Ringolds Balodis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par juristu. Par citām jēdziena Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ringolds Balodis
12.Saeimas deputāts Ringolds Balodis (15382065574).jpg
Ringolds Balodis 2014. gadā
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — pašlaik
LR Uzņēmumu reģistra vadītājs
Amatā
2008. gada 6. jūnijs — 2013. gada septembris
Priekštecis Jānis Endziņš
Pēctecis Guna Paidere

Dzimšanas dati 1966. gada 9. janvārī (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Tautas partija (?-?)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Ringolds Balodis (dzimis 1966. gada 9. janvārī Rīgā) ir latviešu jurists un politiķis, tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors un bijušais Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. No 2008. līdz 2013. gadam vadījis Uzņēmumu reģistru. Darbojas politikā, šobrīd — 12. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas "No sirds Latvijai" saraksta, nebūdams tās biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā. Skolas gaitas sācis 1979. gadā Mērsraga vidusskolā, Talsu rajonā. No 1981. gada mācījies Rīgas 66. vidusskolā, kuru pabeidza 1984. gadā. Nākamajā gadā iesaukts Padomju armijā obligātajā militārajā dienestā, dienējis desanta karaspēkā Ungārijā līdz 1987. gadam. Nodarbojies ar karatē, 1990. gadā pēdējā LPSR karatē čempionātā uzvarēja smagajā svarā un ieguva čempiona titulu. Vēlāk dienējis 1. Policijas bataljonā.

No 1989. līdz 1994. gadam studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, tiesību zinātnes specialitātē. Tiesību zinātnņu maģistra grādu ieguvis 1997. gadā. 1996. gadā sāka strādāt par Tieslietu ministrijas departamenta direktoru (līdz 1999. gadam). Paralēli darbam tieslietu sistēmā studēja LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā un strādāja par pasniedzēju (2001. gadā ieguva tiesību zinātņu doktora grādu (Dr.iur.)), 2002. gadā ievēlēts par docentu, 2004. gadā par asociēto profesoru, bet 2009. gadā par profesoru.

No 1996. līdz 2000. gadam R. Balodis strādājis Tieslietu ministrijā par departamenta direktoru. No 2000. līdz 2004. gadam — par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieku.

No 2003. līdz 2014. gadam R. Balodis bija LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. 2007. gadā Tautas partija virzīja R. Balodi uz Tiesībsarga amatu, taču Saeima viņu neievēlēja amatā. No 2007. gada Zinātnes padomes eksperts tiesību zinātnēs un Eiropas Valsts un Baznīcas konsorcija loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam Uzņēmumu reģistra vadītājs, galvenais valsts notārs. Kopš 2008. gada ir Latvijas Republikas Satversmes komentētāju kolektīva zinātniskais vadītājs (šobrīd izdotas četras grāmatas, kurās komentēts ir Satversmes ievads un sešas Satversmes nodaļas - I, III, IV, VI, VII un VIII). No 2013. līdz 2014. gadam Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks, Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs. No 2011. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. 2013. gadā, vēloties popularizēt Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savdabību un līdz ar to veicināt sabiedrībā veselīgu nacionālo pašlepnumu, izveidoja Tiesību zinātņu pētniecības institūtu.[1] Kopš 2014. gada Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs.

R. Balodis ir vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju, kas galvenokārt veltītas konstitucionālajām un cilvēktiesībām, autors. Zinātniskie pētījumi publicēti Latvijā un ārvalstīs, tajā skaitā ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā, Grieķijā, Francijā, Polijā, Izraēlā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

R. Balodis ir bijis Tautas partijas biedrs, kas 2007. gadā viņu izvirzīja Tiesībsarga amatā, taču nespēja panākt Saeimas vairākuma atbalstu.

2014. gadā R. Balodis pieņēmis Ingunas Sudrabas partijas "No sirds Latvijai" uzaicinājumu kļūt par partijas deputāta kandidātu. Rudenī no tās saraksta ievēlēts 12. Saeimā, taču nav kļuvis par partijas biedru.

