Pāriet uz saturu

Jauktais koris "Juventus"

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus"
Koris Juventus 2005. gadā, Vācijā, Lindenholchauzenā
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Darbības gadi 1920. – pašlaik
Tīmekļa vietne www.juventus.lv

Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" ir senākais Latvijas augstskolu koris.[1] Kopš dibināšanas 1920. gadā tas pastāvīgi ir bijis viens no spēcīgākajiem Latvijas amatieru koriem. Kolektīvs guvis nozīmīgus panākumus gan Latvijā, gan ārzemēs. Laika gaitā kori vadījuši tādi ievērojami diriģenti kā Haralds Mednis, Daumants Gailis un Juris Kļaviņš. Kopš 2014. gada tā mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons.[2] Korī strādā arī vokālā pedagoģe Nataliia Behma un kormeistare Rūta Olekša.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmskara un kara gadi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
LU koris "Juventus" (pirms 1930)

Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus" tika dibināts 1920. gadā, un tā sākotnējais nosaukums bija "Latvijas Augstskolas studentu koris".[3][4] Bijusi iecere saukt kolektīvu nodēvēt par "Augstskolas akadēmisko studentu kori", bet pret to iebilduši Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes mācībspēki.[5] Kora dibināšanas galvenais iniciators un pirmais mākslinieciskais vadītājs bija diriģents Artūrs Bobkovics. Pirmā dziedātāju balsu pārbaude notika 1920. gada 18. oktobrī Rīgas 2. pilsētas vidusskolā. Pirmais dziesmu vakars tika sarīkots 1921. gada 30. aprīlī, bet plašāka koncertdarbība izvērsās 1924. gadā, kad koris saņēma Kultūras fonda pabalstu ārzemju ceļojumam.[6]

"Latvijas Augstskolas studentu koris" bija pirmais Latvijas koris, kas popularizēja neatkarīgās Latvijas kora mūziku ārzemēs, koncertējot Lietuvā un Igaunijā.[7] 1925. gadā koristu vidū notika šķelšanās, kuras rezultātā tika nodibināta Latvijas Universitātes biedrība – koris "Dziesmuvara". 1930. gados sekoja jauni ārzemju koncertbraucieni uz Lietuvu un Somiju.[7]

Par spīti grūtībām, koris turpināja māksliniecisko darbību arī Otrā pasaules kara laikā, lai gan koncerti notika ievērojami retāk. 1944. gadā kora vīriešu balsu skaits bija tiktāl samazinājies, ka Artūrs Bobkovics bija spiests iestudēt sieviešu koru repertuāru.[7]

Padomju laiks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kara beigām koris atsāka aktīvāku koncertdarbību, tomēr A. Bobkovics nevēlējās pielāgoties jaunajiem apstākļiem un palika uzticīgs latviskās kultūras vērtībām.[7] 1950. gadā diriģents devās pensijā, un viņa vietā stājās LPSR Valsts operas un baleta teātra kormeistars Haralds Mednis. Turpmākajos gados koris devās koncertbraucienos uz Lietuvas, Igaunijas un Krievijas PSR. 1957. gada sākumā Haralds Mednis izpelnījās asu Komunistiskās partijas nosodījumu par kāda koncerta repertuāru, turklāt Medņa vadītais Latvijas Universitātes vīru koris kādā koncertbraucienā uz Lubānu koris apmeklēja baznīcu un nodziedāja "Svētceļnieku kori" no Riharda Vāgnera operas "Tanheizers". Rezultātā diriģents tika atstādināts no amata. Viņa vietā stājās LPSR Valsts Akadēmiskā kora diriģents Daumants Gailis.[7]

Daumanta Gaiļa vadībā koris sasniedza savus lielākos panākumus, kā arī 1969. ieguva pašreizējo nosaukumu "Juventus". Tajā pašā gadā koris arī pirmo reizi devās koncertbraucienā ārpus PSRS – uz Rostoku Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Četras reizes – 1970., 1973., 1977. un 1985. gadā – "Juventus" izcīnīja pirmo vietu Dziesmu svētku "koru karos". 1988. gadā koris aktīvi iesaistījās Dziesmotās revolūcijas notikumos, studentu dziesmu svētkos "Gaudeamus" Viļņā paceļot Latvijas karogu. Šajā pat gadā māksliniecisko vadītāju Daumantu Gaili nomainīja ilggadējais kora diriģents Juris Kļaviņš.[7]

