Dzintars Rasnačs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzintars Rasnačs
12.Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (15361452764).jpg
Dzintars Rasnačs 2014. gadā
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs
Priekštecis Romāns Apsītis
Pēctecis Ingrīda Labucka
Amata sākums
2014. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Gaidis Bērziņš

Dzimšanas dati 1963. gada 17. jūlijā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)
  • Ārija Millere
  • Vēl viena sieva, kura publiski netiek minēta
  • Antra Krastiņa (Rasnača) (līdz 2015)
  • Alda Ozola (kopš 2016)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzintars Rasnačs (dzimis 1963. gada 17. jūlijā Jūrmalā[1]) ir latviešu jurists un politiķis, pašreizējais Latvijas tieslietu ministrs, Nacionālās apvienības biedrs (iepriekš ilgus gadus pārstāvējis "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Bijis vairāku Saeimu deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījies Rīgas 24. vidusskolā.[2] Pēc pamatizglītības iegūšanas iestājies Rīgas industriālajā politehnikumā, ko pabeidzis 1982. gadā kā štanču un presformu izgatavošanas tehnologs.[3] Divus gadus dienējis padomju armijā.[2]

1990. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 2000. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu.[3]

Darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dz. Rasnačs darba gaitas uzsāka rūpnīcas VEF instrumentu fabrikā, kur nostrādājis sešus gadus.[2] Strādādams VEF, iesaistījies Latvijas Tautas frontē.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Tautas frontē iesaistījās tās pirmsākumos 1988. gadā, kā LTF kandidāts bijis ievēlēts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomē.

Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Šī sasaukuma laikā bija "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas konsultants[2] un Saeimas deputāta Aleksandra Pētersona palīgs.

Tieslietu ministrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gada 21. decembrī kļuvis par tieslietu ministru Andra Šķēles valdībā.[2] Amatu saglabājis arī A. Šķēles otrajā valdībā un sava partijas biedra Guntara Krasta Ministru kabinetā. No 1997. gada maija līdz jūnijam pildīja arī aizsardzības ministra pienākumus pēc Andreja Krastiņa demisijas.[4] Amatu zaudējis, kad līdz ar 7. Saeimas darbības uzsākšanu tika nomainīta valdība.

Darbs Saeimā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada vēlēšanās ievēlēts 7. Saeimā. Līdz 2000. gada maijam bijis TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs.[3] Parlamentā bijis Eiropas lietu komisijas sekretārs, Juridiskās komisijas priekšsēdetāja biedrs, bijis četru apakškomisiju loceklis (tai skaitā apakškomisijas darbam ar Administratīvā procesa likumu priekšsēdētājs) un darbojies vairākās parlamentu sadarbības grupās.[3]

2002. gadā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji nav ievēlēts. Kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, arī nav ievēlēts. Drīz nonāca Saeimā, jo Roberts Zīle kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu.[5] Bija Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, vairāku apakškomisiju, delegāciju un grupu loceklis.[5]

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā.[6] Ievēlēts par Saeimas sekretāru, bija pastāvīgs Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī Juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Darbojās arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Juridiskās komisijas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu, vairākās delegācijās un grupās.[6]

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta. Pirmajā Saeimas sēdē ievēlēts par tās sekretāra Kārļa Šadurska biedru. 2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, kur saglabāja vietu prezidijā, kļūstot par Saeimas sekretāru. 2014. gadā ticis ievēlēts 12. Saeimā.

2014. gada novembrī kļuva par tieslietu ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabājis arī Māra Kučinska valdībā.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dz. Rasnačs ir bijis precējies četras reizes. Otrā sieva — Ārija Millere (ir divi dēli), Trešā sieva — Antra Krastiņa (dēls).[7]

2016. gadā medijos parādījās informācija, ka ministram ir līgava: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas augsta ranga ierēdne Alda Ozola.[8] Pārvācoties uz jaunu dzīvesvietu, ministrs veica ētiski nepieņemamu darbību — personīgo mēbeļu pārvešanu ar ministrijas auto, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Ministrs par to ir atvainojies, bet KNAB veica notikuma izvērtēšanu.[9] 2016. gadā Dz. Rasnačs un A. Ozola apprecējās.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzintars Rasnačs Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Ināra Egle. «Sava tēla rasētājs». SestDiena, 1997. gada 8. novembrī. Skatīts: 2009. gada 18. septembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Dzintars Rasnačs». 7. Saeima.
  4. Ēriks Laizāne, Līga un Matulis. «Krastiņš vada pēdējās trīs dienas ministra amatā». Diena, 1997. gada 10. maijā. Skatīts: 2009. gada 18. septembrī.
  5. 5,0 5,1 «Dzintars Rasnačs». 8. Saeima.
  6. 6,0 6,1 «Dzintars Rasnačs». 9. Saeima.
  7. Vai ministra Rasnača laulību izjaukusi biroja vadītāja? Vakara Ziņas
  8. Rasnača līgava bez maksas lidinās biznesa klasē Vakara Ziņas
  9. KNAB vērtēs Rasnača rīcību, izmantojot dienesta transportu skapja pārvešanai Diena.lv
  10. Tieslietu ministrs Rasnačs apprecējies ceturto reizi Delfi


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Romāns Apsītis
Gaidis Bērziņš
Latvijas tieslietu ministrs
1995. gada 21. decembris — 1998. gada 26. novembris
2014. gada 5. novembris — pašlaik
Pēctecis:
Ingrīda Labucka
amatā