Sēna
| Sēna | |
|---|---|
| franču: Seine | |
 | |
.png) | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Burgundijā, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no Dižonas 47°30′03″N 4°41′48″E / 47.50083°N 4.69667°E |
| Ieteka | Lamanšs 49°26′2″N 0°12′24″E / 49.43389°N 0.20667°EKoordinātas: 49°26′2″N 0°12′24″E / 49.43389°N 0.20667°E |
| Baseina valstis | .svg){kind=small} Francija  Beļģija
|
| Caurteces valstis | Francija
|
| Garums | 775 km |
| Vidējā caurtece | 560 m³/s m³/s |
| Baseina platība | 79 000 km² |
| Galvenās pietekas | kreisās: Ēra, Jonna, Luēna, Rila labās: Epte, Marna, Oba, Uāza, Ūrsa |
 Sēna Vikikrātuvē
| |
|
Apzīmējumi | |
| Oficiālais nosaukums: Sēnas upes krasti, Parīzē | |
| Tips | Kultūra |
|---|---|
| Kritērijs | i, ii, iv |
| Iekļauts | 1991 |
| Aizsardzības nr. | 600 |
| Valsts |
Francija |
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Sēna (franču: Seine, izrunā: [sɛn]) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.[1] Tās sateces baseins atrodas Parīzes baseina (ģeoloģiski relatīva zemiene), kas aptver lielāko Francijas ziemeļu daļu. Upes izteka ir pie Sūrsa-Sēnas ciema Burgundijā, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no Dižonas. Savā tecējumā tā plūst caur Parīzei un ietek Lamanšā pie Havras pilsētas. Ar okeāna kuģiem pa Sēnas upi var pārvietoties līdz par Ruānai, 120 kilometru attālumā no jūras.
Parīzes teritorijā pāri Sēnai ir izbūvēti 37 tilti (pazīstamākie Aleksandra III tilts un Nēfa tilts) un vēl desmit tilti, kas atrodas ārpus pilsētas. Pāri Sēnas upei, pie ietekas atrodas Normandijas tilts, kas savieno Havras un Onflēras pilsētas. Šis tilts ir viens no garākajiem vanšu tiltiem pasaulē.
.jpg)
Izteka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēnas upes izteka atrodas pie Sūrsa-Sēnas ciema, apmēram 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Dižonas. Upes izteku veido vairāki cieši saistīti nelieli grāvji un ieplakas. Par tās oficiālo izteku tiek uzskatīts galvenais avots. Pie tā atrodas grota ar nimfa, suņa un pūķa statuju. Tajā pašā vietā ir atrodamas gallu-romiešu tempļa atliekas. Mazās "Sēnas dievietes" statujas un citas tajā pašā vietā atrastās relikvijas tagad tiek izstādītas Dižonas arheoloģijas muzejā.
Upes daļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēnu mākslīgi var sadalīt piecās daļās:
- Mazā Sēna (Petite Seine) — no iztekas līdz Montrofojonai;
- Augšējā Sēna (Haute Seine) — no Montrofojonas līdz Parīzei;
- Parīzes ūdensceļš (Traversée de Paris);
- Lejas Sēna (Basse Seine) — no Parīzes līdz Ruānai;
- Piejūras Sēna (Seine maritime) no Ruānas līdz ietekai Lamanšā.
Kuģošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēna ir padziļināta un okeāna kuģu pa to var tikt līdz Ruānai, kas atrodas 120 kilometrus no ietekas jūrā.[2] Tirdzniecības kuģi (baržas un vilcēji) var izmantot upi, sākot no Marcillī pie Sēnas, 516 kilometrus līdz tās grīvai.[3] Sēnas Piejūras plūdmaiņu posmam seko kanālu posms līdz Uāzas upes grīvai pie Konflānsenonorīnai, 170 kilometru garumā. Šo kanālu posmu veido četras slūžu sistēmas. Parīzes teritorijā atrodas vairāki kanāli, kas attek un saīsina kuģošanu pa tās teritoriju. Augšējā Sēna ir 98 kilometru garš posms no Parīzes līdz Montrofojonai, kur plūdmaiņas kontrolē vairākas slūžu sistēmas.
