Trīsadatu stagars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Trīsadatu stagars
Gasterosteus aculeatus (Linnaeus, 1758)
Trīsadatu stagars
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
DzimtaStagaru dzimta (Gasterosteidae)
ĢintsStagari (Gasterosteus)
SugaTrīsadatu stagars (Gasterosteus aculeatus)
Trīsadatu stagars Vikikrātuvē

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.[1]

Trīsadatu stagars tiek zvejots arī komerciāli, lai izgatavotu zivju barību un zivju eļļu, bet visparastākais trīsadatu stagaru pielietojums ir zinātniskajās laboratorijās.[1] Baltijas jūrā nozvejo 4000—8000 t gadā.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīsadatu stagars mājo gan jūrā, gan saldūdens tilpēs
Katram muguras dzelonim aizmugurē ir neliela spuras membrāna

Trīsadatu stagaram ir plašs izplatības areāls ziemeļu puslodes arktiskajos un mērenajos ūdeņos: upēs, ar jūru saistītos ezeros, upju grīvās un jūru piekrastēs līdz 100 m dziļumā. Dienvidos areāls sasniedz Melno jūru, Itālijas dienvidus, Pireneju pussalu, Ziemeļāfriku, Austrumāzijā Japānas ziemeļus (35° paralēli), bet Ziemeļamerikā līdz 30—32° ziemeļu paralēlei. Sastopams arī Grenlandē.[1]

Latvijā un Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā trīsadatu stagars sastopams jūras piekrastē un ar jūru savienotos saldūdeņos — upēs, ūdenskrātuvēs un piejūras ezeros (piemēram, Alūksnes, Puzes un Usmas ezeros). Baltijas jūrā galvenokārt sastopams ūdens virsējos slāņos un piekrastē līdz 2—3 m dziļumā. Atsevišķi īpatņi konstatēti arī jūras centrālajā daļā līdz pat 70 m dziļumā.[2] Trīsadatu stagars īpaši bieži sastopams Rīgas līča Kurzemes piekrastē.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīsadatu stagars ir neliela zivtiņa. Ķermeņa garums līdz 12 cm, svars līdz 8 g. Latvijā trīsadatu stagari ir mazāki, ķermeņa garums līdz 8 cm, svars līdz 4 g.[2] Ķermenis trīsadatu stagaram ir samērā augsts, no sāniem saplacināts. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta nedaudz uz augšu. Uz sāniem 0—37 kaula plātnītes, zvīņu nav. Uz muguras nosacīti divas spuras, no kurām pirmā sastāv no 2—5 atsevišķiem dzeloņiem, otrai spurai ir 10—14 mīksti stari.[1][2] Katram atsevišķajam dzelonim aizmugurē pievienota neliela spuras membrāna. Anālai spurai viens ass, atsevišķi stāvošs dzelonis, 7—11 mīksti stari, vēdera spurai viens ass dzelonis, viens mazs, mīksts stars. Sānu līnija ar ļoti sīkām porām.[1] Salīdzinot ar deviņadatu stagaru, trīsadatu stagaram ķermenis augstāks, uz sāniem izteiktākas un pēc skaita vairāk kaula plātnītes.[3]

Pēcriesta tērpā trīsadatu stagars izskatās sudrabains ar tumšāku muguru: mugura zaļganpelēka, zilganpelēka vai zaļganbrūna, sāni un vēders sudrabaini. Uz vēdera spurām samērā bieži var būt tumši raibumi.[1][2][3] Dažas izolētas trīsadatu stagaru populācijas melnas.[1] Riesta tērpā trīsadatu stagars ir ļoti krāšņs (izņemot melno morfu): mātītēm uz sāniem izveidojas 8—9 tumšas šķērssvītras; tēviņiem ķermenis kļūst koši smaragdzaļš, vēders un daļēji arī sāni sarkani vai oranžs, acs varavīksnene zila vai zaļa.[1][2][3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīsadatu stagara tēviņš riesta laikā
Riesta laikā tēviņš kļūst ļoti krāšņs, iegūstot koši sarkanu vēderu un zilas acis

Trīsadatu stagars saldūdeņos vislabprātāk apdzīvo nelielas upītes, bet mājo arī lielās upēs un ezeros, jūrā sastopams krasta tuvumā.[1] Saldūdeņos parasti uzturas nelielos bariņos, bet jūrā veido lielus barus, īpaši nārsta laikā.[2] Apdzīvo seklas, ar augiem bagātas vietas, uzturoties virs dūņām vai smiltīm. Mazuļi slēpjas starp peldošiem augu gabaliņiem.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīsadatu stagars barojas ar planktonu, tārpiem, vēžveidīgajiem, ūdens kukaiņiem un to kāpuriem, zivju kāpuriem, ikriem un nelielām zivtiņām.[1][2] Trīsadatu stagars barojas arī ar savas sugas mazuļiem.[1]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīsadatu stagaram dzimumgatavība iestājas 1—4 gadu vecumā, sasniedzot 3—5 cm garumu, Latvijā 4—5 cm.[2] Pirms nārsta tēviņš kļūst ļoti teritoriāls un agresīvs. Uz grunts no augiem tas veido tuneļveida ligzdu, to sastiprinot kopā ar olbaltumvielu, ko izdala nieres. Kad ligzda pabeigta, tas ar riesta deju (zigzag kustību kombinācija) aicina mātīti. Ja mātīte atsaucas tēviņa aicinājuma, tā dodas uz ligzdu, kuras ieeju tēviņš norāda, nostājoties ar galvu uz leju kā rādītāju. Kad mātīte ir iznērsusi ikrus, tēviņš to vedina laukā no ligzdas. Tikai pēc tam tēviņš atgriežas un apaugļo ikrus, bet tēviņš var izvēlēties aicināt vēl kādu mātīti, tad ikru apaugļošana notiek tikai pēc otrās ikru iznēršanas. Arī mātīte pēc vairākām dienām var nērst ikrus cita tēviņa vai iepriekšējā tēviņa ligzdā. Tēviņš apsargā ligzdu un ventilē gan ikrus, gan kāpurus, pastiprinot skābekļa pieplūdi.[1]

Trīsadatu stagari nārsto no marta līdz augustam, Latvijā no maija līdz jūnijam, kad ūdens temperatūra ir 7—26 °C no 4 cm līdz 1 m dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 3—7 piegājienos, kas ilgst apmēram 2 mēnešus. Mātītes auglība 30—1950 ikru. Vienā ligzdā 1—3 mātītes iznērš 0,1—4000 ikrus. To attīstība ilgst 4—27 dienas, atkarībā no ūdens siltuma. Kad mazuļi sāk brīvi peldēt, tēviņš var veidot jaunu ligzdu.[2] Pēc nārsta daudzi īpatņi, zaudējuši visus spēkus, iet bojā, īpaši jūrā dzīvojošie, tāpēc nereti atrodami izskaloti krastā. Saldūdens populāciju tēviņi spēj atkārtot vairākus vairošanās ciklus viena gada laikā vai pat vairākus gadus pēc kārtas.[1][3] Kopumā trīsadatu stagars sasniedz 6—8 gadu vecumu.[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]