Tūbainais grīslis

Vikipēdijas lapa
Tūbainais grīslis
Carex tomentosa (L.)
Tūbainais grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaTūbainais grīslis (Carex tomentosa)
Tūbainais grīslis Vikikrātuvē

Tūbainais grīslis (latīņu: Carex tomentosa) ir grīšļu dzimtas suga, kura ir sastopama Eirāzijā — no Centrālās Eiropas līdz Mongolijai. Baltijas reģionā ļoti lokāla, lai gan piemērotos biotopos bieža suga areāla ziemeļu nomalē — sastopama galvenokārt Ēlandē, Gotlandē un Igaunijas rietumos, ieskaitot salas. Latvijā kopš 2018. gada konstatēts dabiskās, mazietekmētās pļavās Rīgas un Jūrmalas apkaimē.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūbainais grīslis ir daudzgadīgs, 15—40 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir īss knābītis.

Augam ir ložņājošs saknenis un augs veido skraju ceru. Lapas ir pelēkzaļas, 0,2—0,3 cm platas, to gals ir nosmailots, īsākas nekā raupjais un apmatotais stublājs. Pie lapu pamata ir sarkanbrūnas makstis. Ziedkopā stublāja galā ir vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās ir nedaudz atstatus dažas olveidīgas vai īsi cilindriskas, stāvas sievišķo ziedu vārpiņas. Apakšējā vārpiņa ar īsu (garumā līdz 1 cm) kātiņu. Apakšējās sievišķās vārpiņas seglapa manāmi garāka nekā vārpiņa (bet īsāka nekā ziedkopa). Augšējo sievišķo vārpiņu seglapas parasti ir īsākas nekā attiecīgā vārpiņa. Augļa pūslītis ir plati otrādi olveidīgs, īsi kātveidīgi sašaurināts apakšdaļā, tūbaini apmatots, sākumā zaļš, gatavības laikā rūsgans, knābītis tikko jaušams, galā ar seklu jomu. Pūslīša segplēksne ir olveidīga, gals nosmailots, īsāka nekā pūslītis, brūna, vidū ar zaļganu joslu. Zied maija beigās, jūnija sākumā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «pavasara grīslis - Carex caryophyllea Latourr. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-14.