Syzygium guehoi

Vikipēdijas lapa
Syzygium guehoi
Syzygium guehoi (Bosser & Florens)
Syzygium guehoi
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaMiršu rinda (Myrtales)
DzimtaMiršu dzimta (Myrtaceae)
ĢintsSūkļāboli (Syzygium)
Syzygium guehoi Pamplemuses botāniskajā dārzā.

Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.[1][2][3] Tas ir rets augs, kam Sarkanajā grāmatā piešķirts kritiski apdraudētas sugas statuss.[4]

Syzygium jeb sūkļāboli ir dzimtas lielākā ģints, kas ietver 1200—1800 Rietumu puslodes tropos un subtropos atrodamas sugas. Maskarēnu salās zināmas 18 sugas, no kurām Maurīcijai endēmas 15 sugas. Syzygium guehoi atklāja 1989. gadā, zinātniski aprakstīja — 2000. gadā.[4]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi citiem Maurīcijā sastopamajiem sūkļāboliem, vietējiem iedzīvotājiem suga pazīstama kā Bois de pomme ("ābeles koks").

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstums līdz 15 m. Miza gaiši pelēka.

Ziedi nelieli, zvaniņveidīgi, spilgti sārti. Aug tieši no stumbra, to pārklājot no lejasdaļas līdz galotnei. Ziedus apputeksnē putni un kukaiņi.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lokalizēto sugas pārstāvju kopskaits nepārsniedz 50 augus. Mazāk nekā 7 pieauguši un 7 jauni kociņi zināmi Magentas kalna nogāzēs salas rietumu daļā.

Lielāko apdraudējumu rada invazīvo augu konkurenti un ievestie zīdītāji kā pērtiķi un brieži, kas izēd augļus un nograuž atvasītes.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]