Upe atrodas tikai 24 metrus virs jūras līmeņa 446 kilometrus no tās ietekas, padarot to lēni plūstošu un tādējādi viegli kuģojamu. Vidējais Sēnas dziļums šobrīd Parīzē ir aptuveni 9,5 metri. Līdz brīdim, kad 1800. gados tika uzstādītas slūžas, lai paaugstinātu līmeni, upe pilsētas iekšienē bija daudz seklāka, un to veidoja neliels nepārtrauktas plūsmas kanāls, ko ierobežoja smilšaini krasti. Mūsdienās dziļums tiek stingri kontrolēts, un viss upes platums starp apbūvētajiem krastiem abās pusēs parasti ir piepildīts ar ūdeni. Vidējā upes plūsma ir ļoti maza, tikai daži kubikmetri sekundē, bet spēcīgas noteces periodos ir iespējamas daudz lielākas plūsmas.
Dambji un plūdu kontrole
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēnā, kā arī tās pietekās Jonnā, Marnā un Obā, kopš 1950. gada ir uzbūvēti četri lieli ūdenskrātuves rezervuāri. Tie palīdz uzturēt nemainīgu upes līmeni caur pilsētām, bet nevar novērst ievērojamu upes līmeņa paaugstināšanos galējas noteces periodos.
Ļoti liels paaugstināšanās ūdens periods 1910. gada janvārī izraisīja plašus plūdus visā Parīzē. Plūdu draudi Sēnai bija arī 1924., 1955., 1982., 1999. – 2000., 2016. gada jūnijā un 2018. gada janvārī.[4][5]
Upes baseins
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēnas upes baseina platība ir 78 910 km². Lielākā daļa no tā atrodas Francijā, bet maza daļa ir arī Beļģijas teritorijā.[6] No visa baseina platības no kuriem 2% ir meži un 78% apstrādātas zemes. Upes baseina teritorijā atrodas trīs pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000: Havra, Ruāna un Reimsa. Iedzīvotāju blīvums ir baseina teritorijā ir 201 cilv./km².
Ūdens kvalitāte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parīzes kanalizācijas sistēmās periodiski rodas kļūdas, kas pazīstama kā sanitārijas kanalizācijas pārplūdes, biežu un lielu lietusgāžu periodā. Šādos apstākļos Sēnā tiek novadīti attīrīti notekūdeņi. Iegūto skābekļa deficītu galvenokārt izraisa alohtonas baktērijas, kuru izmērs ir lielāks par vienu mikrometru. Šo notekūdeņu baktēriju specifiskā aktivitāte parasti ir trīs līdz četras reizes lielāka nekā autohtono (fona) baktēriju populācijai. Smago metālu koncentrācija Sēnā ir salīdzinoši augsta. Sēnas pH līmenis pie Nēfa tikta ir 8,46.
Neskatoties uz to, ūdens kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies salīdzinājumā ar to, ko vairāki vēsturnieki dažādos laikos agrāk sauca par "atvērto kanalizāciju".
2009. gadā tika paziņots, ka Atlantijas lasis ir atgriezies Sēnā.[7]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēnas vārds ir cēlies no latīņu valodas vārda Sekuāna (Sēquana), kas tiek saistīta ar gallu-romiešu upes dievieti. Iespējams, ka šis vārds ir cēlies no tās pašas saknes kā latīņu sequor (es sekoju) un angļu valodas sequence, proto-indoeiropiešu vārda seikw-, kas nozīmē “plūst” vai “izliet”.[8]
Vēstures notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 845. gada 28. vai 29. martā vikingu armijas vadītāja Ragnāra Lodbroka vadībā iebuka Ruānā un pa Sēnas upi devās augšup un ielenca Parīzi.
