Stenlijs Kubriks
| Stenlijs Kubriks Stanley Kubrick | |
|---|---|
_crop.jpg) Stenlijs Kubriks 1975. gadā filmas "Berijs Lindons" uzņemšanas laikā | |
| Dzimis |
1928. gada 26. jūlijā Bronksa, Ņujorka, ASV |
| Miris |
1999. gada 7. martā (70 gadu vecumā).svg){kind=small} Sentolbansa, Hārtfordšīra, Apvienotā Karaliste |
| Nodarbošanās | fotogrāfs, kinorežisors, kinoproducents, scenārists |
| Darbības gadi | 1951—1999 |
| Dzīvesbiedre |
|
| Bērni | Viviana Kubrika |
| Paraksts |
 |
Stenlijs Kubriks (angļu: Stanley Kubrick; dzimis 1928. gada 26. jūlijā, miris 1999. gada 7. martā) bija amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists. Kubriks tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem kinorežisoriem kinomākslas vēsturē.[1][2] Viņa darbiem raksturīga īpaša tehniskā meistarība, perfekcionisms, dziļa simbolika. Daudzas no viņa filmām ir literāru darbu ekranizācijas.
Kubriks trīspadsmit reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai dažādās kategorijās, bet ieguvis šo balvu vienu reizi — par labākajiem vizuālajiem efektiem filmā "2001: Kosmosa odiseja" (1968). Viņam ir vairākas nominācijas par režiju ("Doktors Streindžlavs" (1964), "2001: Kosmosa odiseja", "Mehāniskais apelsīns" (1971), "Berijs Lindons" (1975)), par labāko no grāmatas pārveidoto scenāriju ("Doktors Streindžlavs", "Mehāniskais apelsīns", "Berijs Lindons", "Pilns bruņojums" (1987)) un kopā ar Arturu Klārku par labāko oriģinālo scenāriju filmai "2001: Kosmosa odiseja". Ieguvis BAFTA kino balvu kā labākais režisors par filmu "Berijs Lindons".
1997. gadā Kubriks saņēmis Venēcijas kinofestivāla Goda Zelta lauvas balvu (Career Golden Lion) un Amerikas režisoru ģildes balvu par mūža ieguldījumu, bet 1999. gadā — Lielbritānijas kinorežisoru ģildes balvu par mūža ieguldījumu. 2000. gadā, jau pēc nāves, Kubrikam piešķīra BAFTA Fellowship balvu.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīves sākumposms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kubriks dzimis 1928. gadā Bronksā, Ņujorkā, ebreju ģimenē. Vecvecāku izcelsme saistīta ar Poliju, Austriju un Rumāniju. Tēvs Jakovs Leonards Kubriks (Džeks Kubriks) (1902—1985) piedzima Ņujorkā. Viņš studēja medicīnu un kļuva par ārstu. Ģimene bija diezgan pārtikusi, piedzima divi bērni — Stenlijs un Barbara Mērija (1934).[3]
Divpadsmit gadu vecumā tēvs iemācīja Stenlijam spēlēt šahu, trīspadsmit gadu vecumā nopirka viņam Graflex fotoaparātu. Stenlijs aizrāvās gan ar šahu, gan fotografēšanu. Kopā ar draugu Mārvinu Tobu, kas dzīvoja kaimiņos, viņi fotografēja un attīstīja attēlus, kā arī pavadīja daudz laika, skatoties filmas. Vidusskolas laikā Stenlijs pievienojās skolas fotoklubam. Skolas beidzot 1945. gadā, atzīmes nebija pietiekoši labas, lai iestātos augstskolā.[4] Tēvs par to nebija priecīgs, bet atbalstīja dēlu, kad tas vēlējās nodarboties ar fotografēšanu profesionāli. Kubriks sāka darboties kā ārštata fotogrāfs. 1945. gadā viņa fotogrāfiju nopirka un publicēja žurnāls Look. 1946. gadā viņš kļuva par mācekli šajā žurnālā, bet pēc tam — par štata darbinieku.
