Talks
| Talks | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Klase | Silikātu minerāls, filosilikāts, talka sērija |
| Štrunca ID | 8/H.09-40 |
| Ķīmiskā formula | Mg3Si4O10(OH)2 |
| Singonija | Triklīnā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Bezkrāsas, balta, bāli zaļa, smaragdzaļa līdz tumšzaļa, brūna, pelēka |
| Svītras krāsa | Balta |
| Habituss | Plātņaina vai šķiedraina masa, kristāli ārkārtīgi reti |
| Skaldnība | Ļoti laba |
| Lūzums | Gliemežnīcas lūzuma iezīmes |
| Cietība pēc Mosa skalas | 1 |
| Spīdums | Taukains, pērļains |
| Caurspīdīgums | Vāji caurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | nα = 1,538—1,550 nβ = 1,575—1,594 nγ = 1,575—1,600 |
| Blīvums | 2,58—2,83 g/cm3 g/cm3 |
Talks (latīņu: talcum < arābu: طلق (ṭalq) < persiešu: تالک (tālk) — 'tīrs', jo talka pulveris ir koši balts) ir sekundārs minerāls, kas veidojas, dēdējot un pārveidojoties citiem magnija silikātu minerāliem (piroksēni, amfiboli, olivīns u.c.). Talka pulveris ir viena no baltākajām zināmajām dabiskajām vielām.
Talks ir viens no Mosa skalā iekļautajiem minerāliem — etaloniem. Talks ir vismīkstākais no šiem minerāliem — tā cietība ir 1.
Izmantošana un ar to saistītās problēmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izturīgāks zaļganbrūns talks ar dažādiem piejaukumiem tiek saukts par steatītu un šo materiālu izmanto, lai izgatavotu pavardus, izlietnes, dažādus paneļus utml.
Talku daudz izmanto kosmētikā kā lubrikantu (talka pulveris), tai skaitā zīdaiņu ādas aizsardzībai pret izsitumiem un iekaisumiem, kurus rada autiņbiksīšu lietošana. Līdzīgiem nolūkiem talka pulveri lietoja jau senie feniķieši. Talku ļoti bieži izmanto krīta vietā, piemēram, drēbnieki, un arī kā pildvielu papīra, gumijas, keramikas ražošanā. Talka augstā temperatūras izturība ļauj to izmantot speciālai tehniskai keramikai, kam jāiztur augstāka temperatūra.
Talks tiek izmantots arī kā pārtikas piedeva un piedeva zālēm. Eiropas Savienība šai vielai piešķīrusi piedevas numuru E553b.
Vairāki pētījumi norāda uz to, ka ir saistība starp talka lietošanu un elpvadu slimību biežumu, ieskaitot plaušu vēzi.[1][2][3][4] Šī problēma ir ļoti nozīmīga, jo talku mūsdienās lieto ļoti plaši. Tomēr talka kaitīgums veselībai vēl nav pilnībā pierādīts un ilgstošā talka lietošanas vēsture norāda, ka būtiskas veselības problēmas tas visdrīzāk neizraisa.
Paveidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bīkonīts (Beaconite) — smalki šķiedrains talks
- Hroma talks — koši sarkans talks ar hroma oksīda piejaukumu
- Polifants — dekoratīvs apdares akmens no Kornvolas
- Pseidolīts — špineļa kristālu pseidomorfozes
- Steatīts — smalkgraudains talks ar piejaukumiem un plašu lietojumu
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Talks ir diezgan plaši izplatīts minerāls. Mūsdienās visvairāk talka iegūst tajās valstīs un valstu savienībās, kurās pēc tā ir vairāk pieprasījuma — Eiropas Savienībā, ASV, Ķīnā.
Skaistu talku ābolzaļā krāsā atrod Austrijā, Tirolē, Cillertālē, Greinera kalnā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pulmonary toxicity of inhaled and intravenous talc
- ↑ Perineal exposure to talc and ovarian cancer risk.
- ↑ NTP Toxicology and Carcinogenesis Studies of Talc (CAS No. 14807-96-6)(Non-Asbestiform) in F344/N Rats and B6C3F1 Mice (Inhalation Studies)
- ↑ Research on long-term exposure Talc Miners and Millers (Talc)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Talks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|