Latvijas ģerbonis
| Latvijas Republikas ģerbonis | |
|---|---|
 | |
| Versijas | |
 Latvijas Republikas papildinātais mazais ģerbonis | |
 Latvijas Republikas mazais ģerbonis | |
| Detaļas | |
| Ieviests | 1921. gada 15. jūnijā |
| Vairogs | Dalīts un skaldīts; augšdaļā zilā laukā zelta saules puse, apakšdaļā sarkans lauva sudraba laukā un sudraba grifs sarkanā laukā. |
| Turētāji | Sarkans lauva un sudraba grifs |
| Pamatne | Ozola lapu pinums un lente valsts karoga krāsās |
| Citi elementi | Virs vairoga 3 zelta piecstaru zvaigznes |
Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921. gadā 15. jūnijā.[1] Autors ir grafiķis Vilhelms Krūmiņš, bet galīgajā variantā korekcijas izdarījis Rihards Zariņš.[2]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[3]
Jau emblēmā, ko nosacīti var uzskatīt par pirmo Latvijas valsts ģerboni, bija attēlota lecoša saule. Pastāvēja uzskats, ka tās 19 stari simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecākos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu). Saulīte tika izmantota arī Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku simbolikā.[2]
Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.
Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam kā Polijas—Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts.
Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir nācis no Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerboņa un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.
Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma un Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Lietuvai.
1566. gada 26. decembrī apstiprināja jaunās Livonijas hercogistes ģerboni, kas bija patapināts no iepriekšējā Livonijas valdnieka arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma ģerboņa: sarkanā laukā uz labo pusi ejošs ar zeltu kronēts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā, kam uz krūtīm monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). Šis ģerbonis kļuva par pamatu arī Livonijas pārvaldnieka Jāņa Hodkeviča pēcteču — Hodkeviču dzimtas ģerbonim. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.
Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.
Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari — sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.
Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar Valsts heraldikas komisijas noteikumiem "Par valsts karoga un ģerboņu krāsām" ģerboņa krāsām jāatbilst šādiem PANTONE krāsu skalas parametriem.[4]
- Zila — PANTONE 286C
- Sarkana — PANTONE 186C
- Zaļa — PANTONE 341C
- Zelta — PANTONE 873C (var tikt aizstāta ar dzelteno — PANTONE 124C)
- Sudraba — PANTONE 877C (var tikt aizstāta ar pelēko — PANTONE 4C, cool grey)
- Melna — PANTONE black
- Purpurs — PANTONE 208C
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas valsts pirmo ģerboni izveidoja pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas. Latvijas valstiskumu simbolizēja ģerbonī esošā Saule. Stilizētu Saules attēlu Pirmā pasaules kara laikā kā atšķirības un tautiskās piederības zīmi sāka izmantot Krievijas Impērijas armijā iesauktie latviešu karavīri — latviešu strēlnieki. Pirmā pasaules kara laikā Saules attēlu veidoja ar 17 stariem, kas simbolizēja 17 latviešu apdzīvotos apriņķus. Trīs zvaigznes iemiesoja ideju par vēsturisko novadu (apvienotā Kurzeme-Zemgale, Vidzeme un Latgale) iekļaušanu vienotajā Latvijā.
1921. gadā apstiprināto Latvijas valsts ģerboni izstrādāja latviešu mākslinieks Rihards Zariņš, tomēr faktiski tā pamatmetu veidoja Vilhelms Krūmiņš, kas tolaik vēl bija students. Ģerbonis apvieno gan Latvijas valstiskuma simboliku, gan senus vēsturisko novadu simbolus, kas radušies jau 16. gadsimtā. Kurzemi simbolizē sarkans lauva, kas Kurzemes hercogistes ģerbonī parādījās jau 1569. gadā. Vidzemi un Latgali simbolizē grifs (teiksmains spārnots sudrabots zvērs ar ērgļa galvu), kas Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonī parādījās 1566. gadā.
Latvijas Skautu centrālā organizācija vismaz līdz 1935 gadam bija vienīgā organizācija, kuras karogā bija Latvijas lielais ģerbonis.[5]
Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas valsts ģerboņa lietošana ir stingri reglamentēta. Lieto trīs veida valsts ģerboņus: lielo, mazo papildināto un mazo ģerboni. Lielo ģerboni, piemēram, atļauts lietot Valsts prezidentam, parlamentam (Saeimai), Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, ministrijām, Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, kā arī Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.
Mazo papildināto ģerboni atļauts lietot iestādēm, kas atrodas Parlamenta, Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā.
Savukārt mazo ģerboni drīkst lietot, piemēram, uz Latvijas mācību iestāžu izdotajiem iegūto izglītību apliecinošiem dokumentiem, to drīkst lietot arī pārējās valsts iestādes un pašvaldības.
Papildinātais mazais valsts ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[3]
Latvijas Republikas mazo papildināto ģerboni drīkst lietot:
- Saeimas Kanceleja
- Valsts prezidenta Kanceleja
- Valsts kanceleja
- Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas
- Iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā
- Ministrijas
- Valsts kontroles,
- Augstākās tiesas
- Ģenerālprokuratūras
- Latvijas Bankas struktūrvienības
- Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas
- Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas
- Dzimtsarakstu iestādes
- Prokuratūras iestādes
- Zvērināti notāri
- vēlēšanu komisijas
- Publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti
- Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz diplomiem, apliecībām, atestātiem, kurus izdevušas izglītības iestādes, izņemot augstskolas, un kuri apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.
Mazais valsts ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Likums "Par Latvijas valsts ģerboni"[3]
Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot valsts iestādes un tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas ģerboņu līnijas 1918 — 1940 vestnesis.lv 23.10.1998., Nr. 308/312
- ↑ 2,0 2,1 Kristīne Ducmane. «Simboli: Latvijas ģerbonis, karogs». makslaplus.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. februārī. Skatīts: 2014. gada 14. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Par Latvijas valsts ģerboni». Likumi.lv. Skatīts: 2013. gada 2. aprīlī.
- ↑ «Valsts prezidenta Valsts heraldikas komisija: Par valsts karoga un ģerboņu krāsām». Archive.is. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. septembrī. Skatīts: 2013. gada 2. aprīlī.
- ↑ Latvijas skautu centrālās organizācijas mēnešraksts "Ugunskurs" 1935. Nr.10
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas ģerbonis.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Likums “Par Latvijas valsts ģerboni”. Latvijas Saeima.
- Iepazīsti Latvijas valsts ģerboni! Latvijas Republikas Valsts kanceleja. 2014. gada 18. novembris.
| ||||||||||||||||||