Sirds glikozīdi
Sirds glikozīdi ir augu izcelsmes vielas (glikozīdi), kas rada izteiktu kardiotonisku darbību. Sirds glikozīdi veicina miokarda darbību, stimulējot ekonomiskāku un līdz ar to efektīvāku sirdsdarbību. Sirds glikozīdus izmanto sirds mazspējas ārstēšanā, kas biežāk attīstās išēmiskās sirds slimības fonā, pie dažādas etioloģijas miokarda infarkta un sirds ritma traucējumiem.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sirds glikozīdu vēsture sākas 1775. gadā, kad botāniķis Viljams Viterings aprakstījis gadījumu par sievieti, kura slimojusi ar hidropsu un atbrīvojās no tūskas un aizdusas, lietojot uzpirkstītes tinktūru.[2] Tad Viljams Viterings sācis pētīt uzpirkstītes ietekmi uz tūsku un aizdusu. Pētniecisko darbu rezultātā tika standartizēti uzpirkstītes lapu preparāti un dotas rekomendācijas par slimnieku atlasi ārstēšanai. Standartizācijas izejviela bija balts pulveris. Lietojot preparātus, netika ievērota piesardzība un biežu un izteiktu blakņu dēļ sirds glikozīdu lietošana tika aizliegta uz apmēram simts gadiem.[2]
No 19. gadsimta beigām tika sperti soļi cīņā pret intoksikācijas parādībām, tajā skaitā samazinot dozas. Taču netika atrastas drošas ārstnieciskas metodes, līdz ar to nebija skaidras preparātu lietošanas indikācijas. 19. gadsimta beigās ārstu lielākā daļa uzskatīja uzpirkstīti par diurētisko augu, citi — par diurētisko ar izteiktu vemšanu stimulējošu darbību. Tikai 20. gadsimtā tika atklāts uzpirkstītes pozitīvs inotropais efekts.[2]
Ķīmiskā struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā visiem pārējiem glikozīdiem, sirds glikozīdu molekulas sastāv no divām daļām — ogļhidrāta daļas (cukurdaļas jeb glikona, kas bieži ir vienkārši glikoze) un aglikona. Sirds glikozīdu aglikoni ir ciklopentānperhidrofentantrēna atvasinājumi un pieder steroīdu klasei, kurai pieder arī citi savienojumi, ko ražo augi un dzīvnieki, piemēram D vitamīns, steroīdu saponīns, fitosterīni un holesterīni, žultsskābes, dzimumhormoni.[3]
Preparāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenie sirds glikozīdu preparāti ir digoksīns, digitoksīns, deslanozīds, lanatozīds C, strofantīns K. Taču zināmi arī citi preparāti — ubaīns, metildigoksīns, korglikons, acetildigitoksīns,[4] adonizīds, scillorēns, kordihīds,[1] oleandrīns[5], konvallarīns, konvallamarīns[6], konvallotoksīns, cerebrīns,[7] tevetīni (indīgi sirds glikozīdi).
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sirds glikozīdus iedala trīs grupās:[4]
- polārie jeb hidrofilie — strofantīns K, korglikons, ubaīns. Tie slikti absorbējas (uzsūcas) no gremošanas trakta; izdalās vairāk ar nierēm; tie slikti savienojas ar olbaltumiem.
- nepolārie jeb lipofilie — digitoksīns, acetildigitoksīns. Labi absorbējas gremošanas traktā; ātri savienojas ar olbaltumiem (albumīniem); nonāk aknās, ekskretējas ar žulti un reabsorbējas no gremošanas trakta; plazmā ir ar olbaltumvielām saistītā stāvoklī.
- nosacīti polārie (daļēji lipofilie un daļēji hidrofilie) — digoksīns, lanatozīds C, metildigoksīns. No gremošanas trakta absorbējas uz 40-80 % procentiem; daļēji ekskretējas ar urīnu neizmainīti un daļēji metabolizējas aknās.
| Vielas nosaukums (sinonīmi) | Struktūrformula | Auga nosaukums | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Polārie jeb hidrofilie | |||||
| Strofantīns K (cimarīns) | 
|
Apocynum cannabinum, Apocynum venetum | |||
| Korglikons | Maijpuķīte (Convallaria majalis) | ||||
| Ubaīns (strofantīns G) | 
|
Strophanthus gratus un Acokanthera ouabaio | |||
| Nepolārie jeb lipofilie | |||||
| Digitoksīns | 
|
Sarkanā uzpirkstīte (Digitalis purpurea) | |||
| Acetildigitoksīns | 
|
Villainā uzpirkstīte (Digitalis lanata) | |||
| Nosacīti polārie | |||||
| Digoksīns | 
|
Villainā uzpirkstīte (Digitalis lanata) | |||
| Lanatozīds C (izolanīds) | 
|
Villainā uzpirkstīte (Digitalis lanata) | |||
| Metildigoksīns (medigoksīns) | 
|
Villainā uzpirkstīte (Digitalis lanata) | |||
Darbības mehānisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sirds glikozīdiem ir 4 darbības mehānismi:
- Pozitīvais [+] inotropais efekts- sirds mazspējas gadījumā sirds glikozīdi pastiprina sirds kontrakcijas. Veselas sirds kontrakcijas tie ietekmē maz- tiek pastiprinātas sistoles- tās kļūst enerģiskākas un īslaicīgākas, turklāt, labvēlīgi tiek ietekmēti bioķīmiskie procesi sirds muskulī. Šo darbību sauc par sistolisko jeb pozitīvo inotropo darbību [gr. is, irtos - muskulis, spēks + tropos - virziens]. Sirds glikozīdi, palielinādami sirds darbu, samazina relatīvo skābekļa un glikozes patēriņu. Sirds glikozīdu stimulējošās darbības mehānisms ir saistīts ar to kavējošo ietekmi uz magnijatkarīgo Nātrija - Kālija Adenozīntrifosfatāzi [Na-K-ATF-āzi], kas tiek uzskatīta par sirds receptoru, tādējādi, traucējot nātrija jonu iziešanu un kālija jonu ieiešanu miokarda šūnās diastoles laikā, tas ir, tiek sabojāts "nātrija-kālija sūknis". Līdz ar to nātrija intracelulārā koncentrācija pieaug, bet kālija - samazinās, tajā pašā laikā aktivējot nātrija - kalcija apmaiņu, kā rezultātā miokarda šūnās paaugstinās brīvo kalcija jonu koncentrācija, kuri ir nepieciešami reakcijai, kas izraisa muskuļu šķiedru kontrakciju.
