Smaiļošana un kanoe airēšana

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Smaiļošana un kanoe)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Smaiļošana un kanoe airēšana
{{{nosaukums}}}
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns ICF
Pirmsākumi 19. gadsimta beigas, Anglija
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem
nav
Veids Ūdens sporta veids
Olimpiskās spēles Kopš 1936. gada (demonstrēts 1924.)


Smaiļošana un kanoe airēšana ir ūdens sporta veids uz mierīga vai stāvoša ūdens, reizēm tiek saukts arī par gludūdens airēšanu. Sportists atrodas laivā ar seju braukšanas virzienā un airē ar divu lāpstiņu vai vienas lāpstiņas airi.

Smaiļošanas un kanoe airēšanas sprinta sacensības notiek taisnās distancēs, kuras izvieto ezerā vai upē ar mazu straumi, kā arī speciāli veidotos mākslīgajos airēšanas kanālos. Īsajās distancēs sportisti airē pa celiņiem, kas atdalīti ar bojām. Garo distanču un maratona sacensības notiek bez celiņiem, tām ir pagriešanās punkti, kurus atzīmē ar bojām. Sacensību uzvarētājs ir sportists, kurš distanci no starta līdz finiša līnijai, atbilstoši sacensību noteikumiem, veic visīsākajā laika posmā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā atsevišķs sporta veids smaiļošana un kanoe airēšana izveidojās 19. gadsimta beigās. Par sportiskās smaiļošanas aizsācēju pasaulē ir pieņemts uzskatīt Džonu Mak-Gregoru, kurš 1860. gadā uzbūvēja vieglu, izturīgu vienvietīgu koka laivu "Rob-Roi" - 4,57 m garu, 0,76 m platu un veica vairākus ceļojumus pa Viduseiropas upēm. Šī laiva kļuva par prototipu tām laivām, kuras vēlāk radās Anglijā un ASV, plašāk pazīstamās ar nosaukumu "rob-roi kanoe". 1866. gadā Mak-Gregors Londonā nodibināja "Karalisko kanoe klubu", kurš ir pirmā šāda veida organizācija Pasaulē. Kopš 1868. gada šis klubs sāka rīkot oficiālas sacensības, kuras var uzskatīt par pirmajām sacensībām šajā sporta veidā. Pirmie smaiļošanas un kanoe airēšanas paraugdemonstrējumi Olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Parīzē, bet 1936. gada Berlīnē, smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensības vīriešiem tika iekļautas spēļu programmā. Tajās piedalījās airētāji no 20 valstīm, kas sacentās 9 distancēs. Sieviešu sacensības šajā sporta veidā, pirmo reizi olimpiskajās spēlēs tika iekļautas 1948. gadā, tā kā nesen bija noticis 2. Pasaules karš, tajās piedalījās tikai 17 valstu airētāji.

Inventārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laivas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās kanoe federācijas (ICF) atzītās laivas ir K-1, K-2, K-4, C-1, C-2 un C-4, kur burts apzīmē laivas veidu, bet skaitlis sportistu skaitu laivā. "K" ir smailīte (no angļu val. kayak), bet "C" ir kanoe (no angļu val. canoe; vai arī par godu laivas rašanās vietai - no angļu val. Canada). Kanādā pastāv arī sacensību klase C-15, jeb „kara kanoe”, bet novecojusi laivu klase ir C-7. Starptautiskās Kanoe federācijas noteikumi regulē sacensību laivu parametrus, definējot to maksimālo pieļaujamo garumu, minimālo svaru un pieļaujamo laivas plūdlīnijas kontūru. Senāk sacensību laivas tika gatavotas no koka, bet mūsdienās no dažādiem sintētiskajiem materiāliem, piemēram, karbonšķiedras, kevlara, aramīda šķiedras un epoksīdsveķiem.

Smailītes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smaiļotājs (K-1)

Smailītē sportists sēž ar seju airēšanas virzienā un airē ar divu lāpstiņu airi. Laiva ir vadāma ar stūres sistēmu, kuras spura zem laivas, bet vadības mehānisms pie sportista kājām. Komandu laivās, divniekos un četriniekos, stūri vada priekšā sēdošais sportists.

Starptautiskās Kanoe federācijas noteiktie laivu izmēri, kuri tiek izmantoti arī oficiālajās smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensībās Latvijā:

Laivas klase Minimālais svars Maksimālais laivas garums
К1 (smailīte-vieninieks) 12 kg 520 cm
К2 (smailīte-divnieks) 18 kg 650 cm
К4 (smailīte-četrinieks) 30 kg 1100 cm

Kanoe laivas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanoe airētājs (C-1)

Kanoe laivās sportisti sēž uz viena ceļa ar seju airēšanas virzienā un airē ar vienas lāpstiņas airi. Kanoe laivas tiek stūrētas tikai ar airi, to izgriežot nepieciešamajā leņķī.