Kinorežisora karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Darbību kino Kubriks aizsāka 50. gados, sākumā veidojot dokumentālas īsfilmas. Pirmā viņa īsfilma bija Day of the Fight (1951), par bokseri Volteru Kārtjeru, ko Kubriks uzņēma par saviem līdzekļiem. Kubrika pirmā pilnmetrāžas mākslas bija filma "Bailes un iekāre" (1953), kuras pirmizrāde notika 1953. gada 31. martā. Lai arī kritiķi pozitīvi novērtēja Kubrika fotogrāfa talanta ietekmi uz filmas vizuālo noformējumu, tomēr filma bija komerciāli neveiksmīga. Kubriks bija ļoti paškritisks un sauca šo filmu par amatiera mēģinājumu un negribēja, lai tā tiktu rādīta plašai publikai.
Nākamā Kubrika filma Killer's Kiss (1955) bija par bokseri film noir stilā. Tāpat, kā iepriekšējā filma, tā tika uzņemta ar ģimenes un draugu finansiālu atbalstu, negūstot nekādu peļņu.
1955. gadā, spēlējot šahu, Kubriks iepazinās ar kinoproducentu Džeimsu Herisu, un tas viņu uzaicināja kopā dibināt producēšanas kompāniju Harris—Kubrick Pictures Corporation. 1956. gadā tika uzņemta filma "Slepkavība" ar Stērlingu Heidenu galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika pilnmetrāžas filma ar profesionāliem Holivudas aktieriem un filmēšanas komandu. Kritiķi šo filmu pamanīja, atsauksmes bija pozitīvas.
1957. gadā iznāca nākamā filma "Slavas ceļi" ar Kērku Daglasu galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika filma, kas guva komerciālus panākumus, kā arī filmu augsti novērtēja kritiķi.
1959. gadā Kērks Daglass uzaicināja Kubriku režisēt filmu "Spartaks" (1960), kurā viņš tēloja titullomu. Šajā laikā Kubriks bija tikai 31 gadu vecs, un viņš režisēja episku filmu ar vairāk nekā 10 000 dalībnieku masu skatos un ar vislielāko budžetu, kāds bijis amerikāņu filmai tajā laikā. Filmai bija milzīgi panākumi, tā guva lielus ieņēmumus. Filma tika nominēta sešām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, bet saņēma četras, bez tam tā ieguva Zelta globusa balvu kā labākā filma.
Nākamā Kubrika filma bija "Lolita" (1962), kas veidota pēc Vladimira Nabokova romāna "Lolita" motīviem. Finansiālu un juridisku apsvērumu dēļ šī filma tika uzņemta Anglijā, kur Kubriks varēja strādāt brīvāk, realizējot savas idejas. Kubriks pēc tam palika Anglijā un turpināja veidot filmas.[5] Nākamā bija aukstā kara laika melnā komēdija "Doktors Streindžlavs" (1964) ar Pīteru Selersu galvenajā lomā. Šī filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tomēr nevienu neieguva.
Nākamos piecus gadus Kubriks pavadīja veidojot filmu "2001: Kosmosa odiseja" (1968). Kubriku bija aizrāvis Artura Klārka zinātniskās fantastikas romāns Childhood's End. Kad 1964. gadā viņi satikās Ņujorkā, Kubriks piedāvāja Klārkam kopā veidot filmas scenāriju, izmantojot Klārka īso stāstu The Sentinel. Bez tam Klārks sāka rakstīt romānu "2001: Kosmosa odiseja", kura motīvi arī tika izmantoti, kopā ar Kubriku rakstot scenāriju tā paša nosaukuma filmai.[6] Veidojot filmu, Kubriks griezās ASV Kosmosa aģentūrā NASA, lai labāk izprastu kosmisko kuģu uzbūvi un varētu izveidot filmai kosmosa kuģa modeli, kurā norisinās daudzas filmas epizodes. Lai arī filmas temps ir lēns, teksta ir maz, un pirmizrādes laikā filma uzreiz neguva lielus panākumus, tomēr drīz vien tā kļuva slavena, kā arī guva milzīgus finansiālus panākumus. Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām viena tika iegūta — Kubriks saņēma balvu par labākajiem vizuālajiem efektiem. Amerikas Kinoinstitūts šo filmu nosaucis par visu laiku labāko zinātniskās fantastikas žanra filmu.[7]
1971. gadā iznāca nākamā Kubrika filma "Mehāniskais apelsīns", kas izsauca pretrunīgus vērtējumus vardarbības atainojuma dēļ. Viedoklim, ka filma var izraisīt skatītājos vardarbīgas tieksmes, Kubriks nepiekrita. Viņš uzskatīja, ka māksla nevar būt atbildīga par vardarbību.[8] Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām.