Pēc neatkarības atjaunošanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gados un 21. gadsimta sākumā "Juventus" aktīvi devās ārzemju koncertbraucienos, tostarp uz Japānu, Kanāriju salām un ASV, kā arī aktīvi piedalījās koru konkursos un festivālos. Šajā laikā sacerēta arī kora neoficiālā himna "Es kādreiz dziedāju korī "Juventus"" ar Imanta Ziedoņa vārdiem un Jura Kļaviņa mūziku.[7] 2009. gadā Jura Kļaviņa vietā stājās Jānis Petrovskis, kura vadībā koris 2011. gadā izcīnīja Grand Prix konkursā "Sudraba zvani" Daugavpilī,[8] 1. vietu pieaugušo jaukto koru kategorijā Ohridas koru festivālā Maķedonijā[9] un Grand Prix un 2. vietu jaukto koru kategorijā 18. starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā Klaipēda.[10]

Pēc trim gadiem Jāni Petrovski nomainīja Mārcis Imants. Viņa vadībā koris 2013. gadā ieguva 1. vietu starptautiskajā koru konkursā "Juventus" Kauņā[11] un 2. vietu Flandrijas–Māsmehelenas koru konkursā Māsmehelenā, Beļģijā. 2014. gadā koris ierakstīja kaverversiju Māra Šverna un grupas Baložu pilni pagalmi dziesmai "Mans zirgs", kas izdota albumā "Brāļi un māsas".[12]

Kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons, kura vadībā koris 2015. gadā vēlreiz ieguvis pirmo vietu augstskolu koru konkursā "Juventus" Kauņā, bet 2017. gadā – "Grand Prix" 53. starptautiskajā Montrē koru konkursā Šveicē.[13] 2018. gadā koris uzvarēja konkursā "Mundus Cantat" Sopotā, Polijā,[14] bet 2019. gadā piedalījās starptautiskajā koru festivālā un simpozijā Čedžudo salā Dienvidkorejā.[15] 2018. gada dziesmu svētku koru karos jaukto koru konkurencē "Juventus" ieguva 3. vietu.[16]

2023. gada XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku koru konkursa finālā “Koru kari” ieguvis pirmo vietu jaukto koru grupā. 2022. gada nogalē JUVENTUS kā vienīgais pārstāvis no Latvijas saņēma ceļazīmi dalībai prestižajā 17. Starptautiskajā koru konkursā “Gallus Maribor” Mariborā (Slovēnijā) 2023. gada aprīlī, kas ir viens no sešiem Eiropas Kordziedāšanas asociācijas “Grand Prix” biedriem. Sīvā cīņā ar augstākās raudzes amatierkolektīviem no visas pasaules JUVENTUS izcīnīja godpilno 5. vietu.

Koris "Juventus" ir piedalījies arī neakadēmiskos projektos, 2015. gadā kopā ar grupu DaGamba un orķestri Sinfonietta Rīga uzstājoties festivālā Positivus[17] un 2021. gadā atkārtojot sadarbību ar DaGamba festivālā "Laivā".[18]Koris vēl ir sadarbojies ar DJ Rudd, Donu, Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, pūtēju orķestri “Rīga” un daudziem citiem.

Kora JUVENTUS 100 gadu jubileja

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes jauktais koris JUVENTUS atzīmēja 100 gadu jubileju. Kopš šī datuma koris nedzīvoja klusumā, bet veidoja kolektīva skaistāko atjaunotni – “Jauns sākums”. Divarpus gadu garumā, spītējot pandēmijai, koris JUVENTUS mākslinieciskā vadītāja Valda Tomsona vadībā nepaguruši strādāja mēģinājumos gan klātienē, gan attālināti un neskaitāmas stundas pavadīja Latvijas Radio 1. studijā, lai 2022. gada 21. maijā 12 kora simtgadei veltītie jaundarbi, kurus radījuši 12 izcili latviešu komponisti, piedzīvotu pirmatskaņojumu un izlaistu albumu "Jauns sākums" populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs.

