Sievietes Ungārijā

Vikipēdijas lapa
Ungāru zemniece, 17. gs

Sievietēm Ungārijā ir bijusi milzīga loma Ungārijas sabiedrības veidošanā, īpaši pēdējos 200 gados. Ungāriju sievietes tēla veidošanos veicināja reliģija (romas katolicisms, luterānisms, kalvinisms un arī daļēji pareizticība), vēstures gaita (komunistiskā ideoloģija) un Ungārijas integrācijas process Eiropas Savienībā. Ungārija šobrīd ieņem 42. vietu dzimumu nevienlīdzības indeksā.[1] 93,2% no sievietietēm vecumā no 25 gadiem ir vidējā izglītība un 57,8% ir oficiāli nodarbinātas.[2] Global Gender Gap Report sarakstā Ungārija ieņem 87. vietu.[3]

Pirms Pirmā pasaules kara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēteris Baranijs 1790. gadā iesniedza pieteikumu Ungārijas muižniecības Nacionālajai asamblejai ar lūgumu piešķirt muižniecēm tiesības pārraudzīt sapulces darbību, uzskatot, ka sievietes spēs audzināt jaunu savai dzimtenei lojālu paaudzi. Tomēr asambleja noraidīja šo pieteikumu.[4] 1817. gadā Ungārijā tika izveidota Pešteras sieviešu labdarības biedrība – pirmā sieviešu organizācija. Līdz gadsimta beigām valstī tika izveidots vairāki simti šādu organizāciju, kurām tomēr nebija liela politiska svara un ietekmes.[4]

19. gadsimta vidū sievietes ieguva tiesības uz vidējo izglītību, 1895. gadā universitātēs atļāva studēt filozofiju, medicīnu un farmāciju. Cilvēktiesību aktīvisti ar saviem centieniem paplašināja sieviešu tiesības Austrijā un Ungārijā. 1904. gadā Rozika Švimere Ungārijā nodibināja Feministu asociāciju,[4] kas aģitēja par balsošanas tiesību piešķiršanu sievietēm vēlēšanās un trīs reizes bez panākumiem iesniedza petīcijas parlamentam. 1910. gadā tika nodibināta Vīriešu līga par sieviešu balsstiesībām, bet 1913. gadā Budapeštā notika Starptautiskās sieviešu balsstiesību alianses 7. kongress.[4] Feministu asociācija sadarbojās ar Budapeštas pilsētas pārvaldi sieviešu nodarbinātības jautājumos, kā arī izdeva žurnālu par sieviešu problēmām.[4]

Starpkaru gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neatkarīgā Ungārija tika definēta kā nacionāla valsts, tāpēc sieviešu kustībai bija jāpielāgojas šiem jaunajiem apstākļiem.[5] 1919. gadā komunisti ar Belu Kunu pie varas bija neilgu laiku, un feministu grupas kļuva mazākas un mazāk ietekmīgas. Viņiem bija jāiet pagrīdē un jāveido jaunas attiecības ar komunistiem un radikāli kreisajiem. Daļēji sievietes ir panākušas balsstiesību paplašināšanu un tiesības strādāt parlamentā.[5] Pateicoties partiju politiskās ietekmes pieaugumam valstī, sievietes piesaistīja uzmanību un ieguva atbalstu kā bērnu mātes - Ungārijas nākamās paaudzes.[5] Sieviešu organizācijas paplašinājās arī Otrā pasaules kara laikā [5] .

Sufražisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļējas vēlēšanu tiesības ungāru sievietēm tika piešķirtas 1922. gadā, bet pilnīgas tikai 1945. gadā,[6] savukārt Ungārijas Tautas Republikā tās nebija pietiekami skaidri izteiktas. Sievietes bija 18% no Ungārijas parlamenta deputātiem 1949. un 30% 1980. gadā, taču tās sanāksmēs bieži nepiedalījās, lai gan tās ietekmēja lēmumu pieņemšanu. Sieviešu skaits parlamentā ir sarucis līdz 7% pirmajās brīvajās vēlēšanās 1990. gadā,[6] 2014. gadā tās bija 10,1% no visiem deputātiem.[7]

Ungārijas Tautas Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviete Sociālistiskajā Ungārijā tika uzskatīta galvenokārt par bērna māti, kas apzīmēja Ungārijas nākotni, ungāru strādnieka sievu un pašu strādnieci. Sievietes Ungārijā varēja ieņemt gandrīz jebkuru darba amatu. Tāpat kā vīriešiem, viņām tika garantētas pamata pilsoniskās tiesības un brīvības saskaņā ar Ungārijas Tautas Republikas konstitūciju.[8] Sievietes varēja brīvi iegūt vidējo un augstāko izglītību jebkurā jomā, tostarp dabaszinātņu jomās un specialitātēs, kas saistītas ar inženierzinātnēm un rūpniecību.[9]

Mūsdienu Ungārija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā radās jaunas feministiskās kustības, kas iestājās par sieviešu tiesību un brīvību paplašināšanu. Deviņdesmitajos gados Feministu tīkls un Jauno demokrātu federācija kļuva par vadošajām politiskajām kustībām kuru mērķi bija sieviešu atbalsts Ungārijā.[10] Tomēr daži jautājumi Ungārijā joprojām ir pretrunīgi: konservatīvās partijas atbalsta abortu aizliegumu valstī, dažas citas partijas cenšas mainīt vardarbības ģimenē kriminalizāciju. 1997. gadā tika dekriminalizēta izvarošana laulībā.[11] 1997. gadā Ungārija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju pret cilvēku tirdzniecību.[12]

Ģimene un veselība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ungārija šobrīd atsakās no tradicionālās laulības formālu ceremoniju ziņā, daudzas ģimenes tiek veidotas uz kopdzīves pamata. 2015. gadā 47,9% bērnu piedzima de jure neprecētām sievietēm.[13] Vidēji uz 100 sievietēm 2015. gadā piedzima 143 bērni.[14] Māšu mirstība valstī 2010. gadā bija 21 sieviete uz 100 tūkstošiem.[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Women in Parliaments: World Classification». Skatīts: 2017-05-23.
  2. «LFS by sex and age - indicators». Skatīts: 2017-05-23.
  3. «The Global Gender Gap Report 2013». World Economic Forum. 12–13. lpp. Skatīts: 2017-05-23.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Hungarian Studies Review, 1999». web.archive.org. 2016-03-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2023-05-07.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Andrea Peto, “Hungarian women in politics, 1945-51,” in Power and the People: A Social History of Central European Politics, 1945-56, eds. Eleonore Breuning, Jill Lewis, and Gareth Pritchard (Manchester University Press, 2005), chapt. 16.
  6. 6,0 6,1 «Архивированная копия». Skatīts: 2017-05-23.
  7. «Women in Parliaments: World Classification». Skatīts: 2017-05-23.
  8. Laszlo Kürti, “Hungary,” in Eastern Europe: Politics, Culture, and Society Since 1939, ed.Sabrina Ramet (Bloomington: Indiana University Press, 1998), 76-77.
  9. Sharon L. Wolchik, “Women and the Politics of Gender in Communist and Post-Communist Central and Eastern Europe,” in Eastern Europe: Politics, Culture, and Society Since 1939, ed. Sabrina Ramet (Bloomington: Indiana University Press, 1998), 286.
  10. Chris Corrin, Magyar Women: Hungarian Women’s Lives, 1960s-1990s (New York: St.Martin’s Press, 1994), 7-8.
  11. «Архивированная копия». Skatīts: 2017-05-23.
  12. «Full list». Skatīts: 2017-05-23.
  13. «Eurostat - Tables, Graphs and Maps Interface (TGM) table<». Skatīts: 2017-05-23.
  14. «The World Factbook — Central Intelligence Agency». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-10-28. Skatīts: 2017-05-23.
  15. «The World Factbook — Central Intelligence Agency». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-30. Skatīts: 2017-05-23.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]