Nākamā filma bija "Berijs Lindons" (1975), Viljama Tekerija romāna "Berija Lindona memuāri" (1844) adaptācija, kur darbība norisinās 18. gadsimtā. Filmas kadrus Kubriks veidojis neparasti gleznieciskus.[9]
Pēc tam Kubriks veidoja filmu "Mirdzums" (1980) pavisam atšķirīgā žanrā — tā bija šausmu filma pēc Stīvena Kinga tāda paša nosaukuma romāna motīviem ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Šī filma ietekmējusi žanra attīstību, tiek bieži citēta.[10]
1987. gadā iznāca filma "Pilns bruņojums", kuras darbība notiek Vjetnamas kara laikā. Filma uzņemta ļoti atšķirīgi no citām filmām par Vjetnamas karu. Filmai mūziku komponējusi Kubrika meita Viviana Kubrika.
Pēdējais Kubrika darbs bija pie filmas "Acis plaši aizvērtas" (1999), kur galvenās lomas tēloja Toms Krūzs un Nikola Kidmena. Filmā attēlota bagāta precēta pāra attiecības, parādīta greizsirdība, seksuālā apsēstība. Filmēšana ilga 15 mēnešus, Kubriks strādāja ļoti intensīvi, lai gan viņš jau bija 70 gadus vecs. Viņš paspēja pabeigt filmas montāžu, bet pēc dažām dienām, 1999. gada 7. martā, pēkšņi nomira miegā no sirdslēkmes.
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Nosaukums | Režisors | Producents | Scenārists |
|---|---|---|---|---|
| 1951 | Day of the Fight (dokumentālā īsfilma) | 
|
|
|
| Flying Padre (dokumentālā īsfilma) |
|
| ||
| 1953 | "Bailes un iekāre" (Fear and Desire) |
|
|
|
| The Seafarers (dokumentālā īsfilma) |
|
|||
| 1955 | Killer's Kiss |
|
|
|
| 1956 | "Slepkavība" (The Killing) |
|
| |
| 1957 | "Slavas ceļi" (Paths of Glory) |
|
| |
| 1960 | "Spartaks" (Spartacus) |
|
||
| 1962 | "Lolita" |
|
||
| 1964 | "Doktors Streindžlavs" (Dr. Strangelove) |
|
|
|
| 1968 | "2001: Kosmosa odiseja" (2001: A Space Odyssey) |
|
|
|
| 1971 | "Mehāniskais apelsīns" (A Clockwork Orange) |
|
|
|
| 1975 | "Berijs Lindons" (Barry Lyndon) |
|
|
|
| 1980 | "Mirdzums" (The Shining) |
|
|
|
| 1987 | "Pilns bruņojums" (Full Metal Jacket) |
|
|
|
| 1999 | "Acis plaši aizvērtas" (Eyes wide shut) |
|
|
|
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Encyclopedia of the Sixties: A Decade of Culture and Counterculture». ABC-CLIO.
- ↑ «To 'Room 237' and Beyond: Exploring Stanley Kubrick's 'Shining' influence with Christopher Nolan, Edgar Wright, more». Entertainment Weekly.
- ↑ «Stanley Kubrick Biography. Director, Producer, Screenwriter (1928–1999)». biography.com.
- ↑ «Stanley Kubrick Biography». thebiographychannel.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
- ↑ «Stanley Kubrick». The New York Times.
- ↑ «Arthur C. Clarke, 90; scientific visionary, acclaimed writer of '2001: A Space Odyssey'». Los Angeles Times.
- ↑ «AFI's 10 Top 10». American Film Institute. 2008-06-17.
- ↑ «Interview with Stanley Kubrick regarding A Clockwork Orange». Sight&Sound (Spring 1972).
- ↑ «Kubrika gleznieciskā odiseja». diena.lv.
- ↑ «Stanley Kubrick: A retrospective». The Telegraph.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stenlijs Kubriks |
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Box Office Mojo profils (angliski)
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Stenlijs Kubriks Science Fiction and Fantasy Hall of Fame (angliski)
- Stenlijs Kubriks Kongresa bibliotēkā (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|