- 885. gada 25. novembrī pa Sēnas upi vēlreiz notika vikingu ekspedīcija, vadoņa Rollo vadībā, lai atkal uzbruktu Parīzē.
- 1314. gada 18. martā Francijas karalis Filips IV lika sadedzināt uz sārta pēdējo templiešu bruņinieku lielmeistaru Žaku de Molē Sēnas upes salā pie Parīzes Dievmātes katedrāles.
- 1431. gada 30. maijā pēc Žannas d'Arkas nāvessoda izpildīšanas, viņas pelni tika izkaisīti Sēnā.
- Saskaņā ar Napoleona Bonaparta vēlmi, viņš gribēja tikt apglabāts Sēnas krastā, taču viņa lūgums netika izpildīts.
- 1864. gadā, kad tika palielināta Parīzes pilsētas teritorija, daļa no Sēnas upe tika iekļautā pilsētā.
- 1900. gada vasaras olimpisko spēļu laikā Sēnā, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem, norisinājās airēšanas, peldēšanas un ūdenspolo sacensības.[9] Savukārt Mēlanenivelīnas komunā, tika aizvadītas burāšanas sacensības.[10] Pēc 24 gadiem, 1924. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, Aržantilas baseinā, kas atrodas uz ziemeļiem no Parīzes, tik organizētas airēšanas sacensības.[11] Savukārt Mēlanenivelīnā atkal tika organizētas burāšanas sacensības.
- Līdz par 1930. gadiem pastāvēja vilkšanas sistēma, kas izmantoja ķēdi upes gultnē, lai atvieglotu liellaivu pārvietošanos pa upi.
- Sēna sākotnēji bija viens no sākotnējiem Normandijas operācijas mērķiem 1944. gadā. Sabiedroto nolūks bija sasniegt Sēnu līdz 90 dienām pēc D-dienas. Šis mērķis tika sasniegts. Paredzētais uzbrukums upes šķērsošanai tā arī nenotika, jo vācu pretestība Francijā samazinājās līdz 1944. gada septembra sākumam. Tomēr pirmā Kanādas armija sastapās ar pretestību tieši uz rietumiem no Sēnas, kaujas notika pie Forêt de la Londe, kad sabiedroto karaspēks mēģināja pārtraukt Vācijas 7. armijas daļu aizbēgšanu pāri upes daļai kaujas beigu posmā.
- Daži no 1961. gada Parīzes slaktiņa upuriem noslīka Sēnā pēc tam, kad franču policisti tos nometa no Sentmišela tilta un citām Parīzes vietām.
- Bagarēšana 1960. gados galvenokārt likvidēja upes plūdmaiņas atšķirības tās lejas daļā, kas franču valodā bija pazīstama kā "le mascaret".
- 1991. gadā UNESCO savā Pasules mantojumu sarakstā iekļāva Parīzes Sēnas krastus Rive Gauche un Rive Droite.[12]
- Kopš 2002. gada Parīzes Sēnas krastos tiek rīkota Parīzes pludmale, kad bruģētos upes krastus pārvērš par pludmali ar smiltīm un sauļošanās un izklaides iespējām.
- 2007. gadā no upes ūdeņiem tika izvilkti 55 cilvēku līķi. 2008. gada februārī upē tika atrasts arī super modeles un aktīvistes Katašas Niānas ķermenis.[13]
Kultūras mantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daiļliteratūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēna bija upe, kurā noslīka Žavērs, Viktora Igo 1862. gada romāna Nožēlojamie galvenais antagonists.
Ludvigs Bemelmanss 1953. gada bērnu grāmatā Medelīnas glābšana (Madeline's Rescue) un 1998. gada Madeline adaptācija televīzijā. Medelīna nejauši iekrīt Sēnā pēc stāvēšanas uz tilta dzegas.
2016. gada filmā "La La Land: Kalifornijas sapņi" galvenā varone Mia, dziedāja par savu krustmāti, kura ielēju Sēnā un ka tas ir līdzīgi visiem pasaules sapņotājiem, kuri turpina sapņot, savā pēdējā pārbaudījumā Audition (The Fools Who Dream) Dziesma tika nominēta kā labākā oriģināldziesma 89. Kinoakadēmijas balvai.
