Trešās koalīcijas karš (1803—1806)
Trešās koalīcijas karš (franču: Guerre de la troisième coalition; 1803—1806) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Trešajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1803. gadā iesaistījās Apvienotā Karaliste, Svētā Romas impērija (no 1804. gada Austrijas Impērija), Krievijas Impērija, Neapoles karaliste, Sicīlijas karaliste un Zviedrijas karaliste.
Franču pusē karoja tās vasaļvalstis Batāvijas Republika, Itālijas karaliste un Etrūrijas karaliste, kā arī Bavārija, Virtemberga un Spānija. Prūsijas Karaliste saglabāja neitralitāti.
No 1803. līdz 1805. gadam apmēram 200 000 karavīru liela Francijas Okeāna krasta armija (Armée des côtes de l'Océan) gatavojās iebrukumam Anglijā pāri Lamanšam. 1805. gada 11. aprīlī Apvienotā Karaliste un Krievijas Impērija noslēdza vienošanos par militāru sadarbību, kurai pievienojās arī Zviedrija, 9. augustā arī Austrijas Impērija.
1805. gada 23. septembrī Francija pieteica karu Austrijai, 25. septembrī tās armija šķērsoja Reinas upi un Ulmas kaujā sakāva Austrijas armiju.
Pēc tam, kad Francijas armija Austerlicas kaujā 2. decembrī sakāva apvienotās Austrijas un Krievijas armijas, Austrijas Impērijas ķeizars 1806. gadā parakstīja Presburgas miera līgumu ar Franciju.
Trafalgaras kauja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]21. oktobrī britu flote sakāva apvienoto franču un spāņu floti kaujā pie Trafalgāras un padarīja neiespējamu Francijas armijas iebrukumu Lielbritānijā. Francijas flote nekad neatguvās no šīs sakāves, zaudējot pārākumu jūrā angļu flotei.
Austerlicas kauja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Napoleons bez nopietnas pretestības ieņēma Vīni 1805. gada 13. novembrī. Armijā ieradās Krievijas imperators Aleksandrs I un Austrijas imperators Francis II. Pēc Aleksandra I uzstājības Kutuzova armija pārtrauca atkāpšanos, iesaistījās kaujā ar frančiem pie Austerlicas, kurā cieta smagu sakāvi un nekārtībā atkāpās.
Trešās koalīcijas kara zaudējumu statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts | Iedzīvotāju skaits
(1805. gads) |
Karaspēks,
cilvēki |
nogalinātie karavīri,
ievainotie un pazudušu bez vēsts |
Gūstā kritušie karavīri |
---|---|---|---|---|
Krievijas Impērija | 39 040 300 | 280 000[1] | 25 000 | 25 000 |
Austrijas Impērija | 20 800 000 | 340 000[2] | 20 000 | 70 000 |
Koalīcijā kopā | 59 840 300 | 620 000 | 45 000 | 95 000 |
Francija | 28 920 000 | 200 000 | 37 000[3] | 5000 |
Kopā visas armijas | 88 760 600 | 970 000 | 82 000 | 100 000 |
- Bodart G. Losses of life in modern wars. Austria-Hungary; France. — London., 1916., p. 132
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pirmās koalīcijas kari (1792–1797)
- Otrās koalīcijas karš (1799—1802)
- Ceturtās koalīcijas karš (1806–1807)
- Piektās koalīcijas karš (1809)
- Sestās koalīcijas karš (1813–1814)
- Septītās koalīcijas karš (1815)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trešās koalīcijas karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|