Svītrainais skunkss
| Svītrainais skunkss Mephitis mephitis (Schreber, 1776) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Svītrainie skunksi (Mephitis) |
| Suga | Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) |
| Izplatība | |
 | |
 Svītrainais skunkss Vikikrātuvē | |
Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Svītrainais skunkss dzīvo lielākajā daļā Ziemeļamerikas kontinenta, sākot ar Meksikas ziemeļiem un beidzot ar Kanādas centrālo daļu. Tas ir visbiežāk sastopamais skunkss ASV un Kanādā.[1] To var sastapt visdāžādākā rakstura biomās, bet priekšroku svītrainais skunkss dod atklātām vietām: prērijai, tuksnesim, lauksaimniecības zemēm, skrajām mežmalām. Tas vienmēr apmetas ūdens tuvumā un neaiziet tālāk no tā par 2—3 km. Skunksi bieži apmetas piepilsētās, jo ēkās un ap ēkām var atrast daudz un dažādas slēptuves.[2]
Daudzviet svītrainais skunkss ir populārs kā mājdzīvnieks. To kā mājas mīluli audzina daudzos šatos ASV, jo ne visos štatos tas ir atļauts. Populārs mājdzīvnieks tas ir Vācijā, Nīderlandē, Itālijā un Lielbritānijā. Arī Latvijā ir daži cilvēki, kas kā mājas mīluļus audzina svītrainos skunksus.[3] Toties Kanādā, lai arī citas skunksu sugas drīkst audzināt mājās, pašmāju savvaļas svītraino skunksu kā mājdzīvnieku turēt mājās ir aizliegts.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kā visiem skunksiem svītrainajam skunksam kažoks ir melnbalts, tā ķermeņa matojums ir melns ar platām, baltām svītrām, uz katra sāna pa vienai. Abas svītras sākas uz pakauša, veidojot uz muguras "V" burta formu. Uz pieres svītrainajam skunksam ir šaura, balta svītriņa. Aste visbiežāk ir melna, bet tā var būt arī baltra vai melna ar baltu astes galu. Tas ir apmēram mājas kaķa augumā. Tā ķermeņa garums bez astes ir 33—46 cm, astes garums 18—25 cm, svars 1,2—6,3 kg. Svītrainajam skunksam ir maza galva, mazas austiņas, īsas kājas un gara, pūkaina aste. Svītrainais skunkss ir pēdminis, katrai ķepai ir pieci pirksti, starp kuriem ir peldplēves. Priekškāju nagi ir gandrīz 2 reizes garāki kā pakaļkāju nagi, jo tiek izmantoti zemes rakšanai. Nagi ir asi un līki.[2]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svītrainais skunkss, tāpat kā citi skunksi, izdala ļoti smirdīgu šķidrumu no anālajiem dziedzeriem, kas atrodas zem astes. Pirms šķidruma izšļākšanas, tas ienaidnieku brīdina, stampājot priekškājas pret zemi, šņācot un ceļoties augšā uz priekškājām, jo izšļākšanu tas veic pozā, stāvot uz priekškājām. Šķidrums satur sērorganiskos savienojumus — merkaptānus.
Svītrainais skunkss aktīvs kļūst krēslas stundās. Pa dienu tas atpūšas ēnainā vietā, guļot pazemes alā vai zem ēku konstrukcijām, koku zariem vai akmeņu kaudzēm. Tēviņi vienmēr ir vientuļnieki, bet mātītes var dzīvot kopā nelielās komūnās. Skunksiem ir sava medību teritorija, kas var būt 0,7—18,5 km² liela.[1] Ziemas laikā, lai arī miega stundas pieaug, tomēr to nevar saukt par īstu ziemas miegu.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Svītrainais skunkss ir visēdājs. Tas barojas ar pelēm, putnu olām, kukaiņiem un to kūniņām, bet neatsakās arī no maitas, augļiem un ogām. Svītrainajam skunksam ir nozīmīga loma lauksaimniecībā, jo intensīvi iznīcina grauzējus. Tomēr līdz 70% no visa apēstā ir kukaiņi. Svītrainie skunksi bieži izēd skudru vai bišu ligzdas. Ja skunkss ir nolēmis ieņemt bišu ligzdu, tas vispirms izķer un apēd bites karotājas, kas tam cenšas uzbrukt, bet pēc tam izposta neaizsargāto ligzdu.[2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Riesta laiks ir februārī un martā, bet maijā dzimst mazuļi, kurus audzina tikai māte. Grūsnības periods svītrainajam skunksam ir 60—77 dienas.[2] Parasti piedzimst 5—6 mazuļi, tie ir akli, kurli un nevarīgi, tomēr skunksu mazuļiem jau piedzimstot ir meln-baltais matojums. Māte tos zīda ar pienu apmēram 1,5 mēnesi. Visu šo laiku mazuļi nepamet migu. Pēc tam mazuļi sāk sekot mātei visās tās dienas gaitās. Kopā ar māti jaunie skunksi paliek apmēram gadu.[2] Ja pirmie bērni aiziet kādu apstākļu dēļ bojā, tad mātīte tā paša gada laikā var meklēties arī otro reizi.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «IUCN Red List of Threatened Species.: Mephitis mephitis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 21. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 ADW: Mephitis mephitis Striped skunk
- ↑ «Goda vietā - strīpainais skaistulītis skunkss». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010. gada 21. maijā.