Sojas mērce
Sojas mērce ir no sojas pupiņu pastas izgatavota garšviela, kura tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas laikā,[1] un ir ļoti populāra ēdiena piedeva Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā.[2] Tradicionāli tā tiek gatavota raudzējot sojas pupiņu, grauzdētu kviešu, sālsūdens un Aspergillus oryzae vai Aspergillus sojae pelējuma sēnīšu maisījumu.[3] Tiek uzskatīts, ka sojas mērce satur spēcīgu umami garšu.
Sojas mērce tiek izmantota kā sastāvdaļa receptēs, kā arī tiek pasniegta kā piedeva kopā ar dažādiem ēdieniem, piemēram, rīsiem, nūdelēm un suši vai sašimi.[4]
Pasaulē lielākais sojas mērces ražotājs ir Kikkoman.[5]
Uzturvērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pētījumā, kuru veica Singapūras Nacionālā universitāte, tika konstatēts, ka ķīniešu tumšā sojas mērce satur 10 reizes vairāk antioksidantu nekā sarkanvīns.[6] Nepasterizēta sojas mērce ir bagāta ar pienskābes baktērijām.[7]
Sojas mērcē ir zemāks izoflavonu līmenis, nekā citos sojas produktos, piemēram, tofu vai edamame.[8] Tā kā sojas pagatavošanā tiek izmantots liels sāls daudzums, sojas mērcei var būt augsts sāls saturs — no 14% līdz 18%. Tiek arī gatavotas sojas mērces ar pazeminātu nātrija saturu, taču tās pagatavot ir sarežģīti, jo sāls fermentācijas procesā ir nepieciešams, lai novērstu mikroorganismu savairošanos.[9]
100 mililitru sojas mērces (saskaņā ar USDA) satur:
- Enerģētiskā vērtība: 60 kcal
- Tauki: 0,1 g
- Ogļhidrāti: 5,57 g
- Šķiedrvielas: 0,8 g
- Olbaltumvielas: 10,51 g
- Sāls: 6 g
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Sally Gao. «A History Of Soy Sauce In 1 Minute». Culture Trip (angļu), 2016-12-13. Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ Norio Tanaka. «Shōyu: The Flavor of Japan». web.archive.org, 2009-02-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-02-26. Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ Michael J. Leboffe. Microbiology : laboratory theory and application (2nd ed izd.). Englewood, Colo. : Morton Pub. Co, 2006. 317. lpp. ISBN 0-89582-708-5. OCLC 66920285.
- ↑ Traditional and modern Japanese soy foods : manufacturing, nutrition and cuisine of a variety of soy foods for health and joy of taste. Hauppauge, New York. 2013. ISBN 978-1-62618-607-1. OCLC 858282101.
- ↑ «Kikkoman Corporation - Assessing the world’s 350 most influential food and agriculture companies». World Benchmarking Alliance (en-US). Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ nutraingredients.com. «Antioxidant-rich soy sauce could protect against CVD». nutraingredients.com (en-GB). Skatīts: 2022-11-29.
- ↑ Tanasupawat, Somboon; Thongsanit, Jaruwan; Okada, Sanae; Komagata, Kazuo (2002). "Lactic acid bacteria isolated from soy sauce mash in Thailand". The Journal of General and Applied Microbiology 48 (4): 201–209. doi:10.2323/jgam.48.201.
- ↑ Fereidoon Shahidi, Marian Naczk. Phenolics in Food and Nutraceuticals. CRC Press, 2003-07-29. 103. lpp. ISBN 978-0-203-50873-2.
- ↑ Robert W. Hutkins. Microbiology and Technology of Fermented Foods. Wiley, 2006-06-12. ISBN 978-0-8138-0018-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sojas mērce.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)