Māksla
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. un 20. gadsimtā Sēna iedvesmoja daudzus māksliniekus, tostarp:
- Frederiks Barils
- Moriss Buatēls
- Ričards Pārks Boningtons
- Ežēns Bodēns
- Žans Batists Kamils Koro
- Šarls Fransuā Dobiņi
- Gijs Debors
- Rauls Dūfijs
- Otins Frīšs
- Karls Fredriks Hills
- Ežēns Izabē
- Johans Jongkinds
- Reimons Lekūrs
- Albērs Markē
- Anrī Matiss
- Klods Monē
- Luijs F. Piņons
- Kamils Pisaro
- Emilio Grau Sala
- Gastons Sebirs
- Žoržs Serā
- Alfrēds Sislē
- Constants Trojons
- Džozefs Melords Viljams Tērners
- Fēlikss Vallotons
- Eduārds Villārs
-
Žoržs Serā, Svētdienas pēcpusdiena Grandžatas salā (1884–1886). -
Karls Fredriks Hills, Sēnas ainava pie Buāleruā (1877). -
Alfrēds Sislē, Senžermēna ieleja (1875) -
Andruss Johani, Mazgātavas Sēnā (1937)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Fiche cours d'eau - La Seine (----0010)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. janvārī. Skatīts: 2021. gada 24. janvārī.
- ↑ Fluviacarte, Seine maritime
- ↑ David Edwards-May. Inland Waterways of France. St Ives, Cambs., UK : Imray, 2010. 90–94. lpp. ISBN 978-1-846230-14-1.
- ↑ Seine river Basin Arhivēts 8 August 2007 Wayback Machine vietnē., United Nations Environment Programme Department of Early Warning and Assessment (accessed 5 June 2007).
- ↑ Kim Willsher. «Paris on flooding alert as rising Seine causes travel disruption». The Guardian, 2018. gada 24. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. janvāris. Skatīts: 2018-01-24.
- ↑ «World Resources Institute». Earthtrends.wri.org. 1999. gada 22. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. februāris. Skatīts: 2011. gada 18. maijs.
- ↑ «Radio France Internationale – Atlantic salmon return to river Seine». Rfi.fr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. februāris. Skatīts: 2011. gada 18. maijs.
- ↑ Julius Pokorny, Indogermanisches etymologisches Wörterbuch (Francke, 1959), word 1664 https://www.win.tue.nl/~aeb/natlang/ie/pokorny.html
- ↑ 1900 Summer Olympics official report. Arhivēts 28 May 2008 Wayback Machine vietnē. pp. 17–18.
- ↑ «Rowing at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 2. jūlijs.
- ↑ 1924 Summer Olympics official report. Arhivēts 10 April 2008 Wayback Machine vietnē. pp. 165–166.
- ↑ Paris, Banks of the Seine Arhivēts 21 March 2018 Wayback Machine vietnē., the World Heritage Site entry from the UNESCO website
- ↑ Supermodel Katoucha Niane found dead Arhivēts 29 April 2008 Wayback Machine vietnē. from The Daily Telegraph
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sēna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- 1910. gada Lielo plūdu mājaslapa Arhivēts 2020. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Lower + Tidal Seine (Seine Aval) Francijas iekšējie ūdensceļi ar kartēm un informāciju par vietām, ostām un pietauvošanās vietām Sēnā no Onflēras līdz Parīzei.
- Upper Seine (Haute Seine and Petite Seine) Francijas iekšējie ūdensceļi ar kartēm un informāciju par vietām, ostām un pietauvošanās vietām Sēnā no Parīzes līdz Marsilī pie Sēnas.
- Kuģošanas informācija par Francijas 80 upēm un kanāliem
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
_pictogram.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
| ||||||||||
| ||||||
| ||||||
| ||||||||||