Tiesību zinātņu pētniecības institūts
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Tiesību zinātņu pētniecības institūts" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šis raksts ir jākategorizē. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu kategoriju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Tiesību zinātņu pētniecības institūts (TZPI) ir sabiedriskā labuma organizācija, kas dibināta 2013. gadā un darbojas ar mērķi popularizēt Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savdabību, lai veicinātu sabiedrībā veselīgu nacionālo pašlepnumu.
Institūta izveidošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gadā pēc Dr.iur. Ringolda Baloža iniciatīvas kopā sanāk virkne juristu domubiedru - Dr.iur. Artis Stucka, Dr.iur. Annija Kārkliņa, Dr.iur.Jānis Kārkliņš, Mag.paed., Mag.iur. Sintija Balode, Dr.iur. Edvīns Danovskis, un nodibina Tiesību zinātņu pētniecības institūtu, lai pētītu ar dažādām tiesību apakšnozarēm saistītus tiesībpolitiskus jautājumus, tādejādi sekmējot augsti kvalificētu zinātniskās pētniecības darbu juridiskajā zinātnē.
Institūta motto ir pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdi: "Mūsu valsts izaugusi no biedrībām: katrs, kas ko dara biedrībā, dara valstij!"
Institūta vadība: valdes priekšsēdētājs profesors Ringolds Balodis, valdes locekle asociētā profesore, Dr.iur. Annija Kārkliņa.
Tiesību zinātņu pētniecības institūta darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš dibināšanas brīža Institūts aktīvi atbalsta, veicina un sekmē pilsonisko sabiedrību attīstošus projektus tiesību nozarē, veicina grāmatu valststiesību jomā iznākšanu un organizē zinātniskas konferences, kā arī popularizē sabiedrībā veselīgu nacionālo pašlepnumu, rīkojot konkursus, kā arī veidojot filmas par Latvijas Republikas Satversmes vērtībām.
Institūta darbības pamatā ir sabiedriska iniciatīva. Institūts ir Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes loceklis. Institūta līgumiskie sadarbības partneri ir Latvijas Universitāte, ’’Latvijas Vēstnesis’’, Tieslietu ministrija un Latvijas Zinātņu akadēmija.
Institūta veidotas filmas par Satversmes vērtībām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Institūta paspārnē ir tapušas arī divas populārzinātniskas filmas “Vai Satversme jau gatava?” un “Latvijas valsts simboli”, kas veidotas nolūkā uzrunāt pilsonisko sabiedrību, īpaši jaunatni, par konstitucionāliem jautājumiem. Tās ir pirmās latviešu juristu veidotās filmas, kuras domātas ne tikai pašapziņas celšanai, bet ir noderīgas arī kā mācību materiāls, valsts pamatlikumu – Satversmi, apgūstot. Filmas ir rādītas, kā nacionālā televīzijā, tā arī Latvijas Universitātes rīkotajās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, vispārizglītojošās skolās un Saeimas namā. Filmu, tās fragmentus (negrozot saturu) par brīvu un bez ierobežojumiem drīkst izmantot jebkurš, tostarp filmu demonstrējot auditorijai (izglītības iestādēs, konferencēs un dažādos citos pasākumos), norādot, ka filmu ir veidojis Tiesību zinātņu pētniecības institūts. Atsevišķa TZPI atļauja nav nepieciešama.
Filma “Vai Satversme jau gatava?” ir pirmais audiovizuālais materiāls, kas populārzinātniskā formā skatītājus tuvāk iepazīstina ar Satversmes vēsturi un tās jaunāko grozījumu – Satversmes ievadu. Par Satversmes preambulu filmā stāsta ne tikai institūta vadība - Ringolds Balodis un Annija Kārkliņa, bet arī Latvijā atzīti juristi un politiķi – Solvita Āboltiņa, Raivis Dzintars, Kārlis Seržants, Gunārs Kusiņš, Egils Levits, Inese Lībiņa – Egnere, Ilma Čepāne, kā arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Filma “Latvijas valsts simboli” stāsta par mūsu valsts simboliem: karogu, himnu, ģerboni un latviešu valodu, apskatot gan šo simbolu izveidošanās vēsturi, gan arī tālāko attīstību līdz pat mūsdienām. Par valsts simboliem filmā stāsta Latvijā atzīti juristi – Ineta Ziemele, Jānis Pleps, Egils Levits, Anita Rodiņa, Jānis Lazdiņš, Jautrīte Briede, Lauris Liepa, kā arī Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Grāmatas par Satversmi, parlamentu un tiesību principiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Institūts ir Latvijas Universitātes zinātniskā projektu “Latvijas Republikas Satversmes komentāri” (2014 Arhivēts 2019. gada 4. septembrī, Wayback Machine vietnē., 2017), “Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā” (2016), “Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība. Valsts pārvalde, Bizness. Jurisprudence.” (2017) izdevumu oficiālais atbalstītājs un popularizētājs. 2019.gadā “Latvijas Vēstneša” apgāds sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultāti, pētījumu centru SKDS, zvērinātu advokātu biroju ’’Eversheds Sutherland Bitāns’’ un ’’Jāņa Kārkliņa advokātu birojs’’ izdeva grāmatu "Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu” atvēršana".
Zinātniskas konferences par aktuāliem tiesībpolitiskiem jautājumiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gada 26. janvārī Tiesību zinātņu pētniecības institūts ar mērķi uzsākt diskusiju par plašsaziņas līdzekļu radītā sabiedriskā viedokļa ietekmi uz sabiedriski nozīmīgu tiesvedību gaitu un rezultātu organizēja konferenci „Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā”. Konferenci atklāja Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece, prof. Sanita Osipova un Ģenerālprokorors Ēriks Kalnmeiers. Konference noritēja divās sekcijās: 1. Tiesu neatkarība, kā demokrātiskas valsts fundamentāla pamatvērtība un 2. Viedokļu paušana, atspoguļošana un ietekmes sekas. Tajā ar referātiem uzstājās virkne Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Rīgas apgabaltiesas tiesneši, pazīstami advokāti, kā arī psihologi, antropologi un mediju eksperti. Vairāk par konferenci skatīt šeit.
Institūts 2016. gadā ir organizējis divas konferences par aktuāliem tiesībpolitiskiem jautājumiem: “Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā” un ’’Reliģisko organizāciju darbība publiskās institūcijās’’. Konference “Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā” sadarbībā ar ’’Dienas Biznesa’’, ’’Jurista Vārds’’, notika Latvijas Universitātes Mazajā aulā, pulcējot advokātus, tiesnešus, prokurorus un uzņēmējus (konferences video ierakstu skatīt šeit). Konferencē ar referātiem uzstājās Egils Levits, profesore Ineta Ziemele, profesors Kaspars Balodis, profesore Daiga Rezevska, profesore Kristīna Strada, profesors Ringolds Balodis. Tēzes ir apkopotas 2017. gadā izdotā Tiesu namu aģentūras grāmatā “Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība. Valsts pārvalde, Bizness. Jurisprudence.”
Starptautiskā zinātniskā konference ’’Reliģisko organizāciju darbība publiskās institūcijās’’, kas tika organizēta sadarbībā ar European Consortium for Church and State Research), Jūrmalas domi, Rietumu Banku, pulcēja valsts un baznīcas attiecību ekspertus no Itālijas, Vācijas, Beļģijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Rumānijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Lietuvas u.c.