Strausi

Strausi; Struthio (Linnaeus, 1758)
	Āfrikas strauss (Struthio camelus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Virskārta	Strausveidīgo virskārta (Struthionimorphae)
Kārta	Strausveidīgie (Struthioniformes)
Dzimta	Strausu dzimta (Struthionidae)
Ģints	Strausi (Struthio)
	Strausi Vikikrātuvē

Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae). Turklāt saskaņā ar mūsdienu sistemātiku strausu dzimta ir vienīgā dzimta strausveidīgo putnu kārtā (Struthioniformes). Strausu ģintī ir zināmas 10 strausu sugas, no kurām 8 ir izmirušas, bet mūsdienās dzīvojošas ir divas sugas.^[1]

Izskats un īpašības

Strausiem nav attīstīti krūšu muskuļi, kā arī tiem nav krūšu kaula ķīļa. Tiem tikpat kā nav putniem raksturīgā furkulas kaula.

Spārnu uzbūve un muskuļi ir vienkāršāki kā citiem putniem. Lai arī kopumā tie ir lieli un labi attīstīti, tie netiek lietoti lidošanai, bet gan kā cīņas ierocis, aizsargājot teritoriju un mazuļus no plēsējiem.^[2] To lidspalvas ir kļuvušas dekoratīvas, un tās nav lidošanai piemērotas. Līdz ar to spalvas nav jāieeļļo un strausiem nav attiecīgo dziedzeru.

Kājas ir labi attīstītas un spēcīgas, un strausi ir ātri skrējēji. Āfrikas strauss var noskriet zirgu, sasniedzot ātrumu 72 km/h, un ar šādu ātrumu putns var skriet pusstundu. Strausiem ir tikai 2 pirksti, no kuriem viens ir izteikti lielāks par otru. Lielākais no abām sugām ir Āfrikas strauss (Struthio camelus), kas var sasniegt gandrīz 3 metru augstumu un 159 kg masu. Turklāt tas ir lielākais mūsdienās dzīvojošais putns pasaulē.

Barība

Lai arī strausi ir visēdāji, tomēr tie galvenokārt ir veģetārieši, jo to garais zarnu trakts (apmēram 14 metri) vislabāk piemērots augu barībai.^[2]

Vairošanās

Tā kā strausi nelido, to pēcnācēji ir viegls laupījums plēsējiem. Tādēļ evolūcijas ceļā strausi ir piemērojušies un attīstījuši dažādus veidus, lai aizsargātu jauno paaudzi. Pirmā aizsardzība ir olu biezā un izturīgā čaumala. Pēc izšķilšanās mazuļi ir labi attīstīti un drīz jau spēj skriet, lai aizbēgtu no ienaidniekiem. Strausu pāris sadala perēšanu atkarībā no tā, vai ir diena vai nakts; mātītes perē pa dienu, bet tēviņi pa nakti.^[2]

Strausi un cilvēki

Strausiem un cilvēkiem ir sena kopīga vēsture, sākot ar olu čaumalu izmantošanu kā ūdens konteinerus vai kā izejmateriālu juvelierizstrādājumiem. Strausu tēviņa spalvas 18. gadsimtā bija populārs modes aksesuārs pie cepurēm, kas noveda pie intensīvām strausu medībām un to populācijas samazināšanās. Vēlāk strausus sāka audzēt zemnieku saimniecībās kā mājputnus, iegūstot spalvas, olas, ādu un gaļu. No strausu ādas gatavo labas kvalitātes kurpes.^[2]

Fosilijas

Iespējams, strausu ģintī ir bijis par 5 strausu sugām vairāk, kā tiek uzskatīts līdz šim. Par to liecina jaunākie fosiliju atradumi. Fosiliju un olu čaumalu fragmenti pierāda, ka Āzijas stepēs strausu ģints putni dzīvojuši jau pirms 40—58 miljoniem gadu, tie bija neliela auguma, nelidojoši putni. Pirms 12 miljoniem gadu strausi kļuva augumā lielāki, līdzīgi mūsdienu strausiem. Šajā laikā strausi dzīvoja Mongolijā un lēnām pārvietojās uz Āfriku.^[3]

Sistemātika

Strausveidīgo kārta (Struthioniformes)

Strausu dzimta (Struthionidae)
- Strausu ģints (Struthio)^[4]
  - Āfrikas strauss (Struthio camelus)
    - †Arābu strauss (Struthio camelus syriacus)
    - Dienvidāfrikas strauss (Struthio camelus australis)
    - Masaju strauss (Struthio camelus massaicus)
    - Ziemeļāfrikas strauss (Struthio camelus camelus)
  - Somālijas strauss (Struthio molybdophanes)

Aizvēsturiskās strausu sugas:
- †Āzijas strauss, (Struthio asiaticus), (pliocēna sākums — pleistocēna beigas, Centrālāzija, Ķīna un Maroka)
- †Lielais strauss (Struthio dmanisensis), (vēlais pliocēns — pleistocēna sākums, Gruzija)
- †Struthio oldawayi (pleistocēna sākums, Tanzānija)
- †Struthio coppensi (miocēna sākums, Namībija)
- †Struthio linxiaensis (miocēna beigas, Ķīna)
- †Struthio orlovi (miocēna beigas, Moldāvija)
- †Struthio karingarabensis (miocēna beigas — pliocēna sakums, Āfrika)
- †Struthio kakesiensis (pliocēna sākums, Tanzānija)
- †Struthio wimani (pliocēna sākums, Ķīna un Mongolija)
- †Struthio daberasensis (pliocēna sākums, Namībija)
- †Struthio brachydactylus (pliocēns, Ukraina)
- †Struthio chersonensis (pliocēns, Eiropas dienvidaustrumi un Āzijas rietumi)
- †Struthio anderssoni

Atsauces

↑ World Bird List: Ratites: Ostriches to Tinamous, 2018
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Bruning, D. F. (2003). "Rheas". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. pp. 53–55. ISBN 0-7976-5784-0 Nepareizs ISBN.
↑ Davies, S.J.J.F. (2003). "Ostriches". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. p. 99. ISBN 0-7876-5784-0.
↑ Gray, George Robert (1855) (PDF) Catalogue of the Genera and Subgenera of Birds contained in the British Museum

Ārējās saites

Strausveidīgo putnu īss raksturojums

[world-1] World Bird List: Ratites: Ostriches to Tinamous, 2018

[br-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Bruning, D. F. (2003). "Rheas". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. pp. 53–55. ISBN 0-7976-5784-0 Nepareizs ISBN.

[3] Davies, S.J.J.F. (2003). "Ostriches". in Hutchins, Michael. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 8 Birds I Tinamous and Ratites to Hoatzins (2 ed.). Farmington Hills, MI: Gale Group. p. 99. ISBN 0-7876-5784-0.

[4] Gray, George Robert (1855) (PDF) Catalogue of the Genera and Subgenera of Birds contained in the British Museum

[1]

[2]

[3]

[4]