem jaukiem, maziem kaķēniem. Bet, neskatoties uz saviem jaunajiem pienākumiem, uzticīgā kaķu māte nebija aizmirsusi savu agrāko solījumu vīram. Viņa tik apzinīgi bija sargājusi biķeri, ka astes galā bija attīstījies izliekums. Turklāt arī visiem pieciem kaķēniem viņu astēs bija līdzīgs izliekums.[4] Piedevām, gaidot pārējos, kaķene bija tik rūpīgi raudzījusies gan uz ceļu, gan uz biķeri, gan kaķēniem, ka acis no pārpūles sākušas šķielēt.[2]

Raksturs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siāmas kaķim piemīt augsta inteliģence un bezbailīgs raksturs, tas ir draudzīgs un ziņkārīgs. Tam patīk cilvēka klātbūtne un atrasties uzmanības centrā. Lai arī siāmietis draudzējas ar visu ģimeni, tas tāpat kā suns izvēlēsies par saimnieku vienu cilvēku.[5] Siāmieši bieži gatavi paveikt visneiedomājamākās lietas, lai tikai pievērstu saimnieka uzmanību. Siāmietim ir sabalansēts aktivitātes līmenis: tas kādu laiku labprāt gulēs saimnieka klēpī vai dzenāsies pakaļ rotaļlietai. Tas ir ļoti pacietīgs ar maziem bērniem un, ja cilvēka uzvedība pārsniedz kaķa pacietību, viņš vienkārši aiziet un noslēpjas. Ja agrīnā vecumā siāmieti iepazīstina ar citiem mājdzīvniekiem, tas iedraudzējas gan ar citiem kaķiem, gan suņiem.[4] Ja siāmietis būs pieradis būt viens, tas būs ļoti greizsirdīgs uz citiem dzīvniekiem, kas tam atņems saimnieka uzmanību.[2] Siāmas kaķis tradicionāli nav āra kaķis, tas ir piemērots dzīvošanai mājā vai dzīvoklī,[4] turklāt tas ir teritoriāls un sargā savu teritoriju.[2]

Visiem siāmiešiem piemīt Austrumu kaķiem raksturīgais runātīgums un skaļā balss. Reizēm šķiet, ka kaķim kaut kas sāp, tomēr siāmietim šādi toņi ir pilnīgi ierasts veids, kā pievērst sev uzmanību. Runātīgums katram īpatnim var būt vairāk vai mazāk izteikts. Siāmiešiem patīk atrasties kaut kur augstāk, bieži vien tie uzrāpjas uz skapjiem, grāmatu plauktiem un citām mēbelēm.

Kopšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī siāmietis lieliski iztiek viens pats, tomēr otrs rotaļu biedrs (kaķis vai neliels suns) būtiski uzlabos kaķa dzīves kvalitāti un atvieglos aizņemtu cilvēku rūpes par kaķa izklaidēšanu. Vispiemērotākie partneri siāmietim ir siāmieši un citas orientālās kaķu šķirnes. Saimniekam ir jāparūpējas par rotaļlietām un nagu asināmo koku, bez tam Siāmas kaķi var iemācīt ķert un nest rotaļlietas atpakaļ saimniekam.[2]

Siāmas kaķa īsais apmatojums neprasa īpašu kopšanu, tomēr kaķis novērtēs sev parādīto uzmanību kopšanas laikā, lai gan Siāmas kaķis lieliski spēj apkopt sevi pats.[2] Modernie siāmieši ir slimīgāki un dzīvo īsāku mūžu (10 - 12,5 gadi[5]) nekā tradicionālie siāmieši, kas var sasniegt arī 20 gadu vecumu.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Siāmas kaķi