Taimira

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Taimira (pussala))
Šis raksts ir par pussalu. Par citām jēdziena Taimira nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Taimira
Таймыр
Taimira
Taimiras ainava
Taimira (Krievija)
Taimira
Taimira
Taimira (Krasnojarskas novads)
Taimira
Taimira
Taimira (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Taimira
Taimira
Ģeogrāfija
Koordinātas 74°N 100°E / 74°N 100°E / 74; 100Koordinātas: 74°N 100°E / 74°N 100°E / 74; 100
Platība 400 000 km²
Augstākais kalns Birrangas kalni
1125 m
Administrācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Krasnojarskas novads
Rajons Taimiras Dolganu—Ņencu rajons
Lielākā pilsēta Hatanga
Demogrāfija
Iedzīvotāji 5000
Pamatiedzīvotāji ņenci, dolgani
Taimira Vikikrātuvē

Taimiru (krievu: Таймыр) vai Taimiras pussala (Таймы́рский полуо́стров) ir pussala Āzijas galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajona sastāvā.

Taimiras pussala aptver aptuveni 400 000 km2 lielu platību, kuru galvenokārt apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un tam piederošās jūras.[1] Pussalas centrālajā daļā atrodas Birrangas kalnu grēda, kuras kopējais augstums sasniedz no 500 līdz 1150 metrus. Savukārt uz ziemeļiem un dienvidiem no Birrangas kalniem lielākoties stiepjas tundras pārklāti līdzenumi.[1] Par pussalas dienvidu robežu tiek uzskatīta Putoranas plato ziemeļu nogāze.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taimiras pussala atrodas Krievijas Federācijai piederošajā Sibīrijas ziemeļu centrālajā daļā arktiskajā un subarktiskajā klimata joslā, kuru no rietumu puses apskalo Karas jūra un Jeņisejas līcis, bet no austrumiem — Laptevu jūra un Hatangas līcis. Uz ziemeļiem no pussalas atrodas Viļkicka šaurums, kas tās teritoriju atdala no Severnaja Zemļas arhipelāga.[1]

Pussalas pašā ziemeļu galā atrodas Čeļuskina rags, kas ir Āzijas kontinentālās daļas galējais ziemeļu punkts. Savukārt pussalas centrālajā daļā galvenokārt atrodas Birrangas kalni un Taimiras ezers, iekams pārējo teritoriju klāj arktiskā tundra.[2]

Kopumā pussalas teritorijā var sastapt dažādas ekosistēmas — kalnu grēdas, tundru, taigu, kā arī dažādas upes un ezerus, kur Taimiras centrālajā daļā atrodas vairāk kā 25 000 ezeru, kas sevī ietver vienas no lielākajām Krievijas saldūdens rezervēm Sibīrijā.[3]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltais lācis

Taimiras pussala atrodas arktiskajā un subarktiskajā klimata zonā, kas nosaka to, ka tas šeit ir bargs. Taimirai ir raksturīga ilga un gara, auksta ziema ar temperatūru līdz -60 °C un īsa, vēsa vasara. Gandrīz vienmēr pūš stiprs vējš. Gada vidējā temperatūra ir ap -13 °C, janvārī tā ir -27, bet jūlijā +10 °C. Dudinkā šīs temperatūras ir atbilstoši -10,1, -28,5, +13,2 °C, bet Hatangā - -13,2, -38, +13,1 °C. Visvairāk nokrišņu izkrīt vasarā. Vasarā ir ziemeļu vējš, ziemā dienvidu. Taimiras pussalā beidz savu dzīvi daudzi Atlantijas okeāna cikloni, tāpēc šo reģionu bieži sauc par ciklonu kapsētu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pussalas iedzīvotāji galvenokārt ir krievi un ņenci, kā arī dolgani un nganasani, kas ir pussalas aborigēnie iedzīvotāji un kuriem šeit ir galvenais apdzīvotības areāls. Kopējais pussalas iedzīvotāju skaits ir ap 10 000. Lielākās apdzīvotās vietas ir Diksona ziemeļrietumos, Voroncova rietumos pie Jeņisejas līča, Karaula, Ustjporta, Baikalovska, Munguja Jeņisejas krastā, Ustjavama Pjasinas baseinā un Voločanka, Katirika, Heta, Kresti, Hatanga Hatangas upes krastos pussalas dienvidaustrumos. Pussalas piekrastē darbojas vairākas polārstacijasMisčeļuskina, Sterļegova, Kolba, Sopočnaja Karga, Andreja, Buhta Prončiščevoja, Villembarenca u.c.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Taymyr Peninsula». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2019. gada 26. decembris.
  2. «Russia's Arctic: Taimyr Peninsula». bbc.com. BBC News. 2013. gada 26. augusts. Skatīts: 2019. gada 26. decembris.
  3. Atle Staslesen. «The Taymyr Peninsula’s wilderness could be Russia’s next tourism hotspot». arctictoday.com. The Independent Barents Observer, 2017. gada 17. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 26. decembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]