Simtgades svinību cikls tika noslēgts 2023. gada 21.oktobrī ar koncertu “Kopība”, kura pirmajā daļā tika atskaņota Kaspara Zemīša “Mesa”. Savukārt koncerta otrajā daļā pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes opuss “Kopība” ar Sondras Zaļupes tekstu.

Mākslinieciskie vadītāji un galvenie diriģenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncertmeistari

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1978.–2018. Ilze Dzērve

Godalgas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970., 1973., 1977., 1985., 2023. – 1. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"
1965., 1980., 1990. – 2. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"
1993., 2018. – 3. vietas laureāts Dziesmu svētku "koru karos"
1967. – 2. vieta Tautas koru skatē Ventspilī
1983., 1997. – 1. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"
1979. – 2. vieta Kauņas starprepubliku augstskolu koru konkursos "Juventus"
1992. – "Grand Prix" Starptautiskajā jauniešu koru konkursā Beļģijā
1997. – "Grand Prix" Šīenas starptautiskajā koru konkursā Norvēģijā
2005. – 2. vieta un zelta diploms Lindenholchauzenas koru konkursā "Harmonie" Vācijā
2007. – 4. vieta garīgās mūzikas un tautas mūzikas kategorijās E. Grīga starptautiskajā koru konkursā Bergenā, Norvēģijā
2011. – 1. vieta jaukto koru kategorijā un "Grand Prix" IX Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā "Sudraba zvani" Daugavpilī
2011. – 1. vieta jaukto koru kategorijā Ohridas starptautiskajā koru konkursā Maķedonijā
2011. – 2. vieta jaukto koru kategorijā un konkursa "Grand Prix" (Grand Amber Prize) S. Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā, Lietuvā
2013. – 1. vieta un speciālbalvas par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un interesantāko programmu augstskolu koru konkursā "Juventus"[19]
2013. – 2. vieta Māsmehelenas starptautiskajā koru konkursā Beļģijā[20]
2015. – 1. vieta un speciālbalvas par interesantāko programmu, labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko 20. – 21. gadsimta skaņdarba izpildījumu augstskolu koru konkursā "Juventus"[21]
2017. – "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 53. starptautiskajā koru festivālā Montrē Šveicē[22]
2018. – "Grand Prix" un 1. vieta jaukto koru kategorijā 14. starptautiskajā koru konkursā "Mundus Cantat" Sopotā, Polijā

2023. – 5. vieta starptautiskajā koru konkursā "Gallus Maribor" Mariborā, Slovēnijā

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 4. decembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 4. maijā.
  3. ↑ "Iekšzeme", Latviju Muzika, 1921. 1. aprīlis.
  4. ↑ "Iekšzeme", Latviju Muzika, 1921. 1. maijs.
  5. ↑ Bobkovics, A. "Atmiņas no L.U. kora 10 gadu darbības", Studentu Dzīve, 1930. 20. oktobris.
  6. ↑ Stikāne, V. "Latvijas Universitātes koris un LU mūzikas direktors Artūrs Bobkovics", Universitātes Avīze, 1999. gada 15. aprīlis
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 Juventus 90 gadi. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. ISBN 978-9984-823-17-1
  8. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  9. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  10. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  11. ↑ https://citeseerx.ist.psu.edu/viewdoc/download?doi=10.1.1.863.2278&rep=rep1&type=pdf. Tukšs vai neesošs |title=
  12. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  13. ↑ «http://www.juventus.lv/kora-makslinieciskie-vaditaji-koncertmeistari-un-kormeistari/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. maijā. Skatīts: 2016. gada 4. decembrī.
  14. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  15. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  16. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  17. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  18. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 18. aprīlī.
  19. ↑ Ulmane, G. "Jauktais koris "Juventus"", Pēc 6 mirkļiem 100 gadi, 2013. 26. septembris. Pieejams: http://www.mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-juventus/ Arhivēts 2013. gada 5. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  20. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2018. gada 7. septembrī.
  21. ↑ http://www.choras.lt/readarticle.php?article_id=2290[novecojusi saite]
  22. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. maijā. Skatīts: 2017. gada 25. aprīlī.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jauktais_koris_%22Juventus%22&oldid=4156895"