Sudrabu Edžus iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Sudrabu Edžus iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Sudrabu Edžus iela
Sudrabu Edžus iela
Sudrabu Edžus iela 16
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Apkaime Mežaparks
Garums 608 metri[1]
Atklāta 1910. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
  • Līneburgas iela (1910–1915; 1917–1923)
  • Ilmeņa iela (1915–1917)
  • Fīrikera iela (1923–1950)
  • Sudraba Edžus iela (1950–1987)
Joslu skaits 2
Segums asfaltbetons
Sudrabu Edžus iela Vikikrātuvē

Sudrabu Edžus iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē. Tā sākas krustojumā ar Kokneses prospektu un beidzas krustojumā ar Ezermalas ielu. Ielas kopējais garums ir 608 metri[1], tā ir klāta ar asfaltbetona segumu un ir nosaukta par godu latviešu pedagogam un rakstniekam Sudrabu Edžum. Ielā ir savrupmāju apbūve.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī iela pirmoreiz ir minēta Rīgas ielu sarakstos 1910. gadā ar nosaukumu Līneburgas iela. No 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Ilmeņa iela, 1917. gadā iela atkal ieguva Līneburgas ielas nosaukumu. 1923. gadā nosaukums tika mainīts uz Fīrikera ielu. Latvijas PSR laikos nosaukums bija Sudraba Edžus iela, 1987. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu.[2]

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudrabu Edžus iela ir savienota ar šādām ielām:

Ievērojamas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. «Mežaparka ielas (N - V)». citariga.lv. Skatīts: 2019. gada 7. jūnijs.
  3. «Nams Sudrabu Edžus ielā 1». Zudusī Latvija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 20. jūnijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Sudrabu Edžus iela». mantojums.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 20. jūnijā.
  5. «Arhitekta B. Bīlenšteina nams». Zudusī Latvija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. novembrī. Skatīts: 2020. gada 20. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]