Starptautiskās Kanoe federācijas noteiktie laivu izmēri, kuri tiek izmantoti arī oficiālajās smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensībās Latvijā:

Laivas klase Minimālais svars Maksimālais laivas garums
C1 (kanoe-vieninieks) 14 kg 520 cm
C2 (kanoe-divnieks) 20 kg 650 cm
C4 (kanoe-četrinieks) 30 kg 900 cm


Airi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smaiļošanā un kanoe airēšanā izmanto izmanto divu lāpstiņu vai vienas lāpstiņas airus. Vienas lāpstiņas airis sastāv no aira roktura, kāta un vienas lāpstiņas. Šos airus izmanto kanoe airētāji. Sacensību kanoe airiem lāpstiņa, parasti, ir īsa un plata, ar spēka plakni tajā lāpstiņas pusē, kura ir ar plakana, vai arī nedaudz izliekta. Rokturis ir tipiski garāks par ceļojumu kanoe airi, jo sēžot uz ceļa, airētājs atrodas citā pozīcijā un augstāk ceļ airi pāri laivas malai ūdenī. Jaunākie kanoe sacensību airi ir ar nedaudz ieliektu rokturi. Daži augstas klases kanoe airētāji dod priekšroku airim ar karbona šķiedras rokturi, kurš ir piestiprināts koka lāpstiņai, kamēr citi augstās klases airētāji airē ar airiem, kuri no karbona šķiedras ir izgatavoti pilnībā.

Divu lāpstiņu airis sastāv no aira kāta un divām lāpstiņām, šos airus izmanto smaiļotāji. Divu lāpstiņu airus mēdz saukt arī par spārnu airiem, jo to lāpstiņu formas atgādina spārnus. Šie airi ir efektīvāki par tradicionālajiem karotes airiem, iespējams, tāpēc, ka tie rada papildus ūdens spiedienu virzienā, kurā laiva pārvietojas. Spārnu aira lāpstiņa ir izturējusi straujo evolūciju pēdējās trīs desmitgadēs, attīstoties no pilnīgi plakanas lāpstiņas, par vairāk izteikti izliektu lāpstiņu, lai labāk varētu aizķert ūdeni.

Sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K-2

Smaiļošanas un kanoe airēšanas sprinta sacensības notiek taisnās distancēs, kuras izvieto ezerā vai upē ar mazu straumi, kā arī speciāli veidotos mākslīgajos airēšanas kanālos. Īsajās distancēs sportisti airē pa celiņiem, kas atdalīti ar bojām. Garo distanču un maratona sacensības notiek bez celiņiem, tām ir pagriešanās punkti, kurus atzīmē ar bojām. Sacensību uzvarētājs ir sportists, kurš distanci no starta līdz finiša līnijai, atbilstoši sacensību noteikumiem, veic visīsākajā laika posmā.

ICF atzītās sacensības ir

Sievietēm un vīriešiem K-1, K-2, K-4, C-1, C-2, C-4 200m, 500m, 1000m
Sievietēm un vīriešiem K-1, K-2, K-4, C-1, C-2 5000m

Katrās sacensībās priekšbraucienu, pusfinālu un finālu skaits ir atkarīgs no dalībnieku skaita. Starptautiskajās sacensībās airēšanas kanālam ir jābūt aprīkotam ar 9 paralēliem, taisniem un atdalītiem celiņiem, starta sistēmu, starta torņiem un finiša torni. Sacensības notiek pēc īpašiem ICF noteikumiem.[1]

Distances[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās kanoe federācijas (ICF) atzītās distances ir 200m, 500m, 1000m un 5000m vīriešiem un sievietēm.

  • Sprints — 200m
  • Īsā distance — 500m
  • Vidēji garā distance — 1000m
  • Garās distances — garākas par 1000m un īsākas par 10 000m, garākas par 10 000m ir airēšanas maratona distances.

Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Canoe-kayak-marathon.jpg
Olympic rings with white rims.svg

Smaiļošana un kanoe airēšana ir olimpiskais sporta veids. Šīs sacensības Olimpiskajās spēlēs ir iekļautas no 1936. gada Berlīnē vīriešiem un 1948. gada Londonā sievietēm. Pirmie smaiļošanas un kanoe airēšanas paraugdemonstrējumi Olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Parīzē. Olimpiskās distances ir:

  • C-1 1000m vīriešiem
  • K-1 1000m vīriešiem
  • C-2 1000m vīriešiem
  • K-2 1000m vīriešiem
  • K-4 500m vīriešiem
  • K-1 200m vīriešiem
  • K-1 200m sievietēm
  • C-1 200m sievietēm
  • K-1 500m sievietēm
  • K-2 500m sievietēm
  • C-2 500m sievietēm
  • K-4 500m sievietēm

Ievērojamākie Olimpisko zelta medaļu ieguvēji ir Birgita Fišere ar astoņām zelta medaļām [2] kopš 1980. gada un Gerts Fredriksons ar 6 zelta medaļām[3], laikā no 1948. gada līdz 1960. gadam.


  • 1964. gadā Olimpiskā programma tika pilnībā pārveidota un uzlabota. 1976. gadā tika iekļautas distances K-1, K-2, C-1 500m un distanču skaits pieauga līdz 11.
  • Dažu valstu boikota dēļ, olimpiskajās spēlēs, kuras notika PSRS 1980. gadā, piedalījās tikai 23 valstis. Neskatoties uz boikotu, Maskavā notikušajās spēlēs, tika izmantoti automātiskie laivu turēšanas mehānismi.
  • 1984. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā piedalījās 27 valstis, gandrīz lielākā daļa Austrumu bloka valstu nepiedalījās. Vienīgās izmaiņas sacensību programmā bija K-4 sieviešu distances pievienošana.
  • Smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensības veiksmīgi notika arī 1988. gadā Seulā, 1992. gadā Barselonā, 1996. gadā Atlantā, 2000. gadā Sidnejā un 2004. gadā Atēnās.
  • 2008. gada Olimpiskās spēles Pekinā bija 18. spēles, kurās ir iekļauta smaiļošana un kanoe airēšana.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]