Riebiņu muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Riebiņu muižas kungu māja mūsdienās (2001).
S. Maslovska akvarelis "Rudens Riebiņos" (1902).

Riebiņu muiža, arī Rībenes muiža, agrāk Ribenišku muiža (poļu: Rybiniszki), bija muiža, kuras vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja atrodas Riebiņu ciemā, 8 km no Preiļiem un 213 km no Rīgas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. gadsimta pirmajā pusē Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs apkārtējās zemes izlēņoja bruņniekam Gerhardam Rēbinderam, no viņa pārveidotā uzvārda muiža vēlāk ieguvusi savu nosaukumu. Poļu-zviedru karu sākumā 1600. gadā Polijas–Lietuvas kopvalsts valdnieks Zigismunds III muižu atsavināja Gerharda Rēbindera mazdēlam un nodeva to Ernestam Korfam, kas uzcēlis muižas ēkas tagadējā vietā. 1716. gadā Gedeons Korfs atteicās no Riebiņu muižas par labu Gothardam Ernestam fon Berkam un viņa sievai Marijai (dz. Korfai), bet Berka dēls 1758. gadā muižu pārdeva Inflantijas seimika rakstvedim Mihaelam Veisenhofam.

Veisenhofu valdīšanas laikā 19. gadsimta pirmajā pusē Riebiņu muižas pils pārbūvēta vēlīnā klasicisma stilā, vēlāk piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus neobarokālus torņus abos ēkas galos. M. Veisenhofa dēla Tadeja vienīgā meita Konstance apprecējās ar Krievijas impērijas armijas ģenerāli Jēkabu de Perēnu (J. de Perrin, Яков Яковлевич Перрен, 1785—1853). 19. gadsimtā tika uzsākta ainavu parka un dendrārija izveide.

1874. gadā muižu nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), kas bija vadījis dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecību. Viņa meita Jevgēnija Kerbedža 19. gadsimta beigās lika muižas pili kapitāli izremontēt un vasarās muižā izmitināja poļu gleznotājus Staņislavu Maslovski, Marianu Tšebiņski (Trzebiński), Konrādu Kržižanovski un tēlnieci Jūliju Stabrovsku. Šeit tapuši Konrāda Kržižanovska (1872–1922) darbi “Biljarda zāle Riebiņos” (1904), “Klavieres“ (1905), “Ziemas studija ar audzēkņiem” (1907).[1]

1920. gada zemes reformas laikā Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās 573 ha kopplatībā, bijušajā muižas pilī iekārtoja Silajāņu pagasta Riebiņu II pakāpes pamatskolu.[2] Skolā līdz Otrajam pasaules karam darbojās trīs plūsmas: latviešu, krievu un ebreju. Pēc tam, kad 1975. gadā pamatskolu likvidēja, vietējais kolhozs ēkas izmantoja kā noliktavu.

Pils laukums un parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī atradās vienstāva celtnes, bet laukuma vidū – baseins ar strūklaku. Ap pili tika izveidots skaists ainavu parks. Riebiņu pilī atradās pils kapela un bibliotēka, ka arī gleznu un skulptūru galerija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI RIEBIŅU NOVADĀ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 25. janvārī.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 676. sleja.