Tīklblakšu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tīklblakšu dzimta
Kalama tricornis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaBlakšu kārta (Hemiptera)
ApakškārtaAugutis (Heteroptera)
VirsdzimtaBlaktis (Tingoidea)
DzimtaTīklblakšu dzimta (Tingidae)
Iedalījums
Tīklblakšu dzimta Vikikrātuvē

Tīklblakšu dzimta (Tingidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 sugu, kas ir izplatītas visā pasaulē. Dzimtas latviskais nosaukums norāda uz blakšu spārnu īpašo tekstūru: spārnu dzīsliņas savijas savā starpā, kas vizuāli atgādina sietiņu.[1]

Tās ir lēnas un mazas blaktis, kas vidēji ir 2—4 mm garumā. Visas blaktis ir zālēdāji, barojas uz dažādiem augiem, parasti lapu apakšpusē.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtā ir aprakstītas vairāk nekā 2300 tīklblakšu sugas, no 270 ģintīm. Tās var atrast visā pasaulē, taču lielākais sugu skaits ir tropos un mērenajā joslā. Āfrikā ir sastopama trešā daļa no visām sugām, vairāk par 600 sugām no 121 ģintīm.[1]

Latvijā sastopamas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir sastopamas 26 tīklblakšu sugas no 12 ģintīm:[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas tīklblaktis ir maza izmēra kukaiņi. Vidēji blakšu ķermeņa garums ir 2—4 mm, tikai nedaudzas ir mazākas par 2 mm vai garākas par 4 mm (līdz 9 mm). Pieaugušiem īpatņiem ir spārni, kuru dzīsliņas vairāk vai mazāk savijas savā starpā, tādēļ arī dzimtai dots nosaukums 'tīklblaktis'. Uz priekšmuguras ir dažāda veida izaugumi, kas dažreiz ir ļoti attīstīti un ļoti dīvainā formā.[1]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīklblaktis ir fitofāgas jeb zālēdāji. Parasti tās ir oligofāgas sugas, kas nozīmē, ka vienai sugai kā barības augs var būt tikai daži augi no vienas dzimtas, taču dažas sugas ir polifāgi (daudzēdāji), kas var baroties uz dažādu dzimtu augiem.[1] Starp tīklblaktīm ir sugas, kas barojas uz kultūraugiem, tādiem kā kakao, citrusaugi, ananasi, kokvilnas augi, Brazīlijas heveja, baklažāni, guava, kassava, eļļpalmas un tomāti.[3]

Dažas sugas (tajā skaitā Copium, Paracopium) taisa pangas uz savu barības augu ziediem. Pangas, kurus taisa Copium un Paracopium ģints pārstāvji ir slēgtas, tajās tīklblaktis arī pavada savu laiku. Visas šīs sugas barojas uz augu ziediem, ar ko stipri ietekmē ziedpumpurus, kas nav vēl atvērušies, īpaši zieda vainagu, kurā blaktis dēj olas.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Deckert, J. & Göllner-Scheiding, U. Lace bugs of Namibia (Heteroptera, Tingoidea, Tingidae). Neue Serie 50 (2006), 823–856
  2. 2017. gada mērķis: Latvijas tīklblaktis (Tingidae)
  3. Alexander Harris Knudson. (2018) The Tingidae (Hemiptera: Heteroptera) of Southern Central America (with an Emphasis on Costa Rica).
  4. Carl J. Drake and A. Catley. (1964) An unreported gall-producing lacebug in New. Guinea (Papua) (Hemiptera: Tingidae). Pacific Insects, 6(2):229-230