Inese Lībiņa-Egnere
| Inese Lībiņa-Egnere | |
|---|---|
 Inese Lībiņa-Egnere 2014. gadā | |
| Latvijas Republikas tieslietu ministre | |
|
Amata sākums 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Jānis Bordāns |
| 14. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Saeimas priekšsēdētāja biedre | |
|
Amatā 2012. gada 14. jūnijs — 2022. gada 1. novembris | |
| Priekštecis | Inga Bite |
| Pēctecis | Jānis Grasbergs |
| 13. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1977. gada 25. septembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Rīga, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
|
| Dzīvesbiedrs(-e) | Jans Hendriks Egners |
| Profesija | juriste |
| Augstskola | |
Inese Lībiņa-Egnere (dzimusi Inese Lībiņa 1977. gada 25. septembrī Rīgā)[1] ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv partiju "Vienotība". 14. Saeimas deputāte un Latvijas tieslietu ministre. Bijusi ievēlēta arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bijusi Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vidējo izglītību ieguvusi Liepājas 5. vidusskolā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas Alberta Ludviga Universitātes Juridiskajā fakultātē Vācijā. 2007. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu.
I. Lībiņa-Egnere bijusi zvērināta advokāte birojā "Liepa, Skopiņa/BORENIUS". Kopš 2004. gada ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera juridiskā padomniece.[2]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā pievienojusies Zatlera Reformu partijai. No šīs partijas saraksta kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur arī tika ievēlēta no Kurzemes apgabala.[3] Darbojas Juridiskajā komisijā,[4] kopš 2011. gada 20. oktobra ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre.[5] Deputāte darbojās arī Eiropas lietu komisijā, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kā arī līdz 2013. gada 1. jūnijam bijusi Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sekretāre.[6] I. Lībiņa-Egnere ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja.[7]
2012. gada 14. jūnijā I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedri, pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre Inga Bite.[8]
2014. gada maijā I. Lībiņa-Egnere kopā ar grupu Reformu partijas deputātu un ministru pievienojās partijai "Vienotība",[9] no kuras saraksta ievēlēta 12. Saeimā. Saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu. 2018. gada 17. janvārī ievēlēta par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.[10] Rudenī ievēlēta 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Arī 13. Saeimā saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu.
2020. gada nogalē I. Lībiņa-Egnere pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēta.
2022. gada rudenī ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Decembrī apstiprināta par tieslietu ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.
2023. gada 15. septembrī atkārtoti ievēlēta par tieslietu ministri Evikas Siliņas Ministru kabinetā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Inese Lībiņa-Egnere. «Esmu dzimusi Rīgā, uzaugusi Liepājā, esmu laimīga, ka mana dzīve ir dota Latvijā:)». Twitter.com. Skatīts: 2014. gada 29. oktobrī.
- ↑ Prezidenta komandai pievienojas Kukule un advokāte Lībiņa-Egnere[novecojusi saite] Apollo.lv
- ↑ «11.Saeimā ievēlētie deputāti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. augustā. Skatīts: 2011. gada 22. novembrī.
- ↑ «Par Saeimas komisiju sastāvu». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. decembrī. Skatīts: 2011. gada 11. novembrī.
- ↑ Amatus Saeimas komisiju vadībā saglabā Čepāne, Druviete un Latkovskis Delfi.lv
- ↑ «Informācija par deputātu, Inese Lībiņa-Egnere». Saeima.lv.
- ↑ Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija[novecojusi saite]
- ↑ Par Saeimas priekšsēdētājas biedri ievēl Lībiņu-Egneri Delfi.lv
- ↑ Astoņi RP politiķi oficiāli iestājušies "Vienotībā"; tostarp divi ministri Arhivēts 2015. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Delfi.lv
- ↑ «Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīs Lībiņa-Egnere» (latviešu). Skatīts: 2018-01-17.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inese Lībiņa-Egnere |
- CVK profils Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Saeimas profils
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Bordāns |
Latvijas tieslietu ministre 2022. gada 14. decembris — pašlaik |
Pēctecis: amatā |
| |||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||