Staņislavs Kerbedzis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Staņislavs Kerbedzis
Stanislovas Kerbedis
Stanisław Kierbedź
S. Kerbedzis ģenerāļa formā (pirms 1889)
S. Kerbedzis ģenerāļa formā (pirms 1889)
Personīgā informācija
Dzimis 1810. gada 10. martā
Naudvaru muiža pie Panevēžas, Lietuvas Viļņas guberņa (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1899. gada 19. aprīlī (89 gadi)
Varšava (tagad Karogs: Polija Polija)

Staņislavs Kerbedzis (lietuviešu: Stanislovas Kerbedis, poļu: Stanisław Kierbedź; 1810–1899) bija lietuviešu cilmes inženieris, tiltu būves speciālists, Pēterburgas Universitātes profesors (1842), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors (1850), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1858).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1810. gadā Naudvaru muižā (lietuviešu: Naudvaris, poļu: Nowy Dwór) uz rietumiem no Panevēžas, tolaik Lietuvas Viļņas guberņā, tās īpašnieka Valeriāna Kerbedža ģimenē. Mācījās Panevēžas Piaristu ordeņa skolā, pēc tam Kauņas klasiskajā ģimnāzijā. Studēja Viļņas Universitātē (1826–1828), pēc tam līdz 1831. gadam Pēterburgas Ceļu inženieru korpusa institūtā (Институт корпуса инженеров путей сообщения). Studiju laikā 1830. gadā piedalījās tilta projektēšanā pār Ventas-Dubīsas kanālu. Šajā laikā agrākās Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā notika Novembra sacelšanās (1830—1831).

1837. un 1838. gadā viņš kopā ar profesoru D. Meļņikovu apceļoja daudzu Eiropas valstu universitātes, pēc tam darbojās kā mācībspēks Varšavas un Pēterburgas augstskolās. 1842. gadā tika ievēlēts par Pēterburgas Universitātes vispārīgās mehānikas profesoru. No 1841. līdz 1850. gadam viņš strādāja pie tilta būves pāri Ņevas upei Pēterburgā. Pēc tā pabeigšanas viņam piešķīra ģenerālmajora militāro pakāpi un ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

1852. gadā viņu iecēla par dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecības direktora vietnieku un viņš devās uz Austriju, Beļģiju, vācu valstīm un Angliju apgūt pieredzi dzelzs tiltu celšanā. 1853.-1857. gadā viņš vadīja lielo dzelzceļa tiltu būvi pāri Lugas upei un Daugavai Daugavpilī. 1859.-1864. gadā viņš vadīja dzelzceļa tilta būvi pāri Vislas upei Varšavā.

No 1863. gada viņš strādāja Krievijas impērijas Transporta ministrijā, no 1872. gada vadīja Kronštates un Pēterburgas ostu izbūvi. 1870. gadā viņš nopirka Laizēnu muižu (Lajziny) no brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem, bet 1874. gadā Riebiņu muižu. 1881. gadā viņu iecēla par īsteno slepenpadomnieku. 1891. gadā viņš pensionējās un apmetās uz dzīvi Varšavā, vasaras pavadīja Latgalē.

Miris 1899. gadā Varšavā, apglabāts Povonzku (Powązki) kapsētā.