- Sirds mazspējas gadījumā parasti mēdz būt tahikardija un sirds kontrakciju skaits var sasniegt 100-140x/min un vairāk. Šādas biežas kontrakcijas ir maz produktīvas, jo ļoti īsajā diastolē sirds kambari nepaspēj piepildīties ar asinīm. Otra vērtīga sirds glikozīdu īpašība ir tas, ka tie sirds mazspējas gadījumā palēnina sirdsdarbību, izraisa bradikardiju. Šo sirds glikozīdu darbību sauc par Negatīvo hronotropo darbību [gr. chronos - laiks]. Sirds glikozīdu ietekmē diastoles pagarinās un sirds dobumi labi piepildās ar asinīm, kam seko spēcīgas sistoles, palielinās sirds minūtes tilpums un likvidējas asins sastrēgums gan lielajā, gan mazajā asinsrites lokā.
- Negatīvā dromotropā darbība [gr. dro-mos - skrējiens] - impulsu pārvades kavēšana sirds vadīšanas sistēmā [terapeitiskās devās kavē atrioventrikulāro pārvadi, toksiskās var izraisīt atrioventrikulāro blokādi. Atrioventrikulāras pārvades traucējumi ir nevēlami normāla sinusa ritma gadījumā. Šo darbību izmanto mirdzaritmijas un supraventrikulāras tahikardijas ārstēšanā.
- Pozitīvā batmotropā darbība [gr. batmos - slieksnis] - sirds glikozīdu ietekmē tiek pazemināts miokarda ierosināmības slieksnis. Sirds glikozīdi paaugstina sirds muskuļa ierosināmību jeb uzbudināmību, kas var būt par cēloni sirds aritmijām. Šī darbība ir nevēlama un tās pamatā ir hipokaliēmija un hiperkalciēmija.[8][9][10][11] Galvenais sirds glikozīdu efekts ir pozitīvs inotropais efekts, kas nozīmē, ka sirds saraušanās spēks palielinās.[4] Sirds glikozīdi kavē ATFāzes atkarīgo Na+-K+ sūkņu darbību miokardā, no kā Na+ uzkrājas šūnas iekšējā vidē, un palielinās apmaiņa starp Na+ un Ca2+. Intracelulāras Ca2+ koncentrācijas paaugstināšanās kardiomiocītos noved pie paātrinātas sirds saraušanās un līdz ar to palielinās tās izsviešanas frakcija.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Харкевич Д.А. Фармакология: Учебник для вузов: Издание десятое / М.: ГЭОТАР-Медиа, 2010. - 908 с. ISBN 978-5-9704-1568-9
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Кардиология: национальное руководство. / Беленков Ю. Н., Оганов Р. Г. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2007. - 1255 с. ISBN 978-5-9704-0913-8
- ↑ Сердечные гликозиды, общая характеристика.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Клиническая фармакология: нацилнальное руководство / под ред. Белоусова Ю. Б., Кукеса В. Г., Лепахина В. К., Петрова В. И. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2009. - 976 с. - (Серия "Национальные руководства"). ISBN 978-5-9704-0916-9
- ↑ Felth, J; Rickardson, L; Rosén, J; Wickström, M; Fryknäs, M; Lindskog, M; Bohlin, L; Gullbo, J (2009). Cytotoxic effects of cardiac glycosides in colon cancer cells, alone and in combination with standard chemotherapeutic drugs. Journal of Natural Products 72 (11): 1969–74. doi:10.1021/np900210m PMID 19894733.
- ↑ Materia Medica, General Therapeutics, and Pharmacy. The American Journal of the Medical Sciences 57 (114): 527–528. April 1869.
- ↑ Doering W, König E, Sturm W (1977). (nosaukums Vāciski) Digitalis intoxication: specifity and significance of cardiac and extracardiac symptoms. part I: Patients with digitalis-induced arrhythmias (tulkots angliski). Zeitschrift für Kardiologie, 66 (3): 121–128. PMID 857452.
- ↑ Yves Juillière, Michel Galinier, Anne Rollin, Philippe Maury. «Role of digoxin in controlling the ventricular rate during atrial fibrillation: a systematic review and a rethinking». Research Reports in Clinical Cardiology (English), 2014-05-07. Skatīts: 2019-04-09.
- ↑ «digitalis_glycosides [TUSOM | Pharmwiki]». tmedweb.tulane.edu (angļu). Skatīts: 2019-04-09.
- ↑ Smith, T. W. (1984). "The basic mechanism of inotropic action of digitalis glycosides". Journal De Pharmacologie 15 Suppl 1: 35–51. ISSN 0021-793X. PMID 6328127.
- ↑ Belz, G. G.; Breithaupt-Grögler, K.; Osowski, U. (2001). "Treatment of congestive heart failure--current status of use of digitoxin". European Journal of Clinical Investigation 31 Suppl 2: 10–17. ISSN 0014-2972. PMID 11525233.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sirds glikozīdi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)