Saeimā darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Vadīja Saeimas Juridiskās komisijas Deputātu darba grupu Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai.[2] Bijis Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valsts un Baznīca. Nordik, 2000
  • Baznīcu tiesības. Rīga: Reliģijas Brīvības Asociācija, 2002.
  • Balodis R. Church and State in Latvia. Grām. Law and Religion in Post-Communist Europe (Ed. Silvio Ferrari, W.Cole Durham).PEETERS, LEUVEN – PARIS – DUDLEY, MA 2003 p. 141.-175
  • Balodis R. Church and State in Latvia. Grām. State and Church in the European Union. European Consortium for State and Church research, Nomos Verlagsgesellschaft, Baden – Baden second ed., 2005. p. 253 - 282. (aplūkot — I; II; III)
  • Balodis R. Religious education in Latvia. Grām. The Routledge International Handbook of Relgious Education. Ed. Davis D.H., Miroshnikova E. Routledge Taylor&Francis Group, Great Britain 2012. p. 202-211 (aplūkot)
  • Balodis R. Religious Entities as Legal Persons - Latvia/ Churches and Other Religious Organisations as Legal Persons. Proceedings of the 17th Meeting of the European Consortium for Church and State Research Höör (Sweden) 17-20 November 2005/ (Ed. Lars Friedner). PEETERS, LEUVEN – PARIS – DUDLEY, MA 2007 p. 149.-157 (aplūkot)
  • Balodis R. Latvia. Grām. Encyclopedia of World Constitutions Volume II Ed. G.Robbers – U.S. Facts on File, 2007 p.513-519 (aplūkot)
  • Balodis R. Evolution of Constitutionality of the Republic of Latvia? from 1918-2006. Grām. JAHRBUCH DES ÖFFENTLICHEN RECHTS DER GEGENWART//NEUE FOLGE-BAND 56 Ed. P.Häberle – Mohr Siebeck 2008.s. 269.-278. (aplūkot)
  • Balodis R. The recent devolepments of Latvian model of Church and State relationship: Constitutional changes without revising of Constitution/ Jurisprudencija 2009, 3 (117), p-19. (aplūkot)
  • Balodis R. Chiesa e Stato in Lettonia. Grām. DIRITTO E RELIGIONE NELL’EUROPA POST-COMUNISTA. Seminario di storia delle istituzioni religiose e relazioni fra Stato e Chiesa dell’ Universitá di Firenze, Sociatá \editricle il Mulino, Bologna 2004. p. 189.-175 –237. (aplūkot)
  • Balodis R. Das Recht der Religionsgemeinschaften in Letland/ Wolfgang Lienemann.Hans-Richard Reuter (Hrsg.) Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost – und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden – Baden 2005. s. 235 – 259. (aplūkot)
  • Balodis R. Konstitucionālo tradīciju īpatnības Apvienotajā Karalistē//Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 1.raksts/ Likums un Tiesības - Rīga: Ratio iuris, 2004 maijs, 6. sējums, nr.5(57) (aplūkot)
  • Balodis R. Pasaules konstitucionālās attīstības galvenie posmi/Likums un Tiesības - R.: Ratio iuris, 2004 janvāris, 6. sējums, nr.1 (53) (aplūkot)
  • Balodis R. Apvienotās Karalistes monarha prerogatīvu specifika un izpausmes mūsdienās/ Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 2.raksts // Likums un Tiesības - Rīga:Ratio iuris, 2004 oktobris, 6.sējums nr.10 (62) (aplūkot)
  • Balodis R. Apvienotās Karalistes parlamenta organizācija un funkciju specifika//Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 3.raksts / Likums un Tiesības - Rīga: Ratio iuris, 2005 maijs
  • Balodis R. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija (I). Likums un Tiesības, 2006, 8.sējums, nr.9 un 10 (aplūkot)
  • Balodis R. Tiesiskie principi, kas valda valsts un Baznīcas attiecībās Latvijas Republikā 21.gs. sākumā. Grām.: Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne. 740.sējums. Rīga: LU, 2008. 112-124.lpp. (aplūkot)
  • Balodis R. LAS RELACIONES ENTRE EL ESTADO DE LETONIA Y LAS ORGANIZACIONES RELIGIOSAS: DE LA REALIDAD SOVIÉTICA AL MODELO DE ESPAÑA E ITALIA. Revista General de Derecho Canóico y Derecho Eclesiástico del Estado 21 (2009) [1] (> aplūkot)
  • Balodis R. Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis par Uzņēmuma reģistra lomu un attīstības tendencēm.Grām.:Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: VĒSTURE. PRAKSE. KOMENTĀRI. Rīga: TNA, 2010. 115-124.lpp.
  • Balodis R. Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi (publicēts žurnālā, Jurista vārds, 27.04.2010.)
  • Balodis R. Tieslietu padomes nozīme laika dimensijā (publicēts žurnālā "Jurista vārds", 26.01.2010.)
  • Balodis R. Par Latvijas Satversmes reformas nepieciešamību. 21.gadsimts (Latvijas Vēstnesis 21.04.2009.)
  • BalodisR. Publikācijas subjektam jābūt apveltītam ar publisku varu (Jurista vārds 21.04.2009.)
  • Balodis R. Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis par Uzņēmuma reģistra tiesību piemērošanas prakses loma likumu interpretācijas valdošā viedokļa veidošanā Latvijā. Grām.: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesību, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013. 12-17.lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]